Kultūra / Literatūra
Klajā laista pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti, informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāda pārstāvji.
Iznācis patiesos notikumos balstīts komikss pusaudžiem un jauniešiem "Katrīnas karš". Tā autores ir franču rakstniece Žilija Bijē (Julia Billet) un māksliniece Klēra Fovela (Claire Fauvel), no franču valodas tulkojusi Gita Grīnberga, informēja izdevniecības "Liels un mazs" pārstāvji.
Grāmatu apskatā šoreiz par divām grāmatām, kuru iznākšana nosvinēta pavisam nesen – aizvadītās nedēļas nogalē. Tās ir Gunāra Bībera astoņu lekciju krājums un Arnolda Auziņa "Jautras nebūšanas".
19. gadsimta 50.–60. gados pakāpeniski, bet arvien noteiktāk latvieši apzinās ne tikai savas intelektuālās intereses, bet arī pašu reālās iespējas to nodrošināšanā. Šajā laikā latvieši vairs nav vienīgi galvenokārt vācbaltiešu mācītāju sagādātās lasāmvielas patērētāji, bet arī paši iesaistās jaunu tekstu radīšanā, producēšanā un izplatīšanā.
"Iesveriet, lūdzu, man gaismu!" Un viņa savā dārzā no sniega izcēla pazudušo dēlu – atmiņas par dzejnieku Leonīdu Breikšu, kurš pēdējo reizi bija redzēts Zilupes stacijā Otrā pasaules kara sākumā. Viņš devās uz Krieviju nāvē, bet atstāja gaismu, ko dzejas vārdos izdziedāt Atmodā un dziesmu svētkos. Raidījumā "Literatūre" dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere izgaismojas rezonansē ar izsūtījumu pieredzējušo dzejnieku Leonīdu Breikšu.
Liepājas muzejā no marta vidus skatāma grāmatu oriģinālsējumu izstāde "Izlasītas grāmatas", kurā apkopoti latviešu mākslinieku – grāmatsējēju darbi.
Jau 31. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) organizē grāmatu mākslas konkursu "Zelta ābele", kurā Latvijas izdevēji var pieteikt iepriekšējā gadā izdotās skaistākās grāmatas. Žūrija vērtē dizaina koncepciju, tā atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Šajā gadā grāmatas nominētas 7 kategorijās. Konkursa organizatori aicina lasītājus iepazīt nominētās grāmatas un izvēlēties savai sirdij tīkamāko.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi pirmā latviešu valodā sacerētā vēstures apcerējuma "Vidzemes stāsti" autora Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa (1697–1756) 1752. gadā Rīgā rakstītu autobiogrāfiju.
Izdevniecības "Neputns" paspārnē tapušas divas ikonu glezniecības vēsturei veltītas grāmatas: autoru kolektīva "Ikonu glezniecības vēsture: 6.–20. gadsimts" un Mihaila Krasiļina grāmata "Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai".
Nākamnedēļ ar veloakrobātikas izrādi no Francijas atklās nu jau pilnībā aprīkoto Rīgas cirka ēku. Cirks to ieskandina ar vairākiem notikumiem, un aizvadītās nedēļas nogalē bija arī grāmatas "Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888-1957" atvēršana. To sastādījušas Māra Pāvula un Elvīra Avota.
Izdota grāmata "Pulkvedis Arvīds Krīpens. Ar zobenu un rakstāmspalvu par Latviju", kuras atvēršanas svētki tiks svinēti Latvijas Kara muzejā 12. martā pulksten 17.00.
Kur dūmi vijas ap stabiem un tad tikai kāpj debesīs, neieradās prezidents, jo palika savā vietā. Bet rakstnieks Jānis Klīdzējs viņam nenoticēja, paņēma savu bērnības zemi un devās trimdā. No tālienes skatoties savā bērnībā, rakstnieks radīja populāro romānu "Cilvēka bērns" par Boņuku, Žiku un pārējo Latgali. Mūsdienu autore Rasa Bugavičute-Pēce ielūkojās savas ģimenes vēsturē un iztulkoja puiku, kurš redzēja tumsā un ar sirdi. Raidījumā "Literatūre" Rasa Bugavičute-Pēce apciemo Boņuku, Murduliņu un aiz kalniņa dūmus kūpina.
Izziņots sestais pasākumu cikla "Dzejas pusnakts" notikums, kas norisināsies Āgenskalna tirgū 23. martā no pulksten 22.00 līdz agrai rīta stundai un atdzīvinās Austrumeiropas tirgu estētiku, apvienojot dzeju un elektronisko mūziku, informēja cikla rīkotāji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
