Kultūra / Literatūra
Jauno rakstnieku konkursā iespēju izdot romānu iegūst Toms Deimonds Barvidis
Par lasīšanas veicināšanas projekta "Bibliotēka" Jauno rakstnieku konkursa laureātu kļuvis fantāzijas žanra romāna "Zaļā Dzīle" autors Toms Deimonds Barvidis. Romāns "Zaļā Dzīle" drīzumā tiks izdots izdevniecībā "Dienas Grāmata" ar "Baltic International Bank" atbalstu 3000 vērtībā, informēja konkursa rīkotāji.
Kā smaržo gada skaistākās grāmatas? Iespaidi par «Zelta ābeles» nominantiem
11. aprīlī ikgadējais grāmatu mākslas konkurss "Zelta ābele" paziņos pērn izdotās skaistākās grāmatas 8 kategorijās, nosauks "Gada mākslinieka" titula ieguvēju un pasniegs vēl citas specbalvas. Pasteidzoties svinīgajiem notikumiem pa priekšu, neatkarīgais grāmatu apskatnieks Mārtiņš ir izvērtējis visas nominētās grāmatas un izlēmis sekojošā rakstā daudzināt uzvarētājus kategorijās, kas vismaz vēl pagaidām nav oficiālā konkursa redzeslokā.
Klajā nāk dzejnieces Rūtas Mežavilkas krājums «Tālāk»
Ceļu pie lasītājiem sācis dzejnieces un rakstnieces Rūtas Mežavilkas ceturtais dzejoļu krājums "Tālāk", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma redaktors ir Aivars Eipurs, dizaina autore – Rūta Mežavilka.
Rakstnieks ir tautas identitātes turētājs. No Zigmunda Skujiņa atvadoties
Trešdien, 6. aprīlī, atvadīsimies no izcilā rakstnieka Zigmunda Skujiņa. Atvadīšanās notiks pulksten 14.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē. Latviešu literatūrā Zigmunds Skujiņš darbojies vairāk nekā 70 gadu. Viņam piemita spēja radīt visaugstākās raudzes darbus, kas vienlīdz saistoši bija kā literatūras gardēžiem, tā visplašākajam lasītāju lokam. Ar saviem darbiem viņš aicināja ticēt tautas spēkam, sargāt mūsu vērtības un tradīcijas, kopt un attīstīt latviešu valodu. Kā viņš pats teicis intervijā Latvijas Radio – rakstnieks nav tikai sava darba darītājs, rakstnieks ir tautas identitātes turētājs.
Tulkojumi žanru krustugunīs. Par Literatūras gada balvas nominantiem
Tulkojumu kategorija Latvijas Literatūras gada balvā (LALIGABA) vienmēr ir ieņēmusi mazliet īpašu vietu. Pirmkārt, to neizbēgami pavada diskusijas par autora un tulkotāja veikuma neiespējamo, bet vērtējumam nepieciešamo atdalīšanu. Un, otrkārt, tajā ierasti ir mazāk jaunu nominantu – labi tulkotāji lielākoties notur savu līmeni tik augstu, ka atnācējam no malas ir ļoti grūti pārsteigt lasītājus un žūrijas locekļus. Par laimi, labu tulkotāju mums netrūkst, tāpēc pazīstamie vārdi var apvienoties daudzās atšķirīgās kombinācijās.
Dažādība – viens no Literatūras gada balvas atslēgas vārdiem. Pārlapojam šī gada nominantus
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tematiskā vietā ar nosaukumu "Divi Raiņi", 29. martā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) šogad nominēto izdevumu paziņošana. Izvirzīto, izcelto darbu un izdevēju kopu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pārrunā "LALIGABA 2022" žūrijas darbā neiesaistītie, bet rakstītam vārdam un rakstīšanai vienmēr tuvu stāvošie – Toms Treibergs un Vilis Kasims. 
Stāsts par stāstiem. Saruna ar folkloras pētnieci Sanitu Reinsoni
Kā piekļūt savu senču stāstiem un pieredzei? Kā vadātājs apiet "Google Maps"? Ko mākslīgais intelekts dara ar tautasdziesmām? Kā var palīdzēt zinātniekiem? Ko par mums stāsta pandēmijas dienasgrāmatas? Kā zinātnieki palīdz Ukrainai? Par šiem un citiem jautājumiem "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Vecāka mums nekā nav. Arhitekts Artūrs Lapiņš grāmatā apkopo pētījumu par viduslaiku pilsdrupām Latvijā
Latvijā ļoti interesants kultūrvēsturiskais mantojums ir viduslaiku pilsdrupas, taču tās mūsu kopējā kultūras apritē parādās nepelnīti maz – uzskata arhitekts Artūrs Lapiņš. Viņš pats kā restaurācijas arhitekts ar pilsdrupām strādā gandrīz 20 gadu, un nu savu uzkrāto pieredzi apkopojis disertācijā, ko tikko aizstāvējis, iegūstot mākslas zinātņu doktora grādu Mākslas akadēmijā. Savā pētījumā viņš pilsdrupas analizē visplašākajā kontekstā un sniedz arī priekšlikumus, kā šo unikālo mantojumu interpretēt un attīstīt nākotnē. Kā vizuālais materiāls disertāciju papildina arī Artūra Lapiņa grāmata "Drupu ainavas. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kas varētu būt saistoša ikvienam kultūrvēstures interesentam.
Kā veidojas rakstnieks? Ar romānu «Mežakaija» iepazīstina Osvalds Zebris
Romānu sērija "Es esmu…" turpina lasītājus iepazīstināt ar latviešu literatūras klasiķiem. Šobrīd klaja nācis kārtējais romāns, un tas stāsta par trimdas literatūras rakstnieku Gunaru Janovski. Darba autors Osvalds Zebris tam devis nosaukumu "Mežakaija", jo Janovskim ir bijušas tuvas divas stihijas – jūra un mežs.
Režisore Dzintra Geka grāmatā apkopojusi 165 Sibīrijas bērnu stāstus
Atceroties 1949. gada deportācijas, Latvijā 25. martā piemin komunistiskā genocīda upurus, un tieši šajā dienā pie lasītājiem nonāk apjomīga grāmata "Sibīrijas bērni 1949". Tajā apkopotas izsūtīto atmiņas, kuras vairāku gadu garumā ir fiksējusi režisore Dzintra Geka. Tie ir 165 cilvēki, kuru bērnībā ielauzās garš ceļš uz Sibīriju, pieaugšana skarbos apstākļos un neizdzēšamas izsūtījuma pēdas turpmākajā dzīvē.
Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji
"Jūs droši vien atceraties 2014. gadu, kad Maidanā sāka nest nošautos, un visa tauta skandēja –  varoņi nemirst. Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst, kā nemirst varonība. Serhija Žadana romānā "Mezopotāmija" ir viens dzejolis, kur viņš ir pateicis to, ko, man liekas, neviens pasaules dzejnieks nekad nav uzdrošinājies pateikt: "Dzejniekam ir jāspēj ar saviem vārdiem apturēt asiņošanu"," teic ukraiņu literatūras tulkotāja Māra Poļakova, norādot, cik būtiski ir iepazīt ukraiņu tautu caur tās literatūru.
Latvijas Radio 4 skanēs pasakas ukraiņu valodā
No piektdienas, 25. marta, mazākumtautību valodās raidošais Latvijas Radio 4 – "Doma laukums" reizi nedēļā atskaņos vakara pasaciņas ukraiņu valodā. Pasakas skanēs piektdienās pulksten 20.05. Ierakstus veidojis Latvijas Radio "Radioteātris", un pasakas lasīs ukrainiete Laura Vilcāne.
«Ārpus saprašanas» – Eduarda Aivara dzejoļu cikls, kas top paralēli karadarbībai Ukrainā
Domās, vārdos un arī rīcībā esot kopā ar Ukrainu – šādi 25. marta vakaru Jāņa Akuratera muzejā aicina pavadīt Latvijas PEN un muzejs. Klātesošie tostarp dzirdēs Eduardu Aivaru (Aivaru Eipuru) lasām savu dzejoļu ciklu "Ārpus saprašanas". Viņa rakstāmrīks, notiekot karam Ukrainā, vis nestāv malā nolikts, bet gan piefiksē rindas, kas dzimst jaucoties ļoti pretējām sajūtām. 
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt