Literatūra
Kultūra / Literatūra
Dzejas dienās Jēkabpilī šogad izveidota simboliska Dzejas siltumnīca. Tajā tiek stādīta, ravēta, novākta un izgaršota Eko dzeja jeb dzeja bez piesārņojumiem.
Jāņa Čakstes 160.jubilejā Saeima aizsāk jaunu akciju “Dzimtas grāmatu plaukts”. Tajā ikviens ievērojamā valstsvīra dzimtas māju apmeklētājs aicināts papildināt “Auču” bibliotēku ar grāmatām, kas vēsta par viesa dzimto vietu, novadu, valsti vai ģimeni, informē Saeimas Preses dienests.
"Es gribētu daudz vairāk noteikti rakstīt par sociālām tēmām," atzīst Ance Kristāla. Viņa ir studējusi kultūras socioloģiju un menedžmentu, bet tagad vairāk pievērsusies socioloģijai. Pusaudža maksimālismā domājusi, ka dzeja būs viņas pamatnodarbošanās. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" cikls „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Pie lasītājiem ir nonākusi jauna latviešu autora grāmata. Tas ir pazīstamā scenārista un dramaturģijas pasniedzēja Laura Gundara kriminālromāns “Apglabāt uz valsts rēķina”.
Jaunais dzejnieks - tas ir jaunais mēģinātājs radīt cilvēkos emocijas no valodas, uzskata Gundars Smuidris. Viņa dzejoļi, lai arī negatīvi iesākti, vienmēr beigsies optimistiski. Bet par skumjām dzejā viņam ir dalītas jūtas. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Māras Zālītes dzejas krājums "15 dzejoļi" tikko nācis klajā. Tas ir pirmais latviešu autora darbu atdzejojums ķīniešu valodā. To ar savu specifisku tulkošanas stratēģiju kopā atdzejojuši sinologi Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs un ķīniešu dzejnieks un tulkotājs Lui Huižu.
"Man dzīvē nekas tik viegli nav nācis kā dzejolīši, un es no tā ļoti mulstu," atzīst Lāsma Olte. Viņa vispirms apguvusi prozas rakstīšanu, bet kādā Prozas dienu pasākumā dzirdējusi dzejnieku rakstīto prozu, kas mudinājis pašu izteikties dzejā. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Otrdien, 10. septembrī, Ilmārs Šlāpins svin sava jaunā dzejoļu krājuma ““Es nemāku, komatus” jeb dzejoļi grūti audzinātiem bērniem” atvēršanu. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš atklāja, kā radies krājuma nosaukums un pastāsta, ka tajā apkopti dzejoļi par to, kā ir nesaprast.
"Mana dzejas būtība atšķiras no manas būtības," par sevi saka Anna Belkovska. Pirmais dzejas krājums, kas viņu spēcīgi uzrunājis, bijis Imanta Ziedoņa “Ceļmallapas”. Bet dzeju rakstīt viņa sākusi, jo kādai frāzei nav varējusi atrast piemērotu stāstu. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" ciklā "Jaunie vārdi" tiekas ar jauno dzejnieci Annu Belkovsku. Viņa raksta arī dramaturģiju, bet ikdienā tulko subtitrus televīzijas raidījumiem.
Jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks apgūst Kultūras un mākslu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, sevi cenšas uzturēt, strādājot bārā, bet par savu dzeju saka, ka vēlas nostabilizēt sevi ar savu īsto balsi. Latvijas Radio raidījumā Dzejas dienu laikā skan cikls „Jaunie vārdi”, kas iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Pašiem pamēģināt sarīmēt kādu dzejas rindu, iejusties mazā ganiņa tēlā vai minēt mīklas – šīs un vēl daudzas nodarbes izstādē "Zīmē un rīmē!" iespējamas, lai vairāk iepzītu savulaik tik populārā bērnu autora Alberta Kronenberga daiļradi. Tā ir ceļojošā izstāde, kas nu piestājusi Kuldīgas novada muzejā, kur to izbaudīja trešklasnieki.
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) ir jābūt Dzejas katedrai – tā domā Latvijas brīvie dzejnieki, kuri izveidojuši manifestu un apņēmušies parakstu vākšanas kampaņā un diskotēkā gūt atbalstu savai idejai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja dzejnieks Raimonds Ķirķis.
Gan klasiski, gan avangardiski pasākumi veidos šī gada Dzejas dienu programmu, ko atklās piektdien, 6. sepetmbrī, un kas ilgs desmit dienu garumā. Līdzās klasiķu vakaram un atceres brīdim Raiņa kapos programmā būs arī Dzintara Soduma festivāls, Montai Kromai veltīta pastaiga, ceļojums ar dzejniekiem pa Ziepniekkalnu un pat dzejas diskotēka un dzejas lasījumi peldbaseinā.
Jau ierasti septembrī dzejas profesionāļus un citus šī žanra cienītājus dzejas lasījumos un dzejai veltītos pasākumos visā Latvijā pulcē Starptautiskais profesionālās dzejas festivāls “Dzejas dienas”. Dažādos pasākumos piedalīsies vairāk nekā 80 dzejnieki un atdzejotāji no 11 valstīm.
Preses konferencē, kas veltīta starptautiskā profesionālās dzejas festivāla "Dzejas dienas 2019" norisei, peldošā mākslas galerija "NOASS" šodien tiek pasludināta par festivāla "Dzejas dienas" vēstniecību, uz kuras būs arī grāmatu maiņas punkts.
Rakstniecei Maijai Kreklei patīk un interesē literāras personības – viena no viņas iepriekšējām grāmatām ir par Austru Skujiņu, bet tikko klajā nācis romāns “Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību”. "Mana specialitāte literatūrā ir mīlas stāsti,” sirsnīgi atzīst autore.
"Apgāds Zvaigzne ABC" laidis klajā jaunās rakstnieces Sabīnes Košeļevas stāstu krājumu "Vientulības ministrija".
Par godu Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadei līdz septembra beigām ikviens aicināts skaļi nolasīt un ieskaņot kādu no simts 1919. gadā publicētiem vai sacerētiem dzejoļiem. Ar saukli “Atstāj savu balsi vēsturei” akciju “Dzejas rats 1919” kā dāvanu Nacionālajai bibliotēkai rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Vai valsts vispār finansē literatūru, ir valsts pašcieņas jautājums, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" uzsver rakstnieks Osvalds Zebris. Kā zināms, Latvijas literatūras eksporta platforma “Latvian Literature” izvērtusi kampaņu “Nedzēs ārā!”. Tās rīkotājiem ir aizdomas, ka Ministru kabinets 23. augusta ārkārtas sēdē, lemjot par 2020. gada valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem, varētu nepiešķirt iepriekš solīto platformas “Latvian Literature” darbībai nepieciešamo finansējumu.
Latvijas literatūras eksporta platforma “Latvian Literature” izvērtusi kampaņu “Nedzēs ārā!”. Tās rīkotājiem ir aizdomas, ka Ministru kabinets pēc divām nedēļām – 23. augusta ārkārtas sēdē, lemjot par 2020. gada valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem, varētu nepiešķirt iepriekš solīto platformas “Latvian Literature” darbībai nepieciešamo finansējumu.
Jaunākie
Interesanti