Kultūra / Literatūra
"Kad atguvām neatkarību, mēs uz tiem, ar kuriem mums bija kopīga koloniālā pagātne un pakļauto statuss sovjetu impērijā, sākām skatīties no augšas. Esmu par to diezgan pārliecināta. Jo mēs gribējām būt starp dāņiem, norvēģiem un zviedriem – pie "bagātajiem un skaistajiem", nevis pie nabadzīgajiem un apspiestajiem, ar kuriem mēs visu laiku bijām spiesti būt kopā," skaidrojot, kāpēc līdz šim ir tik maz atdzejota vai tulkota ukraiņu literatūra, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu ciklā "Ukrainas pasakalja" teic tulkotāja Māra Poļakova.
15. decembrī sākas nu jau gadskārtējais Latvijas sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!", kas šogad iestājas par atbalstu riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Stāsti par vilcēniem, norakstītajiem, aizmirstajiem, vardarbībai pakļautajiem un bez mīlestības augušajiem dzīvo mums tuvumā. Arī grāmatās, latviešu un ārzemju autoru romānos, ieskanas tēma par neredzamajiem bērniem. Mūsu izvēle – tos ieraudzīt.
Ir daudz tādu cilvēku, kas iedomājas – tagad ir tādi laiki, kad visi var spriest par visu, jo demokrātija pieļauj, ka katram var būt viedoklis. Katram var būt viedoklis, bet tas jāstiprina ar zināšanām un sajēgu. Šobrīd sajukumu rada tas, ka skaļi spriež tie, kas neko nejēdz, bet par klusu runā tie, kas jēdz, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda dzejniece un izdevēja Inese Zandere.
"Neviens tev neticēs" – tie ir vārdi, kurus nevajadzētu dzirdēt nevienam, kas cieš no vardarbības ģimenē. Tomēr tie izskan. Tāpēc šāds simbolisks nosaukums dots arī jaunai dzejas un dokumentālu stāstu grāmatai, kuras pirmsākumi meklējami ģimenes vardarbībai veltītā mākslas projektā "Lietisko pierādījumu muzejs". Grāmatā apvienoti projektam iesūtītie stāsti ar dzejnieku radītiem darbiem, kopā radot telpu empātijai un solidaritātei un iedrošinot cietušos nekaunēties par piedzīvoto.
Atvēršanas svētkus 12. decembrī piedzīvos Lias Guļevskas darbs "Sirdspuksti". Tā no ļoti dažādiem aspektiem runā par jēdzienu "cilvēka sirds". Galvenokārt jau par sirdi kā garīgu vērtību, bet pieskaroties arī citiem aspektiem un arī atgādinot, cik svarīgi mums katram ir sargāt savu sirdi gan fiziskā, gan arī garīgā nozīmē.
Decembrī sienas kalendārā pēdējā lapa, un mēs meklējam, kur ņemt jaunu kalendāru. Vēl sarežģītāks šis uzdevums ir ārzemju latviešiem, kuri negrib laist garām ierastās vārdadienas un svētkus dzimtenē. Zviedrijā nu jau vairākus gadus iznāk neparasts kalendārs, kur apkopotas gan Latvijas, gan mītneszemes svinamdienas, bet noformējumā katru reizi izmantots cits vadmotīvs, šogad – jūra. Tūdaļ būs gatava arī jauna Zviedrijas latviešu literatūras izlase.
Līdz pat šai svētdienai, 10. decembrim, dažādās Rīgas kultūrtelpās, bibliotēkās, kafejnīcās un citviet norisinās ikgadējie "Prozas lasījumi". Jau ceturto reizi vieta plašajā festivāla programmā ir arī konkursam "Latgales prozas lasījumi". Šogad tajā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 21 autors, no kuriem kā finālisti izvirzīti septiņi labākie dalībnieki. Konkursa noslēguma pasākums "Proza un karbonādes" notiks 7. decembrī Rēzeknē, kur tad arī tiks noskaidrots šī gada "Latgales prozas lasījumu" uzvarētājs.