Kultūra / Literatūra
Piektdien, 25. martā, pulksten 18.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā notiks Latvijas PEN un muzeja rīkots vakars domās, vārdos un arī rīcībā esot kopā ar Ukrainu, informēja muzeja pārstāvji.
Latvijas izdevniecība "Liels un mazs" Starptautiskajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū saņēmusi balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība Eiropā, vēstīts grāmatu tirgus mājaslapā.
Kopš visas pasaules uzmanība pievērsta notikumiem Ukrainā, nu jau pagājušas nedēļas. Mēs ejam gulēt ar ziņām no Ukrainas un mostamies ar cerību, ka varbūt šorīt, šodien viss būs beidzies, ka labais būs uzvarējis ļauno, ka drošsirdīgais būs pieveicis gļēvo. Pagaidām bez izmaiņām, taču mēs nedrīkstam pārtraukt ticēt un ieslīgt vienaldzīgā apātijā. Mūsu pienākums ir turpināt palīdzēt, atbalstīt, protestēt pret netaisnību. Viens no atbalsta veidiem var būt arī literatūra. Šajās dienās aicinu lasīt ukraiņu autorus, kuru darbi ir brīvības un enerģijas pilni. Tādus mēs šodien redzam ukraiņus, kuri aizstāv savu zemi, bet Ukrainas balsis literatūrā tādas bijušas jau sen – atmaskojošas, pašpietiekamas un ļoti drosmīgas nosaukt, atcerēties, pieminēt un, jā, ar rakstītu vārdu arī cīnīties PAR brīvību un PRET meliem.
“Mūsu autoru darbus izdod visas labākās Latvijas izdevniecības. Un kas ir būtiski – mūsu apvienība ir dzīva līdz pat šim brīdim, tā nevienos laikos nav pārtraukusi darboties," stāsta Tukuma Literātu apvienības vadītāja Guna Roze.
Pandēmijas gados, pārvirzot platformas "Latvian Literature" finansējumu, izdevies audzēt interesi par latviešu literatūras tulkošanu un izdošanu ārzemēs, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta platformas vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, kā vienu no sava darba izaicinājumiem minot "cīņu" par tulkotāju laiku, jo reti kurš specializējas tikai tulkojumos no latviešu valodas. Tikmēr Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka min citus izaicinājumus saistībā ar tulkotās ārzemju literatūras izdošanu Latvijā – "nomācošā pārsvarā" esot tulkojumi no angļu valodas un nepieciešams vēl strādāt pie tā, lai veicinātu interesi Latvijā par citu valstu literatūru.
Uz izzinošu ekspedīciju "Pa Aspazijas takām" lielus un mazus Jūrmalas apmeklētājus aicina muzeja "Aspazijas māja" speciālisti. Ekspedīcijas mērķis – pēc pagājušā gadsimta senām fotogrāfijām būs jāatrod vietas, kurp patika doties dzejniecei.
Lietuvā svētdien 92 gadu vecumā miris dzejnieks Aļģimants Baltaķis, paziņojusi Lietuvas Rakstnieku savienības vadītāja Birute Jonuškaite, raksturojot viņu kā "pēdējo poēzijas mohikāni" no tās paaudzes, kura savulaik atdzīvināja "pēckara gados panīkušo lietuviešu dzeju".
Gunta Ločmele (Nagle) ir dzejneica, kas īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys. Kai literati Guntu var īpazeit dzejis kruojumā "Linejis", kur jei kūpā ar vēļ treis Latgolys dzejneicom atkluoj sovu rūkrokstu, kurū raidīroksta "Puslopys" vadeituojs Arņs Slobožanins nūsauc par šerpu i pošpuicisku. Bet dzejneica Jana Skrivļa-Čevere par juos dzeju itymā kūpkruojumā soka, ka Gunta pi lītu pīīt rodūši tehniskai "atskaņuos īvierp antenys, aizdedzis, FM viļņus i baitus. Eislaiceigus sakaru trauciejumus jei nūvierš, apgrīžūt pasauli atkuortiņ. I aizīt tymsā uobeļu laseitu. Pylnu atminis karti." Pēdejā laikā Guntas dzeja skaitoma arī sociālajā teiklā "Instagram" i niu ari latgalīšu myusdīnu literatūrai veļteitajā raidīrokstā "Puslopys".
Klajā nākusi filozofijas doktora Raivja Bičevska grāmata "Sabiedrība bez pasaules", kas ir apjomīga analīze par modernās Rietumu sabiedrības attīstību pēdējos divos gadsimtos. Trīsdesmit grāmatas nodaļās autors apkopojis daudzu modernā laikmeta filozofu un zinātnieku skatījumus un mēģinājis noteikt arī savu diagnozi sabiedrībai, kurā šobrīd dzīvojam. Ar šo grāmatu Raivis Bičevskis sevi apliecina kā ļoti dziļš un erudīts domātājs, un viņa veikums ir bagātinošs pienesums Latvijas filozofiskajai domai – tā par grāmatu saka filoloģijas zinātņu doktore, tīmekļa žurnāla "Telos" galvenā redaktore Agnese Irbe.
Jau 29. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu "Zelta ābele", kurā Latvijas izdevēji var pieteikt iepriekšējā gada skaistākās izdotās grāmatas. Žūrija vērtē dizaina koncepciju, tā atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Portālā LSM.lv lasītāji aicināti no nominētajām grāmatām izdarīt savu izvēli par 2021. gada skaistāko grāmatu.
Cik spēcīga un noturīga spēj būt mūsu pašu tautā teju pirms 150 gadiem radusies drāma? Dzejnieks Knuts Skujenieks devās uz latvju dramaturģijas korifeja Rūdolfa Blaumaņa mājām "Brakos", lai atvērtu pārlaicības portālu un noskaidrotu, cik daudzi no mums vēl šobaltdien dreifē uz "Nāves ēnā" aprakstītā ledusgabala un cik daudzos no mums joprojām dzīvs ir Andriksona gars, kurš mirkļa aklumā un aizvainojumā ir gatavs svilināt un postīt. Pēc "Literatūres" Knuts Skujenieks dalījās ar savu dzeju.
"Nulles summa" ir jēdziens, kuru izmanto spēļu teorijā. Tādu nosaukumu jaunākajam dzejoļu krājumam ir devis arī Ronalds Briedis. Ar šo grāmatu dzejnieks noslēdz krājumu tetraloģiju "OROBORO", kas tapusi 25 gadu laikā.
Grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2021" astoņās kategorijās nominētas kopā 40 grāmatas, savukārt balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā šogad saņems ilggadējā Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača, informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāvji.
20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā dzīvoja slavens zīlnieks un pareģis Eižens Finks. Tomēr pirmās brīvvalsts laikā viņš bija arī pazīstams fotogrāfs. Tagad pie lasītājiem un skatītājiem nonāk fotogrāfa Eižena Finka radīto portretu albums ar 100 Finka radītām bildēm. To veidojis fotovēsturnieks Pēteris Korsaks.
Trešdien, 9. martā, ir Ukrainas tautas dzejnieka Tarasa Ševčenko dzimšanas diena. Izrādot solidaritāti ukraiņu tautai šajā grūtajā laikā, visi Latvijas Radio kanāli 9. martā ēterā atskaņos Ševčenko slaveno dzejoli "Novēlējums" (ukraiņu valodā – "Заповіт", krievu valodā – "Завещание").
Jaunā latviešu rakstniece Anete Grīnberga, iedvesmojoties no Ralfa Kokina "Kurzemes vilkaču nostāstiem" radījusi romānu, kurā fantāzija un leģendas savijas ap reāliem Latvijas dabas objektiem un vietām, informēja izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvji.
Klajā nācis dzejnieka Ronalda Brieža ceturtais dzejas krājums "Nulles summa", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma redaktors ir Māris Salējs, dizainu veidojusi Zane Ernštreite.
Kas padara dzejnieku par lielu dzejnieku? Vai tas, ka par tevi iestājas Vācietis, Peters un Ziedonis? Vai arī tas, ka pāragri izvēlies pamest šo dzīvi? Dzejniece Amanda Aizpuriete "Literatūrē" devās pret straumēm un atvariem, lai taptu dzīva spēle ar gaismēnām, kurās atmodināt pāragri aizgājušās dzejnieces Velgas Kriles trauslos esības pavedienus. Dzejniece dalās pārdomās.
Šis nav vienkāršs laiks, taču es neatbalstu klusēšanas taktiku vai slēpšanos, izlikšanos, ka tas mūs neskar. Varbūt tieši tagad, kad bērni, skolēni, jaunieši TV, radio, arī vecāku sarunās vai ik dienu dzird vārdu "karš", par to jārunā vēl atklātāk, jāizskaidro un jāparāda, ko cilvēku nežēlība nodarījusi mums un citiem visā pasaulē. Šī desmit grāmatu izlase par Otro pasaules karu ļaus uzsākt sarunas, varbūt arī saprast pašiem sevi, bet gandrīz ikvienā no šīm grāmatām (ar atsevišķiem izņēmumiem) jūtama cerība. Pirmkārt jau par to, ka dzīve turpinās un mēs turpināmies arī pēc ļoti, ļoti skumjiem laikiem.
Izdota fotogrāfa un fotovēsturnieka Pētera Korsaka grāmata par fotogrāfu Eiženu Finku (1885–1958) "Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
