Literatūra
Kultūra / Literatūra
Aleksandra un Aipons. Meitene ratiņkrēslā un robots telefons. Tie ir izdevniecībā “Dienas Grāmata” iznākušās Sandras Vensko grāmatas “…klibs putniņš neraud viens” galvenie varoņi. Rakstniece atzīst, ka viņu iedvesmojis spilgts un atmiņā paliekošs notikums, proti, uz ielas satikta meitene, kura, nonākusi bezpalīdzīgā situācijā, tomēr spēja lidot savās domās un fantāziju pasaulē.
Latviešu tulkojumā klajā nācis krievu rakstnieces Annas Matvejevas patiesos notikumos balstītais romāns “Djatlova pāreja”, informēja izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāvji. Romānu no krievu valodas tulkojusi Maija Kudapa.
Mākslinieku apvienība "Orbīta" nupat klajā laidusi japāņu dzejnieces Mari Konno krājumu "Sniegs". Krājums aktualizē japāņu tradicionālo dzejas žanru, tomēr par formu svarīgāk bijis saglabāt Mari Konno tēlainību.
Klajā nākusi rakstnieces un dzejnieces Sandras Vensko grāmata "...klibs putniņš neraud viens" ar Annas Galviņas ilustrācijām, informēja izdevniecības “Dienas Grāmata” pārstāvji.
Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio vēl arī šajā sestdienas rītā piedāvā kopīgi ielūkoties mūsu klausītāju grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
Pandēmijas laiks ietekmē mazo lauku bibliotēku ikdienu. Lauku bibliotēkās pietrūkst lasītāju klātbūtnes, apmeklētāju skaits rūk, taču tās kļūst virtuālākas. Gada laikā Naujenes Tautas bibliotēkā Daugavpils novadā par 20 procentiem samazinājies lasītāju skaits, bet par 90 procentiem pieaudzis virtuālo apmeklētāju daudzums. Bibliotēku priecē, ka reģistrējas arī jauni lasītāji, kas nozīmē, ka bibliotēka un grāmata cilvēkiem laukos ir nepieciešama. Turklāt tie, kuri atnāk uz bibliotēku, paņem lielāku grāmatu skaitu lasīšanai mājās nekā iepriekš.
Rakstnieka Andra Akmentiņa romāns “Meklējot Ezeriņu” par novelistu Jāni Ezeriņu turpina apgāda "Dienas Grāmata" grāmatu sēriju "Es esmu…". Kā LTV raidījumā “Kultūrdeva” atzīmēja Andris Akmentiņš, Ezeriņš ir “pieskaitāms pie lielajiem klasiķiem tajā nozīmē, ka viņš ir neizsmeļams pētniecības ziņā.”
Aleksandrs Čaks savai pēdējai mīlestībai Mildai Grīnfeldei veltījis dzejoļu krājumu "Debesu dāvana", kas viņa paša mūža laikā tā arī netika izdots. Krājuma manuskripti atradās kur kurais. Vienu Čaks Otrā pasaules kara laikā apraka un vēlāk nevarēja atrast. Vairākus gadus pēc Čaka nāves viens no manuskriptiem neticamā kārtā atkal nokļuva Mildas rokās.
Klajā nācis Gundegas Repšes romānu trio “Substances: “Bāreņu nams” “Jauki ļaudis” un “Retināts gaiss””. Izdevums apvieno trīs jau iepriekš izdotus Gundegas Repšes darbus, informēja izdevniecība “Dienas Grāmata”.
Jau 28. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu “Zelta ābele”, kurā Latvijas izdevēji var pieteikt iepriekšējā gada skaistākās izdotās grāmatas. Žūrija vērtē dizaina koncepciju, tā atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Portālā LSM.lv lasītāji aicināti no nominētajām grāmatām izdarīt savu izvēli par 2020. gada skaistāko grāmatu.
11. martā nosaukti grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2020” nominanti un paziņota šī gada mūža balvas saņēmēja – redaktore Inta Kalniņa, informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā.
Dzejniekam Aleksandram Čakam piemitis saimnieciskums, kārtības mīlestība un ēst gatavošanas prasme. Draugi regulāri baudījuši Čaka leģendārās pankūkas. Dažādas mājas dzīves detaļas, tāpat arī apavi un apģērbs Čaka stāstos iezīmē ne tikai varoņu sociālo statusu, bet arī viņu dvēseles dabu.
2020. gadā strauji sarucis Latvijā izdoto izdevumu skaits un to tirāža, tā liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie statistikas dati. Šī tendence negatīvi ietekmē izdevumu piedāvājuma daudzveidību, savukārt laikrakstu un žurnālu izdošana kļūst nerentabla, apdraudot informācijas pieejamību sabiedrībai. Nozares pārstāvji uzsver, ka krīze nozarē vērojama jau ilgstoši, un cer uz 5% PVN likmes ieviešanu oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem.
Vienu reizi mūžā Aleksandrs Čaks bija oficiāli precējies – par viņa sievu kļuva Anna Ērika Elizabete Bērziņa. Spējīgā sieviete bija liels balsts ne tikai Čakam, bet visai viņa ģimenei. Bērziņa un Čaks viens otru iedvesmojuši rakstīt. No Čaka daiļrades šai ziņā jāizceļ dzejoļu krājums "Iedomu spoguļi".
Klajā nākusi rakstnieces un tekstilmākslinieces Anneles Slišānes grāmata latgaliski “Tuoraga stuosti”. Vārds "tuorags" latviešu literārajā valodā ir biezpiens. Šis vārds raksturīgs tieši Ziemeļlatgales izloksnei, kas saglabāta autores rakstu valodā.
Šveiciešu rakstnieks Kristians Krahts (Christian Kracht) ir viens no mūsdienu pašiem izcilākajiem prozaiķiem. Viņa valoda plūst un uzrakstītais veido negaidītus pagriezienus. “Mirušie” ir Krahta jaunākais romāns, par kuru viņš 2016. gadā saņēmis Hermaņa Heses balvu un Šveices Grāmatu balvu.
Aleksandrs Čaks prozā parāda izcilu meistarību – par to pārliecināti literatūras pētnieki Ingus Barovskis un Raimonds Briedis. Tomēr viņa stāsti ir mazāk zināmi un retāk apspriesti nekā dzeja. Pirmo stāstu krājumu – “Eņģelis aiz letes” – Čaks publicē 1935. gadā. Savos darbos viņš piedāvā ko pilnīgi pretēju 20. gadsimta 30. gadu vadošajām tendencēm prozā.
2020. gadā strauji sarucis Latvijā izdoto izdevumu skaits un to tirāža, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie oficiālās statistikas dati. Pagājušajā gadā izdotas 1805 grāmatas, kuru kopējā tirāža sasniegusi 1 957 369 miljonus eksemplāru, kas ir par attiecīgi 16,34 un 35,23 procentiem mazāk nekā 2019. gadā, informēja LNB.
Rakstnieces Janas Egles pārdomas pēc "literatūres" pa dzejnieka Olafa Gūtmaņa sniegotajām takām.
Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi ir liegti, Latvijas Radio sestdienas rītos turpina ielūkoties klausītāju grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, aicinot uz brīdi ienirt bezgalīgajā literatūras pasaulē. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi. Šoreiz lasītāju stāsti ir no Rīgas un Gvardas Portugālē.
Jaunākie
Interesanti