
Kultūra / Literatūra


Lai apspriestu Latvijas pieteikumu dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā, Kultūras ministrijā 16. jūnijā viesojās Frankfurtes grāmatu tirgus direktors Jirgens Boss (Juergen Boss) un viesu valsts programmas vadītāja Simona Būlere (Simone Bühler), informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Iznāk Jāņa Rokpeļņa rakstu 1. sējums, kurā apkopota autora dzeja, kas radīta pusgadsimta garumā, iekļaujot arī jaunu krājumu "Etc.", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji.

Apgāds "VIA ARS" izdevis mākslas zinātnieces Daces Lambergas sarakstīto monogrāfiju "Egils Rozenbergs", apkopojot ievērojamā mākslinieka daiļradi piecdesmit gadu garumā, izsekojot gobelēnu tapšanas līkločiem, sākot no divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

Vortālā "Literatura.lv" sadaļā "Lasītava" brīvpieejā atrodams literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme". Pašlaik interesenti digitāli (PDF formātā) var lasīt 32 žurnāla numurus, sākot no paša pirmā 2015. gadā. Arhīvs tiks pakāpeniski papildināts, ievērojot viena kalendārā gada atstarpi ar jaunāko klajā laisto numuru, informēja "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. Žurnālu dotē Valsts kultūrkapitāla fonds.

Nopelniem bagātā rakstniece Inguna Bauere dzimusi Cēsīs, augusi Liepājā, bet jau daudzus gadus par savējo sauc Piebalgu. Ar saviem lasītājiem viņa tikusies visās Latvijas pilsētās, taču, kā pati atzīst, piebaldzēni uzrunāti reti. Tāpēc radusies doma par stāstu vakariem Vecpiebalgas Sveču mājā. Nupat aizvadīts pirmais no plānotajiem pieciem.

Raidīrokstā "Puslopys" sasateikom ar Anitu Ločmeli aba Danskovīti, kurei piļneigi nūteikti niu ir vīna nu popularuokūs i pīpraseituokūs dramaturgu Latgolā. Jei atsuokuse sovulaik Latgolā tradicionalū dramaturgejis žanru, kod autori sacerieja lugys nūteiktam teatram, kolektivam. Danskovītis humora pylnī dorbi par vīnkuoršū ļaužu sadzeivi raksteiti juos vadeituo Baļtinovys amaterteatrim "Palādas", bet piečuok spālāti iz leluoku i mozuoku teatru i kulturys nomu skotivem vysā Latvejā, tymā storpā juos lugu motivi bejušs par pamatu Nacionaluo teatra izruodem "Latgola.lv" i "Latgola.lv-2" Valda Lūriņa režejā.

Ceļu pie lasītājiem sākusi rakstnieces Andras Manfeldes grāmata "Poēma ar mammu", informēja izdevniecības "Dienas Grāmata" pārstāvji.

Ogres novada pašvaldība piešķīrusi Dzintara Soduma balvu rakstniecei Ivetai Troalikai par 2021. gadā izdoto romānu "Tūlīt paliks labāk". Autore saņems 4000 eiro prēmiju, vēstīts Ogres novada mājaslapā.

8. jūnijā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) kultūras telpā "Tintnīca" tika atklāta Zigmunda Skujiņa grāmata "Iznomātā valstība", kurā apkopotas rakstnieka 21. gadsimta dienasgrāmatas, informēja RMM.

Mākslinieku apvienība "Orbīta" sērijā "Orbītas bibliotēka" izdevusi dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes dzejas un zibprozas krājumu "Nerealizēto potenciālu klubs", informēja izdevēji.

Dziesminieka un dzejnieka Valda Atāla pieredzē nav trūcis komisku un kuriozu situāciju. Tās notikušas gan ar parastiem līdzcilvēkiem, gan sabiedrībā pazīstamām personām. Šos notikumus Valdis Atāls ir apkopojis grāmatā un devis tai nosaukumu "Dzejnieks un cūka".

Maimas Grīnbergas tulkojumā klajā nācis somu dzejnieka Penti Sārikoski dienasgrāmatu krājums "Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji.

Pirmā oficiālā, literārā publikācija Jānim Jaunsudrabiņam bija dzejolis "Ziemas nakts", kas tika nodrukāts laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1896. gadā.

Maruta Latkovska sovulaik bejuse ilggadeja žurnala "Katōļu Dzeive" redaktore, struoduojuse kai žurnaliste, tulkuotuoja i itūšaļt ir vīna nu latgalīšu volūdys zynūšuokūs specialistu. Jū sovā ziņā var saukt ari par volūdys kolekcionari, vīns nu ituo breiža dorbu ir apkūpuot sovulaik savuoktūs latgaliskūs augus nūsaukumus vīnā izdavumā. Poša Maruta rakstejuse nav cik daudzi, ir izdūta vīna juos gruomota "Unuceite", kurā apkūpuoti dažaidi stuosti nu sovys i unuku dzeivis. Juos īrūsynuojums bejs ari par pamatu pyrma dažu godu izdūtūs popularūs Kārļa Skalbis "Kaķīša dzirnavas" variantam latgaliski "Kačeiša patmalis". Ar Marutu Latkovsku sasateikom raidīrokstā "Puslopys".

Linarda Tauna simtgade, mūslaiku Latvijas literārās kopienas, kā arī dzeja un proza no Ukrainas – tam visam no 25. maija līdz 3. jūnijam pievērsīsies literatūras un filozofijas žurnāla "Punctum" festivāls. Programmā ne tikai lasījumi un diskusijas, bet pat dejas performance un koncerti. Tas viss notiks dažādos galvaspilsētas punktos.

Izdevniecība "Dienas Grāmata" klajā laidusi jaunāko rakstnieka Andra Zeibota darbu "Stāsti un teikas Laika vecim". Tie ir pāris desmiti stāstu, kurus autors ir radījis, iedvesmojoties no ziņu publikācijām. Pārsvarā tie ir jautājumi, kas uztrauc mūsdienu Latvijas sabiedrību un kurus Andris Zeibots vēlreiz aktualizē, radot no tiem stāstus un teikas.

Izdevniecība "Liels un mazs" kara tēmai nepievēršas pirmo reizi. Te jāpiemin Ineses Zanderes divas burtnīcas par ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēlu Zigi – "Puika ar suni", kā arī rakstnieces Jurgas Viles un mākslinieces Linas Itakagi komiksu "Sibīrijas haiku" Daces Meieres tulkojumā. Nu pienākusi kārta ukraiņu autoriem Romanai Romanišinai un Andrijam Lesivam. Bilžu grāmatu "Karš, kurš pārvērta Rondo" abi radīja neilgi pēc tam, kad 2014. gadā Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās karš Austrumukrainā.

Klajā nākusi rakstnieces un publicistes Ingas Jērumas grāmata "Ar teātri šūpulī", informēja izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvji. Grāmata tematiski turpina 2019. izdoto darbu "Teātra bērni", taču "Ar teātri šūpulī" pievēršas tiem aktieru bērniem, kas paši nokļuvuši uz skatuves vai teātra aizkulisēs.

Lasīšanas veicināšanas projekta "Bibliotēka" laureātam Tomam Deimondam Barvidim joprojām neticas, ka konkurss ir aiz muguras un viņš kļuvis par uzvarētāju. Sajūtas esot fantastiskas, tomēr jaunais rakstnieks atzīst, ka ar domu par sava pirmā romāna "Zaļā Dzīle" iznākšanu, visticamāk, apradīs tikai tad, kad turēs grāmatu rokās.

Pirmā starptautiskā dzejas festivāla "Page Break" noslēgumā Jelgavas pils aulā 15. maijā pulksten 19.00 notiks dzejkoncerts. Kopā ar laikmetīgās džeza mūzikas kvartetu uzstāsies festivāla dalībnieki – starptautiski ievērojami dzejnieki no 10 pasaules valstīm, informēja pasākuma rīkotāji. Koncerts būs skatāms tiešraidē portālā LSM.
Svarīgākais šobrīd



















Interesanti



