Sadaļas Sadaļas
Kultūra / Literatūra
Sofija un Rūdolfs (kopā ar mammu) lasa bērnu grāmatas, ko par labākajām nosaukuši pieaugušie
Ak, šī mīļā, skaistā, košā un tik bezgala būtiskā Latvijas Literatūras gada balvas kategorija, kurā sakrauts iekšā viss iespējamais – dzejoļi, stāsti, romāni, pasakas, grāmatas ar ilustrācijām, bez ilustrācijām, ar uzdevumiem, bez sākuma un gala, un visa pārējā, kas var paķert uz grauda kā bērnus, tā vecākus, kā jaunākus, tā vecākus. Darbi bērniem ir daudz kas vairāk nekā tikai vārti uz brīnumu pasauli, kas slēpjas vienas grāmatas ietvaros. Bērnu literatūra veido nākotnes lasītājus, kuri grāmatu uztvers kā pašsaprotamu un būtisku savas dzīves sastāvdaļu, un tas ir ārkārtīgi svarīgs apstāklis. Tieši tāpēc es un dvīņi Sofija un Rūdolfs (4,5 gadu briedumā) metāmies lasīšanas un viedokļu apdomāšanas uzdevumā ar pilnu uzrāvienu un atdevi.
Uz Eiropas Savienības Literatūras balvu pretendē Jana Egle, Laura Vinogradova, Rasa Bugavičute-Pēce un Svens Kuzmins
15. aprīlī tika paziņoti Eiropas Savienības Literatūras balvai nominētie 55 autori no 14 dalībvalstīm. No Latvijas balvai izvirzīta Jana Egle ar grāmatu “Dzimšanas diena” (“Latvijas Mediji”), Laura Vinogradova “Upe” (“Zvaigzne ABC”), Rasa Bugavičute-Pēce “Puika, kurš redzēja tumsā” (“Latvijas Mediji”) un Svens Kuzmins “Hohma” (“Dienas Grāmata”), vēstīts balvas mājaslapā.
Iznāks grāmata «Latvijas kultūras vēsture»
Maijā pie lasītājiem nonāks grāmata “Latvijas kultūras vēsture”, kas ir visaptverošs vēstījums par kultūrmantojumu un kultūras procesiem Latvijā daudzu gadsimtu garumā, iekļaujot aktuālās norises arī par pēdējām desmitgadēm, informēja apgāds “Jumava”.
Man ir vieta Latvijā, esmu daļa no šejienes. Saruna ar literatūras mūža balvas saņēmēju Lalitu Muižnieci
Marta izskaņā nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti un mūža balvas saņēmēji. Valodniecei un rakstniecei Lalitai Muižniecei šī balva piešķirta par ieguldījumu latvietības stiprināšanā, latviešu literatūras, folkloras un valodas popularizēšanā. Tas, ka latviešu valoda būs dzīves pamatu pamats, Muižniecei jau šūpulī likts – abi vecāki literāti, Lalita agri iemācījusies lasīt un to kāri darījusi visu mūžu. Viņas ģimenē nebija nekādu domu, ka varētu runāt kādā citā valodā, ne latviešu. Muižniece latviešu valodu mācījusi skolā un pēcāk arī augstskolā. Par universitātē paveikto valodniece un literāte ir gandarīta. Daļa viņas studentu nu arī dzīvo Latvijā.
Izdots Andra Zeibota dzejas krājums «Plīva»
Apgāds “Literatūras kombains” ar Andra Zeibota dzejoļu krājumu “Plīva” atklāj jaunu sēriju “Ārpus laika”, kuru šobrīd visspilgtāk raksturo tieši Zeibota jaunais krājums. Kā norāda izdevēji, tas ir “savpata radošā pulsa apliecinājums, kas skan ārpus ierastajām laika koordinātēm, gluži kā no citpasaules saņemts signāls”.
Kara seku pētījums Andra Zeibota romānā «Lēngaitis»
Trimdas rakstnieces Zentas Mauriņas un viņas dzīvesbiedra, parapsihologa un filozofa Konstantīna Raudives dzīvesstāsts ir bijis iedvesmas avots desmitiem literāru un skatuves darbu. Tiem pievienojies apgādā “Dienas Grāmata” iznākušais Andra Zeibota romāns “Lēngaitis”. Kā atzīmē autors, caur abām radošajām personībām atklājas romāna pamattēma – kara ietekme uz cilvēku.
Par dzeju ar sāci, iztirzu un beidzi. Ieskats pērnā gada labākajās grāmatās
Cilvēkus valdzina apaļu gadskaitļu un kataklizmu sakritība. Ir pagājis liktenīgais 2020. gads. Latvijas Literatūras gada balvas seismogrāfa adatiņa dzejas kategorijā ir palēkusies četras reizes. Krājumu nosaukumi šķiet neparasti zīmīgi. Lai droši pārvietotos, nespaidoties sabiedriskajā transportā, nepieciešami “Ērti pārnēsājami spārni. Mājsēdes apstākļos, kad darbs vairs nav nošķirams no mājas dzīves, visērtāk patērēt “Gatavo dzeju”. Vai nav pravietiski – visa mūsu dzīve līdz 2020. gadam notika “Pirms izvākšanās”. Un nu sākas “Dzejoļi pēc mūsu ēras”...1
Kādas parādības manītas Liepājas teātrī un Karostas cietumā? Grāmatā apkopoti Liepājas spoku stāsti
Liepājas žurnāliste Inese Ķestere apkopojusi stāstus par pilsētas spokiem. Izdevniecība “Ezerrozes grāmatas” nupat laidusi klajā grāmatu “Liepājas spoku stāsti”, kurā autore aprakstījusi daudzu gadu laikā no iedzīvotājiem dzirdētus nostāstus par Liepājas teātrī, muzejā, bibliotēkā, Karostas cietumā un citviet manītām spokainām parādībām. Inese Ķestere ir autore arī grāmatai “Skolas spoks”, kas izdota agrāk, kurā viņa pievērš uzmanību jauniešu attiecībām un vardarbības tematikai skolas vidē.
Nosauktas pērnā gada skaistākās grāmatas; gada mākslinieks – Armands Zelčs
8. aprīlī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija paziņojusi grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2020” rezultātus 7 kategorijās. “Gada mākslinieka” tituls šogad piešķirts dizaineram Armandam Zelčam, speciālbalva – Ilzes Trumpes grafiskajam romānam “Tev viņa patiks”, savukārt lasītāju balsojumā uzvarēja “Tā pirmā pavāru grāmata. 414 senas receptes no 18. gadsimta”.
Izdota «Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata»
Apgādā “Zinātne” iznākusi unikāla Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta paspārnē tapusi kolektīvā monogrāfija – “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”. Teju 700 lappušu biezā un gandrīz 4 kilogramus smagā, bagātīgi ilustrētā grāmata ir līdz šim apjomīgākais darbs par Latvijas arheoloģijas vēsturi un tās sasniegumiem. Grāmata tapusi piecus gadus, vēsturnieku Andreja Vaska un Gunitas Zariņas virsvadībā sadarbojoties ap 50 autoriem. Tas ir līdz šim plašākais materiālu apkopojums par Latvijas arheoloģiju visās tās izpausmēs.
Paziņos grāmatu mākslas konkursa «Zelta ābele» laureātus
8. aprīlī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija paziņos laureātus grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2020” septiņās kategorijās, kā arī nosauks balvas “Gada mākslinieks” saņēmēju, lasītāju balsojuma uzvarētāju un speciālbalvas ieguvēju.
Nīčes esejas mūsdienu kontekstā lasāmas citādi, bet filozofa valoda ir ne mazāk iedarbīga
Apgādā “Neputns” klajā laists Nīčes eseju krājums “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”Viens no domnīcas “Telos” redaktoriem, filozofs, doktorants Krišjānis Lācis teju pusotru gadsimtu senajās Nīčes esejās kā īpašu vērtību izceļ valodu. Vācu filozofs nevairās bezkaislīga tiešuma, konfrontācijas, un šī spēka valoda arī mūsdienu lasītāju dzen tikai uz priekšu. 
Dzeja kā atbilde uz vietas aicinājumu – Rutas Štelmaheres krājums «Kalps»
Dzejniecei un gleznotājai Rutai Štelmaherei tīk apmeklēt vietas, ar kurām saistās seni nostāsti un vēsturiskas atmiņas. Izjūtas, kas notvertas šajās vietās, dzejniece ietērpusi vārdos savā jaunākajā dzejoļu krājumā “Kalps”. Tur aprakstītos poētiskos novērojumus autore dēvē par no jauna konstruētu realitāti.
«Dārgais mister Bukovski! Mēs labprāt saņemtu vēl kādus Jūsu dzejoļus...»; Edvīns Raups vērtē LALIGABA nominētos tulkojumus
Aizvadītajā Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas vērtēto grāmatu sezonā gan izdevēji, gan lasītāji piedzīvoja dažādus satricinājumus, piemēram, grāmatnīcu slēgšanu un atvēršanu, taču mājsaimniecībās, kurās rakstnieki un tulkotāji visbiežāk arī strādā, bija atļauts un pat vēlams uzturēties visu laiku, tātad literatūras radīšanas kvalitātei it kā nevajadzētu ciest. Tā kā man jārunā par tulkotajām grāmatām latviešu valodā, varu apliecināt, ka labu tulkojumu arī šosezon ir krietni vairāk par nomināciju vietu skaitu, un šajā ziņā nekas nav mainījies. Bet strīdi par vienas vai otras grāmatas iekļūšanu nominantu listē bijuši allaž, nojaušu, ka tādi neizpaliks arī šogad, un dažas pārdomas par šo tēmu pavīdēs arī manās īsrecenzijās par katru nominēto darbu.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt