Literatūra
Kultūra / Literatūra
Astoņdesmit gadu vecumā mūžībā aizgājis pazīstamais igauņu dzejnieks, tulkotājs, filozofs Jāns Kaplinskis (1941 – 2021), vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls EER.ee.
Ilze Sperga ir myusdīnu latgalīšu literaturys veterans. Literaturys procesūs pīsadola nu vysu pušu i latgalīšu literaturu atbolsta, kai viņ var – roksta dorbus poša, roksta projektus cytim, organizej, paleidz kai redaktors. Bet, kod stuosta par Ilzi, tod juorunoj ni tikai par stuostu kruojumu „Dzeiveiba”, par dīnrokstu Naktineica.lv, byušonu aktivai socialajūs teiklūs i byušonu tai, kurymā īsaklausa, taipat par volūdu i dzeivi kai taidu ar tuos vysim izaicynuojumim. Par tū vysu i vēļ vaira kūpā ar Ilzi vīnā nu raidīroksta „Puslopys” serejom.
Ar vēlmi dzeju, kas ir tik ļoti rada mūzikai, darīt tikpat būtisku un nepieciešamu, kā tas reiz bija, režisore Māra Ķimele LR3 raidījumā "Šņorbērniņi" tiekas ar saviem aktieriem, ar kuriem kopā lasīta dzeja (arī Jaunā Rīgas teātra izrādē "Dzeja"), ar viņiem runājas un viņos klausās. "Dzeju lasīt ir sāpīgi, jo tu it kā aizskar savas brūces – intuitīvi gribas sevi pasargāt no šīs atvērtības (..), bet just tomēr ir viena no dzīves bagātībām," Māra Ķimele saka raidījumā, uz kuru aicinājusi aktieri Kasparu Znotiņu.
Nesen iznācis Osvalda Zebra jaunākais darbs – "Šaubas". Tas ir stāstu krājums, kurā tveramas atbalsis no viņam svarīgu literātu veikuma. Autors tostarp pievēršas savām attiecībām ar rakstniecību.
Klajā nācis Jura Kronberga (1946–2020) dzejas krājums “Debesīs Dievs bīda mēbeles”, informēja izdevniecībā “Dienas Grāmata”.
Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 155. jubilejas gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā klajā nācis viņa nepublicēto epigrammu krājums “Sarkanā paradīzē”, informēja izdevēji.
Režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore emeritus Anna Eižvertiņa radījusi mācību līdzekli profesionālās teātra mākslas teorijā latviešu valodā “Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija”, informēja izdevniecības “Neputns” pārstāvji.
Grāmatā apkopoti latviešu aktrises un režisores Dzidras Ritenbergas atmiņu pieraksti “Es atradu laimi”, informē izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāvji.
Mūsu sabiedrībā aizvien pieaug interese par tautastērpa darināšanu un valkāšanu – apliecina Nacionālā kultūras centra speciālisti. Tautastērpus darina ne tikai dažādu tautas mākslas kolektīvu dalībnieki, bet arī individuāli cilvēki, piemēram, kā kāzu vai citu svētku tērpu. Jaunieši dažkārt to izvēlas arī kā izlaiduma tērpu. Visiem, kam interesē tautastērpa vēsture un darināšana, tagad labs palīgs būs etnogrāfes Aijas Jansones jaunā grāmata “Tautastērpa komplektēšanas pamati”, kas ceļu pie lasītājiem sāks 3. augustā.
3. augustā ceļu pie lasītājiem sāks etnogrāfes, Dr. hist. Aijas Jansones pētījumu apkopojums “Tautastērpa komplektēšanas pamati”, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji, norādot, ka izdevums ir metodisks materiāls latviešu tautastērpa darinātājiem un nēsātājiem.
Šogad literatūras interneta žurnāls “Punctum” festivālu velta prozas klasiķei Regīnai Ezerai, kurai pērn apritētu 90 gadi. Pārcelto pasākumu laikā “Punctum” festivāls noritēs ar saukli “Visticamāk, ka ne”, aizņemoties to no Ezeras grāmatas nosaukuma. Festivālā no 17. līdz 27. augustam notiks Latvijas un ārvalstu literātu lasījumi, performances un koncerti, kā arī lekcijas un diskusijas.
Kaidi ir batvini, kai raksteit boltim burtim i niu ari deļkuo pādi navā svāti zyna literaturzynuotnīks, rakstnīks, scenareju autors, nūvodpietnīks i myusdīnu latgalīšu dzejnīks Valentins Lukaševičs, kam napaseņ, 2021. goda suokumā, izguojs dzejis kruojums "Pādi navā svāti”, kas, kai pats autors soka, nūslādz tetralogeju.
Ceļu pie lasītājiem sācis Osvalda Zebra jaunākais darbs – stāstu krājums "Šaubas", informēja izdevniecības “Dienas Grāmata” pārstāvji.
Klajā laista vēsturiska liecība “Mēs visi esam gūstekņi” – “Stalag 347” karagūstekņa dienasgrāmata vēsturnieka Kaspara Stroda redakcijā, informēja izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāvji.
Svinot rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu, pasniegtas Starptautiskā Jāņa Baltvilka balvas, suminot spožākos bērnu literatūras autorus un māksliniekus. Balvas saņēma dzejnieks Marts Pujāts, mākslinieks Reinis Pētersons un ilustratore Kitija Role, starptautiskās laureātes ir franču rakstniece Delfīne de Vigāna un tulkotāja Inta Šmite, bet lasītāju simpātiju balvu ieguva Līva Vecvagare.
Itin visi pratīs līdzi dungot tādām dziesmām kā "Es redzēju sapnī", "Dziesma Sniegbaltītei" un vēl neskaitāmām citām. Bet vai tikpat labi zinām, kas ir to vārdu autors? Tas ir dzejnieks, dramaturgs un aktieris Juris Helds, kurš 20. jūlijā svinēja 79. dzimšanas dienu. Un LR3 “Klasika” tas bija labs iemesls doties viņu apciemot Valmierā, kur dzejnieks mīt jau daudzus gadus. No tiem trīsdesmit viņš bijis Valmieras Drāmas teātra aktieris, bet pērn klajā nāca jau vienpadsmitais Jura Helda dzejoļu krājums.
Jau septiņpadsmito gadu dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, 24. jūlijā, Latvijas Bērnu un jauniešu literatūras padome pasniegs Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu trīs kategorijās – bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā, kā arī balvu “Jaunaudze” par debiju.
Žurnāliste un rakstniece Maija Migla-Streiča uzrakstījusi jaunu grāmatu “Nenopietni nopietnie TV aizkadri”. Tajā apkopoti stāstiņi par raibiem atgadījumiem un amizantām ķibelēm, kas savulaik risinājušās Latvijas Televīzijā. Darbojošās personas ir gan televīzijas darbinieki, gan daudzi kultūras cilvēki, informēja izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvji.
Dzeja man ir tas augstākais žanrs – atzīst Inga Gaile, kurai nupat klajā nācis septītais dzejas krājums "Nakts". Krājumā apkopoti pēdējos četros gados rakstītie dzejoļi. Sadarbībā ar redaktori Annu Auziņu krājums izdevies konceptuāls, uzsver Inga Gaile un dalās vēl tik svaigajās sajūtās par dzejoļu tapšanu.
Sociālantropoloģija un mūsdienu ivrits Londonas Universitātē un pēc tam zinātnes un tehnoloģiju studijas Māstrihtas Universitātē – tik plašas ir jaunā dzejnieka Edvarda Kuka akadēmiskās intereses. Viņa debijas krājumā "Vadi" arī iezīmējas akadēmiskums, taču nevis kā sporādisks faktu un kultūratsauču birums, bet kā pieeja valodas iespējām būt ne tikai par informācijas pārnesēju, bet arī par emociju un novērojumu rasētāju.
Jaunākie
Interesanti