Kultūra / Literatūra
Janvāra vidū latgaliešu literatūras plauktā iegūlis vēl viens zīmīgs izdevums – rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča pirmais eseju krājums "Casnāgu maizeitis". Kā norāda grāmatas izdevējs SIA "Cymuss", tas ir nozīmīgs pienesums latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanai. Atzinīgus vārdus Lukaševiča jaunākajam darbam velta arī pazīstamas latgaliešu literātes.
Latvijas Radio 1 februārī sāks skanēt divi jauni raidījumi. No 3. februāra reizi nedēļā klausītāji varēs doties "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500", savukārt sestdien, 5. februārī, pirmatskaņojumu piedzīvos raidījums ģimenēm par lasītprasmi – "Lasām un pļāpājam. Tiem un ar tiem, kas vēl neiet uz darbu".
Izdevniecībā "Neputns" klajā nākusi literatūras un teātra zinātnieces un kritiķes Silvijas Freinbergas grāmata par maz zināmo gleznotāju Otīliju Leščinsku (1884–1923) "Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība", informēja izdevēji.
Ar mērķi veicināt konservatīvās domas attīstību Latvijā aizsākta jauna grāmatu sērija "Konservatīvās domas bibliotēka". Tā piedāvās izcilāko konservatīvo domātāju darbu tulkojumus latviešu valodā. Kā pirmais sērijā iznācis britu filozofa Rodžera Skrūtona darbs "Kā būt konservatīvam", kurā autors dziļi un pamatīgi izskaidro šī jēdziena vēsturi, būtību un pozīciju mūsdienās. Viņam ir savs redzējums par mūsdienu sarežģītāko problēmu risinājumu, un viņš atbildes rosina meklēt tradīcijās, pārbaudītās vērtībās un nacionālo valstu stiprināšanas idejās.
"Ar tām operām un grāmatām man gājis tā, kā mamma man reiz teica: "Bērniņ, bērniņ, kā tu dzīvosi..." Kad vajadzēja istabu slaucīt vai mazgāt, man bija grāmata kaut kur pažobelē nobāzta. Kamēr mamma neredz, es ar to grāmatu, bet, kad uznāk mamma, tad atkal es ar to lupatu un slotu. Pārnākot uz Rīgu, mācījos Medicīnas institūtā, bet uz to gāju caur operām, teātriem, koncertzālēm un mākslas muzejiem... Citādi nevarēju," gaiši smejot, jaunības un bērnības gadus atminas dzejniece Velta Kaltiņa.
Runā, ka īstai mīlai vajagot pretmīlu. Bet ko darīt, ja tavus trauslos ulmaņlaiku mīlas pantus aprok ar sirpi un āmuru? Rakstniece Laima Kota pēc "Literatūres" atklāj pārdomas gan par dzejnieci Elzu Ķezberi, kura metās Litenes garnizona sērgas speltē, lai glābtu vīru, gan par laiku, kurā šobrīd dzīvojam.
2021. gads lasītāju dzīvēs pagājis bagātīgi un piepildīti. Daudz lasāmā bijis gan pieredzējušiem lasītājiem, gan bērniem, arvien vairāk uzmanības izdevēji pievērš pusaudžu auditorijai, no grāmatnīcu un bibliotēku plauktiem raugās plašs latviešu autoru un tulkotās daiļliteratūras, kā arī nozaru literatūras klāsts. Taču ikviens kaislīgs lasītājs arvien alkst uzzināt, kas slēpjas drīzumā izdodamo grāmatu plauktos. Jaunais gads ir tikko sācies, un liela daļa izdevēju šobrīd vēl nevar nosaukt visus iespējamos jaunumus, taču vismaz daļu gaidāmo grāmatu virsrakstu mums ir iespēja uzzināt jau šodien.
"Bieži vien, kad lietojam tādus vārdu salikumus kā lielais autors vai literatūras klasiķis, mēs nereti piemirstam to, ka ļoti bieži tas ir liels autors vai literatūras klasiķis tāpēc, ka no viņa darbiem izaug, piemēram, atsevišķs apakšžanrs vai simts citu tekstu, ko šis darbs ir iedvesmojis," viesojoties "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā", teic reperis un literatūrzinātnieks Arturs Skutelis, uzsverot, ka oriģinalitāte ir nozīmīgs mākslas darba kritērijs.
1903. gadā Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja operas libretu konkursu. Konkursa nolikums paredzēja pievēršanos baltu mītiskajai senatnei. Pirmo godalgu saņēma arhitektūras students Artūrs Krūmiņš par libretu "Baņuta". Savu titulvaroni Baņutu Krūmiņš atrada žurnālā "Rota".
"Romāns ir kā augstā mode – mēs to ikdienā nevalkājam, bet mums patīk skatīties uz modelēm, kuras nēsā caurspīdīgas mežģīnes. Mēs no tā iedvesmojamies, bet nevalkājam. Tieši tāpat kā romānā – tāda mīlestība ir praktiski neiespējama, un neiespējama mīlestība nekad labi nebeidzas," LR3 "Klasika" raidījumā "Grāmatu stāsti", stāstot par mīlas stāstu, ko aprakstījusi savā grāmatā "Alma – pasaules mala", atzīst rakstniece Baiba Zīle.
Viens no spilgtākajiem Latvijas teātra režisoriem un pedagogiem Oļģerts Kroders šogad svinētu savu 100. jubileju. Viņš uzskatāms par spilgtu psiholoģiskā teātra pārstāvi, kuram raksturīga smalka cilvēku savstarpējo attiecību pētniecība. Par godu šī gara aristokrāta jubilejai, klajā nācis rakstu krājums "Kroderdienas+". Drukāta formāta krājums radīts kā spilgta laikmeta liecība, kas gan būtu pieejams diezgan šauram lokam – teātra profesionāļiem un interesentiem.
Stāstu vākšana man vienmēr šķitis ārkārtīgi interesants process, tā ir viena no mana dzīvesveida svarīgām daļām, LR3 "Klasika" raidījumā atzīstas rakstniece Krista Anna Belševica. 2017. gadā klajā nāca viņas debijas dzejas krājums "Medījot dzīvi", bet tagad pie lasītājiem nonācis viņas pirmais stāstu krājums "Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām. Stāsti par atmiņām".
Šogad mūs sagaida plašs klāsts ar pašmāju un ārzemju kino jaunumiem, taču, ja kādā ziemas vakarā kārojas noskatīties kādas pārbaudītas vērtības, ir patīkami, ja ir kāds uzticams kino zinātājs, kura ieteikumos ieklausīties. Tāds viennozīmīgi ir kino zinātnieks Viktors Freibergs, kuram tikko iznākusi otrā grāmata ar tieši tādu nosaukumu – "Viktora otrā grāmata". LR3 raidījumā "Piejūras klimats" Freibergs atklāj, ka viņam rakstīšana ir patvērums, tāpat kā kino – tas ir process, kas novērš uzmanību no daudzām lietām, par kurām nevajag domāt.
Izdevniecība "Zinātne" piedāvā jaunu sējumu sērijā "Novadu folklora" – "Almas Makovskas pasakas". Atsaucoties uz krājuma sastādītāja, pētnieka Gunta Pakalna teikto, Alma Makovska ir viena no visvairāk dokumentētajām folkloras teicējām Latvijā. Viņa apzināti glabājusi zināšanas par senu laiku tradīcijām un notikumiem, savas dzimtas folkloru un atmiņas.
Raidīrokstā "Puslopys" sasateikom ar viesturneicu, kaisleigu teatra baudeituoju i nu jau ari literati – Lauru Melni. Mekliejumi literaturā Laurai jau bejuši nu školys vacuma. Juos pyrmais publicātais stuosts "Juoneits i baba" pīraksteits 15 godu vacumā i īkļauts kruojumā "Puosokys par krīzi". Vysā naseņ Laura suokuse raksteit ari dzeju, kas pylna ar myusu laika, simbolisma i sovys pīredzis latgaliskajā kulturtelpā.
20. janvārī ar rakstu krājuma "Kroderdienas+" izdošanu noslēgts gadu ilgušais teātra forums #kroderdienas. Rakstu krājums ir veltījums izcilā režisora Oļģerta Krodera 100. un viņā vārdā nosauktās teātra vietnes Kroders.lv 10. jubilejai, un tajā iekļauti gan pētnieciski raksti, gan populārzinātniskas publikācijas, informēja izdevēji.
Mākslinieku apvienība "Orbīta" izdevusi Ojāra Vācieša dzejas krājumu "Vaši s akcentom pokloņņiki". Šajā grāmatā apkopoti dzejoļi, ko Vācietis sacerējis krievu valodā, informēja izdevēji.
Bērnu vokālā ansambļa "Knīpas un Knauķi" piecdesmit gadu pastāvēšanas vēsturi biezā grāmatā apkopojusi, aprakstījusi un pati par savas ģimenes līdzekļiem arī izdevusi ilggadējā kolektīva vadītāja Edīte Putniņa.
Gada sākumā pie lasītājiem nonācis izdevniecības “Valters Dakša” izdotais Annas Belkovskas debijas dzejas krājums “Veranda”, kurā apkopoti autores dzejoļi, kas tapuši laikā no 2015. līdz 2021. gadam, informēja izdevēji.
Kaut kādā mērā recenzijas esamība vien jau nosaka to, ka par šo mākslas darbu vai grāmatu ir vērts kaut ko teikt, iedziļināties tajā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā saņēmējs, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Kritika viņam kļuvusi par starpformu starp radošo un akadēmisko rakstniecību. Rakstot recenzijas, viņš arvien vairāk vēlas iet pētniecības virzienā. Dzejnieku Vērdiņš mūslaikos redz kā akadēmiski izglītotu cilvēku, kas arī teorētiskā veidā tuvojas literatūrai.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
