Kultūra / Literatūra
Trešdien, 9. martā, ir Ukrainas tautas dzejnieka Tarasa Ševčenko dzimšanas diena. Izrādot solidaritāti ukraiņu tautai šajā grūtajā laikā, visi Latvijas Radio kanāli 9. martā ēterā atskaņos Ševčenko slaveno dzejoli "Novēlējums" (ukraiņu valodā – "Заповіт", krievu valodā – "Завещание").
Jaunā latviešu rakstniece Anete Grīnberga, iedvesmojoties no Ralfa Kokina "Kurzemes vilkaču nostāstiem" radījusi romānu, kurā fantāzija un leģendas savijas ap reāliem Latvijas dabas objektiem un vietām, informēja izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvji.
Klajā nācis dzejnieka Ronalda Brieža ceturtais dzejas krājums "Nulles summa", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma redaktors ir Māris Salējs, dizainu veidojusi Zane Ernštreite.
Kas padara dzejnieku par lielu dzejnieku? Vai tas, ka par tevi iestājas Vācietis, Peters un Ziedonis? Vai arī tas, ka pāragri izvēlies pamest šo dzīvi? Dzejniece Amanda Aizpuriete "Literatūrē" devās pret straumēm un atvariem, lai taptu dzīva spēle ar gaismēnām, kurās atmodināt pāragri aizgājušās dzejnieces Velgas Kriles trauslos esības pavedienus. Dzejniece dalās pārdomās.
Šis nav vienkāršs laiks, taču es neatbalstu klusēšanas taktiku vai slēpšanos, izlikšanos, ka tas mūs neskar. Varbūt tieši tagad, kad bērni, skolēni, jaunieši TV, radio, arī vecāku sarunās vai ik dienu dzird vārdu "karš", par to jārunā vēl atklātāk, jāizskaidro un jāparāda, ko cilvēku nežēlība nodarījusi mums un citiem visā pasaulē. Šī desmit grāmatu izlase par Otro pasaules karu ļaus uzsākt sarunas, varbūt arī saprast pašiem sevi, bet gandrīz ikvienā no šīm grāmatām (ar atsevišķiem izņēmumiem) jūtama cerība. Pirmkārt jau par to, ka dzīve turpinās un mēs turpināmies arī pēc ļoti, ļoti skumjiem laikiem.
Izdota fotogrāfa un fotovēsturnieka Pētera Korsaka grāmata par fotogrāfu Eiženu Finku (1885–1958) "Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece.
22. februārī paziņoti Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvas "Bologna Ragazzi Award" jeb BRAW laureāti. Balvu "New Horizons" ("Jaunie apvāršņi"), ko žūrija katru gadu piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai, šogad saņem bērnu grāmatu izdevniecībā "Liels un mazs" izdotā Luīzes Pastores grāmata "Laimes bērni" ar Evijas Pintānes ilustrācijām, informēja izdevēji. Grāmatas dizaina autors ir Artis Briedis.
Noslēdzoties darbu iesniegšanai Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), ekspertu komisija ir lēmusi iesniegtos darbus vērtēt divās kārtās, vispirms paziņojot pirmās kārtas sarakstu, no kura marta beigās tiks izvirzīti fināla nominanti, informēja balvas organizatori.
Latviski iztulkoti un grāmatā iznākuši "Mahājānas budistu teksti. Sirds sūtra. Dimanta sūtra. Altāra sūtra". Lasītāji grāmatā var iepazīt trīs svarīgus budisma pamattekstus, sauktus par sūtrām. Tulkojuma radīšanā iesaistījās filozofs Ansis Zunde, sinoloģe Agita Baltgalve un Evita Veinberga.
22. februārī pulksten 19.00 tiešsaistē būs skatāms Latvijas Rakstnieku savienības Literārās Akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas 2021. gada absolventu lasījums, kas tapis sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, informēja organizatori. Lasījuma sižets norit 22022. gadā, kad cilvēki ir izzuduši un pasauli apdzīvo mašīnas.
"Ja gribi būt patiess, tas reizēm ir ļoti nepateicīgi. Bet nu – tur neko nevar darīt. Jo dzīve ir raibi rūtaina, es nevaru tikai ar vienu krāsu aust – man vajag visas krāsas. Ja kādam tā viena vai divas krāsas nepatīk, piedošanu, bet es tur neko nevaru palīdzēt," prāto izcilā dzejniece, rakstniece un dramaturģe Māra Zālīte – mūsu tautas Atmodas, atgūtās brīvības un inteliģences simbols, rakstnieces un sievišķības ideāls. 18. februārī viņai apritēja septiņdesmit.
Lai izceltu nozīmīgākos 2021. gada literāros sasniegumus Latvijā, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme" pirmo reizi izveidojis savu sešu labāko latviešu prozas darbu izlasi, informēja žurnāla pārstāvji.
"Dzejnieki nedzīvo tikai kaut kādā dzejas geto – dzeja un pētniecība, dzeja un mūzika, dzeja un vizuālā māksla, dzeja un teātris, performance, viss iespējamais. Ja dzeja draudzējas ar citām mākslām, top starpdisciplināri projekti, un tas arī raksturo mūsdienu dzejas specifiku," par dzeju mūsdienās stāsta dzejnieks, literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, kurš šogad sarīkojumā "NN nakts" saņēmis gada balvu kā mākslas kritiķis. LTV radījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta, ka uzskata sevi par cilvēku, kuram patīk teksti, un tas arī visu izsaka. Kādās formās mīlēt tekstu, tas jau ir garastāvokļa jautājums.
Dzejniece Māra Zālīte ir pārliecināta: "Vienīgā patiesā greznība ir cilvēku savstarpējās attiecības. Un tās mums kā sabiedrībai ļoti pietrūkst. Mēs biežāk esam dusmīgi viens uz otru vai paši uz sevi, vai taupām labus vārdus. Tos nevajag taupīt; ja ir labi vārdi, šai klimatā ātri tie trūd. Un, ja tos nepasaka, tie tumsā pazūd."
Žurnālists Ģirts Salmgriezis ilgus gadus strādājis dažādos medijos, kopš 2007. gada profesionālās gaitas vada Eiropas Parlamentā un nu ir sarakstījis arī grāmatu. Apgāda "Laika grāmata" izdotās "Briseles pastkartes" ir viņa sajūtu fiksācija aizvērtā un pusatvērtā pasaulē, ko papildina melnbaltas, pārdomas rosinošas fotogrāfijas.
Lai gan pasaulē konkurence bērnu grāmatu izdevēju pulkā ir milzīga, Latvijā radītās grāmatas citu valstu bērni no dažādām pasaules zemēm – sākot no Lielbritānijas, Somijas, Vācijas un beidzot ar Koreju – iepazīst aizvien vairāk. Latvijas Radio aptaujātie grāmatu izdevēji atzīst, ka ceļš līdz eksporta sasniegumiem bērnu grāmatu izdevējiem no Latvijas nav nedz viegls, nedz ātrs. Ik gadus grāmatu izdevēji no visas pasaules tiekas Boloņas bērnu grāmatu tirgū, kur ir iespēja pašiem sevi parādīt, aplūkot, kādas grāmatas piedāvā citu valstu izdevēji, kā arī izstādē var izzināt jaunākās vēsmas bērnu literatūras modes tendencēs. Pēdējos divus gadus šis vērienīgais notikums tika pārcelts uz tiešsaisti, bet šogad atkal marta izskaņā bērnu grāmatu izdevēji no visas pasaules tiksies klātienē.
Piektdien, 18. februārī, apaļu jubileju svin dzejniece Māra Zālīte, un tieši viņas dzimšanas dienas vakarā mūzikas namā "Daile" izskanēs dzejniecei veltīta koncertprogramma "Tā runāja…". To veido dzejnieces meita, aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa sadarbībā ar komponistu Kārli Lāci. Bet šīs nedēļas sākumā klajā nākusi Māras Zālītes dzejoļu izlase "Visas lietas", ko sastādījusi pati autore, iekļaujot tajā gan senāk rakstītus, gan arī jaunus dzejoļus. Drīzumā Māra Zālīte pabeigs darbu pie grāmatas bērniem "Tango un Tūtiņa sēnēs", tāpat viņa ļoti cītīgi turpina strādāt pie kāda jauna daiļdarba, ko dēvē par savu lielo noslēpumu.
Jau otro gadu Latvijas PEN izziņo nozīmīgāko Latvijā izdoto grāmatu sarakstu "Latvijas PEN iesaka". Šīs akcijas mērķis ir vērst lasītāju uzmanību uz darbiem, kas pelnījuši ievērību ne vien ar savu literāro kvalitāti, bet arī to sociālo nozīmību, autora uzdrošināšanos – personīgo brīvību un jaunām, Latvijas sabiedrību stiprinošām idejām, informēja "Latvijas PEN" pārstāvji.
Vai mums, latviešiem, ir kāds tik ļoti mīļš igauņu rakstnieks, kura dēļ mēs būtu gatavi skriet 170 kilometrus? Lūk, igauņu rakstniekam Margusam Konnulam jeb Contram tieši tik mīļš ir kļuvis mūsu pašu Veidenbaums. Pārdomās pēc "Literatūres" pa Veidenbauma pēdām dalās Contra.
Latviešu dzejniece Mirdza Austra Alma Ķempe piedzima 1907. gadā Liepājā rakstveža un šuvējas ģimenē. Ķempe iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet drīz vien studijas pārtrauca un sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori un vēlāk – literāro raidījumu vadītāju. Viņas pirmais dzejolis “Ne jums!” tika publicēts 1923. gadā Liepājas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
