Sadaļas Sadaļas
Kultūra / Literatūra
Izdots Frīdriha Nīčes eseju krājums Igora Šuvajeva tulkojumā
Izdevniecībā “Neputns” klajā nācis Frīdriha Nīčes eseju krājums “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”, informēja izdevēji. “Varbūt Nīčes darbi par meliem un vēsturi var vedināt pārdomāt arī pašmāju vēsturi, tajā samelsto un atstāties no māžošanās un dievekļu pielūgšanas,” krājumu komentējis sastādītājs un tulkotājs Igors Šuvajevs.
Tulkošana vai vardarbība? Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs stāsta par tulkošanu
Raiņa un Aspazijas māja turpina pasaules literatūrai veltīto pasākumu ciklu. Ja pirms pandēmijas tās bija klātienes sarunas par dažādiem tematiem, tad kopš šī gada sākuma reizi divos mēnešos tiek piedāvātas lekcijas tiešsaistē. 25. martā kārta būs lekcijai par tulkošanas vēsturi, attīstību un nozīmi, ko piedāvās literatūrzinātnieks, dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs. Viņa lekcijā aptvertais tematu loks pierādīs, ka tulkošana ir daudz plašāka un ietekmīgāka kultūrvēsturiska parādība, nekā mums pirmajā brīdī var šķist.
Kabatas dzeja un grāmatas, kas «pierunā» – tendences un pārsteigumi grāmatu mākslā
Ārēji pārsteigumi, spilgtas dzejas grāmatas, grafisko stāstu izdevumi – to savos novērojumos izceļ grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2020” žūrijas pārstāvji. Ir zināmi konkursa nominanti septiņās kategorijās, un ir paziņota šī gada mūža balvas saņēmēja – redaktore Inta Kalniņa. Žūrija savu izvēli par balvas laureātiem jau izdarījusi, taču to vēl neizpauž. Tikmēr ikviens aicināts iesaistīties “Zelta ābeles” lasītāju balsojumā
«Mīlu tevi» – grāmatā apkopotas gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules Felicitai Pauļukai
Apgāds “Zinātne” laidis klajā grāmatu “Mīlu tevi”, kurā mākslas zinātniece Ingrīda Burāne apkopojusi gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules savai sievai, māksliniecei Felicitai Pauļukai. Viņa tās, neraugoties uz šķiršanos, saglabājusi no pirmās vēstules 1941. gada 4. novembrī līdz pat pēdējai zīmītei 1956. gadā. Kā uzsver grāmatas sastādītāja, privātā sarakste izgaismo ne tikai gleznotāja attieksmi pret savu mūzu, bet arī pret mākslas uzdevumiem un principiem.
Disidents Ints Cālītis – cilvēks, kurš nepielāgojās. Saruna ar publicistu Vili Selecki
Rudenī pie lasītājiem nonāca Viļa Selecka grāmata “Disidents. Inta Cālīša dzīvesstāsts”, kurā caur varoņa biogrāfiju atklājas tā laika vēsture. “Klausoties to, ko stāstīja Ints Cālītis, man bija iespēja nokļūt it kā ekrāna otrā pusē jeb dzīves pavisam citā pusē,” Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Grāmatu stāsti” atklāja Vilis Seleckis, kurš pats, dzimis jau pēckara gados, dzīvojis “parasto” padomju laika dzīvi. Viņš uzsvēra – disidentiem bija liela nozīme valsts neatkarības atgūšanā, tomēr tas nebija vienīgais pareizais veids, kā tolaik varēja dzīvot.
Grāmatas uz naktsgaldiņa – Flobēra «Salambo» un Milna «Vinnijs Pūks un viņa draugi»
Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio turpina ielūkoties cilvēku grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, uz brīdi ienirstot radio klausītāju grāmatu pasaulē, lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi. Jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
Grāmatas uz naktsgaldiņa – «Cilvēka dēls», Annas Rancānes dzeja un pasakas ar laimīgām beigām
Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio vēl arī šajā sestdienas rītā piedāvā kopīgi ielūkoties mūsu klausītāju grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
Lauku bibliotēkās pietrūkst komunikācijas ar lasītājiem
Pandēmijas laiks ietekmē mazo lauku bibliotēku ikdienu. Lauku bibliotēkās pietrūkst lasītāju klātbūtnes, apmeklētāju skaits rūk, taču tās kļūst virtuālākas. Gada laikā Naujenes Tautas bibliotēkā Daugavpils novadā par 20 procentiem samazinājies lasītāju skaits, bet par 90 procentiem pieaudzis virtuālo apmeklētāju daudzums. Bibliotēku priecē, ka reģistrējas arī jauni lasītāji, kas nozīmē, ka bibliotēka un grāmata cilvēkiem laukos ir nepieciešama. Turklāt tie, kuri atnāk uz bibliotēku, paņem lielāku grāmatu skaitu lasīšanai mājās nekā iepriekš.
Izvēlies gada skaistāko grāmatu! Sācies balvas «Zelta ābele» lasītāju balsojums
Jau 28. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu “Zelta ābele”, kurā Latvijas izdevēji var pieteikt iepriekšējā gada skaistākās izdotās grāmatas. Žūrija vērtē dizaina koncepciju, tā atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Portālā LSM.lv lasītāji aicināti no nominētajām grāmatām izdarīt savu izvēli par 2020. gada skaistāko grāmatu.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt