Kultūra / Literatūra
Apgāds "Valters un Rapa" sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu un Vieglās valodas aģentūru izdod grāmatu "Stāsti vieglajā valodā". Tā ir pirmā reize Latvijas grāmatniecības vēsturē, kad lasītāji varēs iegādāties latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā, norāda izdevēji.
2024. gada 11. jūnijā mūžībā aizgājis rakstnieks Alberts Bels (6.10.1938.–11.06.2024.), viens no spožākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, sēru vēsti pavēstīja viņa tuvinieki.
Šonedēļ stāsts par diviem nesen klajā nākušiem pašmāju autoru darbiem. Tie ir: Ineses Zanderes jaunākais veikums, ko izdevis "Neputns" – dzejas un prozas krājums "Stikla burtnīca" un Maijas Krekles romāns "Lai nu kurš tas būtu" – iznācis izdevniecības "Latvijas Mediji" sērijā "Vakara romāns" un īpašs arī ar to, ka ir šīs sērijas jubilejas izdevums – 300. grāmata.
Ir klāt vasara, un grāmatu plauktos gribas meklēt lappuses brīvlaikam. Vasara – karsta, bezrūpīga, laiska un romantiska – ieskanas latviešu un ārzemju autoru bērnu un jauniešu grāmatās, kurās atradīsiet gan piedzīvojumus, gan smieklus, gan pa kādai pavisam dramatiskai notij. Vasara bez pērkona negaisa nemaz nav iedomājama, vai ne?
Šī gada pirmajā pusē raidījums "Grāmatai pa pēdām" pavēra ieskatu latviešu grāmatniecības norisēs 19. gadsimta pirmajā pusē. Šķietami klusais laikmets, kura hronoloģiskās aprises iezīmē, no vienas puses, Garlība Merķeļa "Latvieši" (1796) un, no otras, jaunlatviešu kustības sākums – Krišjāņa Barona, Jura Alunāna, Krišjāņa Valdemāra pulcēšanās Tērbatā (1856) –, turpmākajām paaudzēm ir it kā palicis lielo vēsturisko notikumu ēnā.
Stāstu krājuma "Apvārsnis" autors Zintis Sils ir jauns vārds latviešu literatūrā; viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) students, literatūras žurnāla "Stroika" līdzdibinātājs un prozas redaktors. Iepriekš viņa darbi publicēti žurnālā "Punctum"; par lugu "Pēdējais Kursenieks" Zintis Sils apbalvots Latvijas jauniešu teātra festivālā – tāda ir uz grāmatas muguriņas lasāmā informācija.
Runājot par Vili Plūdoni, parasti izlīdzas ar vispārzināmo, parasti – ar skolas gadu atmiņām. Tad min "Atraitnes dēlu" un "Uz saulaino tāli", retāk nosauc "Rekviēmu" – pēc tā atdzejošanas Aleksandrs Bloks nodēvējis Plūdoni par ģēniju.
"Man liekas, ka Uldim bija ārkārtīgi svarīgi ieraudzīt, kā mums trūkst. Tā ir tāda nemitīga došana, tā ir tāda milzīga dalīties vēlme," par atdzejas meistaru un skolotāju Uldi Bērziņu stāsta dzejniece, redaktore un tulkotāja Ingmāra Balode. Atzīmējot Ulža Bērziņa 80. gadskārtu, "Kultūras rondo" studijā sarunājas dzejnieks, pētnieks un tulkotājs Māris Salējs jeb Marians Rižijs, Ingmāra Balode, dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs un žurnāliste Anda Buševica.
Dzejniecei Broņislavai Martuževai (1924–2012) bija muzikāla dzimta. Visi bija apveltīti ar labām balsīm un patikšanu muzicēt. Tēvs Jānis (1882–1937) dziedāja tā, ka vīri cēlās kājās un noņēma cepures, māte Helēna (1890–1963) bez nevienas mācību klases skolā ne tikai pārzināja visu katoļu liturģijas gada repertuāru, bet labi orientējās arī klasiskajā mūzikā un ar labpatiku klausījās visu, ko pa radio varēja uztvert. Ja viens kaut kur bija samācījies jaunu dziesmu, mājās visi bija priecīgi to iemācīties un gavilēt uz balsīm.
Klajā nākusi dzejnieces Ineses Zanderes jaunā dzejas un prozas grāmata "Stikla burtnīca". Termins "dzejproza" šiem darbiem neliekas piemērots, tā drīzāk ir tāda dzejnieku proza – stāstiņi, kurus uzrakstījis kāds, kas paraksti raksta dzejoļus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Zandere.
"Šajā grāmatā varoņi cieš no vienas un tās pašas problēmas – viņi nespēj izteikties, nespēj pateikt lietas un klusībā cieš." Tā par nule izdoto grāmatu "Fermi paradokss" teic Arvis Viguls – dzejnieks, tulkotājs un atdzejotājs, žurnāla "Strāva" redaktors, kura kontā ir četri dzejas krājumi, bet ar jaunāko, izdevniecībā "Orbīta" klajā laisto darbu viņš debitē arī prozā.
Iznācis līdz šim vispilnvērtīgākais populārzinātniskais izdevums paleoģeogrāfijā latviešu valodā – "Zeme pēdējos 540 miljonos gadu", pavēstīja Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā apgāda pārstāvji.
Vai zini, ka dzejnieks Vilis Plūdons vienlaicīgi strādāja Rīgā par skolotāju un uzturēja lauku saimniecību dzimtajās mājās Lejeniekos Bauskas novadā, Ceraukstes pagastā?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.