Literatūra
Kultūra / Literatūra
Izdevniecībā “Neputns” klajā nācis Frīdriha Nīčes eseju krājums “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”, informēja izdevēji. “Varbūt Nīčes darbi par meliem un vēsturi var vedināt pārdomāt arī pašmāju vēsturi, tajā samelsto un atstāties no māžošanās un dievekļu pielūgšanas,” krājumu komentējis sastādītājs un tulkotājs Igors Šuvajevs.
Raiņa un Aspazijas māja turpina pasaules literatūrai veltīto pasākumu ciklu. Ja pirms pandēmijas tās bija klātienes sarunas par dažādiem tematiem, tad kopš šī gada sākuma reizi divos mēnešos tiek piedāvātas lekcijas tiešsaistē. 25. martā kārta būs lekcijai par tulkošanas vēsturi, attīstību un nozīmi, ko piedāvās literatūrzinātnieks, dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs. Viņa lekcijā aptvertais tematu loks pierādīs, ka tulkošana ir daudz plašāka un ietekmīgāka kultūrvēsturiska parādība, nekā mums pirmajā brīdī var šķist.
Ārēji pārsteigumi, spilgtas dzejas grāmatas, grafisko stāstu izdevumi – to savos novērojumos izceļ grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2020” žūrijas pārstāvji. Ir zināmi konkursa nominanti septiņās kategorijās, un ir paziņota šī gada mūža balvas saņēmēja – redaktore Inta Kalniņa. Žūrija savu izvēli par balvas laureātiem jau izdarījusi, taču to vēl neizpauž. Tikmēr ikviens aicināts iesaistīties “Zelta ābeles” lasītāju balsojumā.
Apgāds “Zinātne” laidis klajā grāmatu “Mīlu tevi”, kurā mākslas zinātniece Ingrīda Burāne apkopojusi gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules savai sievai, māksliniecei Felicitai Pauļukai. Viņa tās, neraugoties uz šķiršanos, saglabājusi no pirmās vēstules 1941. gada 4. novembrī līdz pat pēdējai zīmītei 1956. gadā. Kā uzsver grāmatas sastādītāja, privātā sarakste izgaismo ne tikai gleznotāja attieksmi pret savu mūzu, bet arī pret mākslas uzdevumiem un principiem.
Lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” rīkotajā romānu konkursā aicināti piedalīties jaunie autori, kuri jau uzrakstījuši, raksta vai būtu gatavi uzrakstīt romānu lasītājiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Līdz šim konkursam darbus pieteikuši jau 59 jaunie autori, bet pieteikumi tiek gaidīti vēl līdz 1. aprīlim.
25. martā pulksten 19.00 tiešraidē no Raiņa un Aspazijas mājas notiks Ivara Šteinberga lekcija “Ieskats tulkošanas teorijās un atdzejas problemātikā”. Lekcija turpinās 2018. gadā aizsākto sarunu ciklu “Pasaules literatūras vakari”, pavēstīja organizatori.
"Tu prasīji – kas ir Preiļu konceptuālisms? Nu skaties!" Lūgts dalīties pārdomās pēc ceļojuma raidījumā "Literatūre", dzejnieks Einārs Pelšs atbildēja ar trīs dzejas darbiem.
Rudenī pie lasītājiem nonāca Viļa Selecka grāmata “Disidents. Inta Cālīša dzīvesstāsts”, kurā caur varoņa biogrāfiju atklājas tā laika vēsture. “Klausoties to, ko stāstīja Ints Cālītis, man bija iespēja nokļūt it kā ekrāna otrā pusē jeb dzīves pavisam citā pusē,” Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Grāmatu stāsti” atklāja Vilis Seleckis, kurš pats, dzimis jau pēckara gados, dzīvojis “parasto” padomju laika dzīvi. Viņš uzsvēra – disidentiem bija liela nozīme valsts neatkarības atgūšanā, tomēr tas nebija vienīgais pareizais veids, kā tolaik varēja dzīvot.
Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio turpina ielūkoties cilvēku grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, uz brīdi ienirstot radio klausītāju grāmatu pasaulē, lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi. Jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
“Zoldnera izdevniecība" laidusi klajā izraēliešu vēsturnieka un domātāja Juvāla Noasa Harari grāmatu "Homo Deus: Cilvēces īsā nākotne". Grāmata pēta, kas var notikt ar pasauli, kad vecie mīti tiek apvienoti ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu un gēnu inženieriju, informēja izdevēji.
Aleksandra un Aipons. Meitene ratiņkrēslā un robots telefons. Tie ir izdevniecībā “Dienas Grāmata” iznākušās Sandras Vensko grāmatas “…klibs putniņš neraud viens” galvenie varoņi. Rakstniece atzīst, ka viņu iedvesmojis spilgts un atmiņā paliekošs notikums, proti, uz ielas satikta meitene, kura, nonākusi bezpalīdzīgā situācijā, tomēr spēja lidot savās domās un fantāziju pasaulē.
Latviešu tulkojumā klajā nācis krievu rakstnieces Annas Matvejevas patiesos notikumos balstītais romāns “Djatlova pāreja”, informēja izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāvji. Romānu no krievu valodas tulkojusi Maija Kudapa.
Mākslinieku apvienība "Orbīta" nupat klajā laidusi japāņu dzejnieces Mari Konno krājumu "Sniegs". Krājums aktualizē japāņu tradicionālo dzejas žanru, tomēr par formu svarīgāk bijis saglabāt Mari Konno tēlainību.
Klajā nākusi rakstnieces un dzejnieces Sandras Vensko grāmata "...klibs putniņš neraud viens" ar Annas Galviņas ilustrācijām, informēja izdevniecības “Dienas Grāmata” pārstāvji.
Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio vēl arī šajā sestdienas rītā piedāvā kopīgi ielūkoties mūsu klausītāju grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
Pandēmijas laiks ietekmē mazo lauku bibliotēku ikdienu. Lauku bibliotēkās pietrūkst lasītāju klātbūtnes, apmeklētāju skaits rūk, taču tās kļūst virtuālākas. Gada laikā Naujenes Tautas bibliotēkā Daugavpils novadā par 20 procentiem samazinājies lasītāju skaits, bet par 90 procentiem pieaudzis virtuālo apmeklētāju daudzums. Bibliotēku priecē, ka reģistrējas arī jauni lasītāji, kas nozīmē, ka bibliotēka un grāmata cilvēkiem laukos ir nepieciešama. Turklāt tie, kuri atnāk uz bibliotēku, paņem lielāku grāmatu skaitu lasīšanai mājās nekā iepriekš.
Rakstnieka Andra Akmentiņa romāns “Meklējot Ezeriņu” par novelistu Jāni Ezeriņu turpina apgāda "Dienas Grāmata" grāmatu sēriju "Es esmu…". Kā LTV raidījumā “Kultūrdeva” atzīmēja Andris Akmentiņš, Ezeriņš ir “pieskaitāms pie lielajiem klasiķiem tajā nozīmē, ka viņš ir neizsmeļams pētniecības ziņā.”
Aleksandrs Čaks savai pēdējai mīlestībai Mildai Grīnfeldei veltījis dzejoļu krājumu "Debesu dāvana", kas viņa paša mūža laikā tā arī netika izdots. Krājuma manuskripti atradās kur kurais. Vienu Čaks Otrā pasaules kara laikā apraka un vēlāk nevarēja atrast. Vairākus gadus pēc Čaka nāves viens no manuskriptiem neticamā kārtā atkal nokļuva Mildas rokās.
Klajā nācis Gundegas Repšes romānu trio “Substances: “Bāreņu nams” “Jauki ļaudis” un “Retināts gaiss””. Izdevums apvieno trīs jau iepriekš izdotus Gundegas Repšes darbus, informēja izdevniecība “Dienas Grāmata”.
Jau 28. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu “Zelta ābele”, kurā Latvijas izdevēji var pieteikt iepriekšējā gada skaistākās izdotās grāmatas. Žūrija vērtē dizaina koncepciju, tā atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Portālā LSM.lv lasītāji aicināti no nominētajām grāmatām izdarīt savu izvēli par 2020. gada skaistāko grāmatu.
Jaunākie
Interesanti