Literatūra
Kultūra / Literatūra
“Rīgas bruģa bruņinieks” – pazīstamais arhitekts Pēteris Blūms ar šādu titulu apveltījis Aivaru Treici, ceļu projektētāju, kurš jau 40 gadus pēta Rīgas bruģi un kura veikums nu apkopots grāmatā.
Desmit gados, kas pagājuši kopš autora debijas, viņa dzejas tēli kļuvuši precīzāki un nostalģiskāki, tomēr nezaudējot viegluma sajūtu, kas viņa tekstus padara radniecīgus franču 20. gadsimta modernistiem. Tā par Jāņa Hvoinska dzejas krājumu "Mūza no pilsētas N" raksta tā redaktors Kārlis Vērdiņš.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apgāds ir publicējis jaunu, Latvijas sabiedrībai būtisku pētījumu – “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums”. Kas viduslaiku Livonija bija un kāpēc par to ir svarīgi domāt latviešiem un igauņiem šodien, savas atbildes grāmatā dod trīspadsmit autori no Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Šveices.
Pēc Latvijas literatūrās eksporta platformas “Latvian Literature” rīkotās kampaņas “Nedzēs ārā!”, Kultūras ministrija piešķīra nepieciešamo finansējumu tās darbības turpināšanai 2020. gadā. Paziņojumā medijiem platformas pārstāvji informē par 2019. gadā paveikto – pērn ārvalstīs iznākuši 29 Latvijas literatūras darbi, organizēta dalība starptautiskajos grāmatu tirgos un nozares pasākumos.
Ilvara Koscinkeviča sirdslieta ir futbols un sporta komentēšana. Tomēr ne tikai – viņš arī piedalījies vairāku ar sportu saistītu grāmatu veidošanā un pievērsies dzejai. 2019. gadā klajā nāca Ilvara Koscinkeviča grāmata “DurVis”, ar kuras pārdošanu tiek vākti līdzekļi Rūdolfa Pogodas speciālajai rehabilitācijai.
Pie Latvijas Televīzijas skatītājiem 16. janvārī atgriezīsies raidījums “Literatūre” – astoņās epizodēs Marta Selecka un Gustavs Terzens ceļos literatūras pasaulē – tiksies ar mūsdienu literātiem un caur tekstiem – arī ar aizgājušo laiku rakstniekiem, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas latviešu literatūras vēsturē.
Drīzumā iznāks jaunākais rakstnieces Daces Rukšānes romāns, un tas stāsta par latviešu un krievu attiecībām pagājušā gadsimta 50. un 60. gadu Liepājā. Romāna priekšplānā ir mātes un meitas stāsts, sabiedrības nosodīta mīlestība, bet bagātīgās sadzīves detaļas ļauj iztēlē pārcelties vairāk nekā 60 gadu senā vēsturē.
Emocionālus Latvijas dzimtu stāstus atklāj un paaudzes cauri laikiem savieno izstāde “Dzimtas grāmata”, ko 8. janvārī atklās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tajā būs apskatāmas 12 grāmatas, kas ir 12 spēcīgu Latvijas dzimtu īpašie dārgumi. To vidū ir Bībele, nošu grāmata, bērnības atmiņu pieraksti un citas grāmatas, katra ar savu stāstu.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) no 9. janvāra apmeklētājiem būs atvērta izstāde “Dzimtas grāmata”, kurā atspoguļotas 12 Latvijas ģimeņu literārās relikvijas. To vidū atrodami dzimtas pētījumi, nošu grāmata, bērnības atmiņu pieraksti, Latvijas vēsturē zīmīgu cilvēku atmiņas un citas vērtīgas laika liecības, medijus informē organizatori.
Iedvesmojoties no lasītāju un kritiķu atzinīgi novērtētās grāmatu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, kurā iznāca 13 autoru romāni, izdevniecība “Dienas Grāmata” 2018. gada beigās izsludināja jaunu ciklu – prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu “Es esmu…”. Projekta būtība vienkārša – 13 rakstnieki un 13 literatūrzinātnieki paralēli raksta katrs savu autonomu darbu par vienu no 13 latviešu literatūras klasiķiem.
Grāmatnīcās 2019.gadā visbiežāk pirktas vietējo autoru radītās grāmatas. Topa augšgalā ir pavārgrāmatas un bērnu grāmatas. Bet šogad izdevēji plāno turpināt sarunas ar politiķiem, lai grāmatām samazinātu pievienotās vērtības nodokli un tās kļūtu lētākas.
Atvēršanas svētkus piedzīvojis Ingas Gailes otrais romāns “Skaistās” – traģisks, skarbs, vēsturiskos notikumos balstīts darbs, kura darbība sākas koncentrācijas nometnē 1941. gadā. Otrā pasaules kara vardarbīgās pēdas aizvedīs līdz mūsdienām, atklājot traģisko un piedzīvoto notikumu ietekmi vairākās paaudzēs un liekot aizdomāties arī par skaistuma nozīmi.
2019. gads literatūrā iesācies un arī noslēdzies ar latviešu autoru darbiem pirktāko grāmatu topu virsotnēs, pierādot, ka lasītājiem Latvijā interesē gan daudzveidīga dzeja, gan romāni par vēsturisko un arī šodien aktuālo. Turklāt Latvijas literatūras popularitāte aug arī ārvalstīs.
Igauņu rakstnieks Reins Rauds piedāvā ar literatūras palīdzību saprast, kādi varētu būt motīvi un uzskatu trajektorijas, lai cilvēks pats sev atņemtu dzīvību reliģisku iemeslu dēļ. Decembra sākumā Raiņa un Aspazijas mājā tika atvērts viņa romāna "Rekonstrukcija" tulkojums.
Latvijas grāmatnīcās arī šogad visbiežāk pirktas pašmāju autoru veidotās grāmatas – sākot no pavārgrāmatām, kas šogad iemantoja īpašu popularitāti, un beidzot ar bērnu literatūru un dzejoļu krājumiem.
“Dūmoj ar komatim!” ir latgaliešu literatūras un valodas popularizēšanas akcija, kurā ar video palīdzību latgaliešu kultūras aktīvisti pievērš uzmanību latgaliski radītiem literāriem darbiem un latgaliski rakstītiem tekstiem.
Laba daiļliteratūra par vēstures tēmām uzrunā plašu lasītāju loku un ietekmē priekšstatu veidošanos. Vēl jo vairāk – literatūra un māksla var veidot izpratni par atsevišķiem vēstures notikumiem, pat par vissmagākajām 20. gadsimta traumām – holokaustu un Staļina teroru, uzskata filoloģijas doktore Zanda Gūtmane.
Daugavpilī atvēršanas svētkus piedzīvojusi Daiņa Īvāna grāmata “Spītā pacelties. Vienības nams laikos un nelaikos”. Grāmata ir pirmais tik vērienīgs izdevums par Daugavpils Vienības namu. Līdz šim interesentiem bija pieejama vien 1940. gadā izdotā nelielā brošūra. Dainis Īvāns uzsver, ka Vienības nams tā tapšanas laikā nebija vienkārši būve, tā bija ideja par garīgo centru Latgalē.
Amerikāņu juristes, rakstnieces un bijušās ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas memuāri “Izaugt” (“Becoming”) jau kopš iznākšanas brīža nokļuva pirktāko grāmatu TOP 10 virsotnēs. Tagad tie pieejami arī latviski, medijus informē apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
“Biezoknis” ir Toma Treiberga trešais dzejoļu krājums, medijus informē apgāda “Neputns” pārstāvji. Tā māksliniece ir Evija Pintāne.
Jaunākie
Interesanti