Literatūra
Kultūra / Literatūra
Izdevniecība „Zvaigzne ABC” laidusi klajā indiešu dzejnieces Rupi Kauras dzejoļu krājumu „Piens un medus” Ievas Melgalves atdzejojumā. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad dzeja sasniedz starptautiska bestsellera statusu.
Rakstnieks Jānis Ezeriņš nebija pirmā persona "galmā". Viņš koncentrējās uz to, lai aiz teksta veidošanas skaistuma nezūd pašu vārdu būtība, intervijā LR3 "Klasika" stāsta dzejnieks Andris Akmentiņš, kurš ķēries pie grāmatas par Ezeriņu. Sarunā viņš stāsta par grāmatas tapšanu un atzīst, ka "ar beigtu autoru ir vieglāk strādāt".
Viktora Suvorovu grāmatu "Specnazs" klajā laidusi izdevniecība 'Dienas Grāmata".
Pirms diviem gadiem rakstnieks Osvalds Zebris par romānu “Gaiļu kalna ēnā” ieguva Eiropas Savienības Literatūras balvu. Kamēr godalgotais romāns piedzīvo arvien jaunus tulkojumus dažādās valodās, rakstnieks nav dusējis uz lauriem, bet radījis jaunu opusu “Māra”. Romāns ir par mūsdienu Rīgas jauniešiem un viņu dzīvē svarīgām izvēlēm, vēsta LTV ''Kultūras ziņas''.
"Vēstule ar pielikumu" ir neparasts vēsturisks romāns - to veidojušas vēsturnieces Ineses Dreimanes zināšanas, Latvijas vēstures izpēte, atklājumi, kā arī spilgts un emocionāls līdzpārdzīvojums. "Es nevarēju par to neuzrakstīt," atzīstas Inese Dreimane.
Klajā nācis Oskara Vizbuļa debija prozā “Pēcjēzus vecuma sviests”, informē apgāds “Mansards”.
Dzejniecei un publicistei Anna Rancāne – 60. Viņas devums ir deviņi dzejoļu krājumi, kā arī vairākas grāmatas par Latgali un tās spilgtākajām personībām. Jubilārei jau ir jaunas ieceres nākamajiem darbiem.
Izdevniecība "Orbīta" laidusi klajā dzejnieka Anda Surgunta dzejoļu apkopojumu "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", kurā iekļauti no 2003. līdz 2018. gadam rakstītie darbi. Diemžēl šis ir pēcnāves krājums, jo pagājušajā gadā dzejnieka dzīve traģiski aprāvās 34 gadu vecumā.
Vēsturnieces Ineses Dreimanes aicinājums ir divdesmitā gadsimta vēstures izpēte – gan ikdienā strādājot Okupācijas muzejā, gan studējot arhīvu materiālus mūsu vēstures traģiskāko lappušu noskaidrošanai, gan konsultējot populārā televīzijas seriāla “Sarkanais mežs” veidotājus, vēstīja "Apgāda Zvaigzne ABC" pārstāvji.
Mākslinieku apvienība "Orbīta" izdevusi dzejnieka Semjona Haņina dzejas krājumu "Ne tā". Haņina izlase piedzīvojusi jaunu atdzejojumu, un to izdarījis Ilmārs Zvirgzds. Grāmatas iznākšanai piesaistīti trīs dzejas lasījumi kopā ar mūziķiem-improvizatoriem, informēja biedrība “Orbīta”.
Laikā no 5. līdz 7. jūnijam Latvijas literatūras eksporta platforma “Latvian Literature” Rīgā organizē vizīti 19 žurnālistiem, izdevējiem un festivālu rīkotājiem no sešām valstīm. Vizītes laikā viesiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas grāmatniecības nozari, kā arī tiks organizētas individuālas tikšanās ar autoriem un izdevējiem, informēja platformas pārstāvji.
Latvijas grāmata bērniem :”Ucipuci” par pūci, kas pazaudējās, populāra ne tikai Latvijā – tā izdota arī Ķīnā ķīniešu valodā, un tur notika arī grāmatas prezentācija, un bērni Ķīnā to uzņēma ar lielu prieku, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Latvijas Literatūras eksporta platformas “Latvian Literature” konferencē tikās Eiropas grāmatu profesionāļi, lai iepazīstinātu ar savu darbību un dalītos pieredzē. Starp viņiem arī Frederike Jakoba, Berlīnes izdevniecības “Friedenauer Presse” vadītāja. Viņa uzskata – grāmatu tirgus ir sistēma, kuras attīstībai nepieciešama demokrātija.
Apgāds “Jumava” ir izdevis kultūrvēsturiski nozīmīgu un skaistu izdevumu “Eposs par Gilgamešu”, kas vienlaikus ir ievērojams pētījums un vērtīgs palīgmateriāls seno akadiešu valodu studijās, informēja apgāda pārstāvji.
Svētdien, 2. jūnijā, plkst. 13.00 vasara Lūznavas muižā sāksies ar literāro sarunu cikla satikšanos, kurā būs iespēja satikt un sarunāties ar šī gada Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominantu – dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu. Sarunu arī šoreiz vadīs literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, informēja Lūznavas muižas pārstāvji.
Dzejnieces Lijas Brīdakas virtuvē Monta Kroma aizvadījusi ne vienu vien garu sarunu vakaru. Sarunas lielā mērā bijušas sievišķīgas, arī par to, ko viņa raksta, ko pēc tam varēja izlasīt Montas Kromas dzejoļos.
Dzejnieci un tulkotāju Ingmāru Balodi pārsteidz sadzīviskā atklātība Montas Kromas dzejā. Savulaik Balode zinājusi Kromas dzejoļus no galvas, bet šajā neparastajā dzejas pasaulē viņu ievedusi rakstniece un dzejniece Vizma Belševica.
Muzeju nakts ietvaros Ojāra Vācieša muzejā tika atklāta ekspresizstāde "Vācietis un/pret cenzūra", informēja Memoriālo muzeju apvienībā.
Interneta žurnāls "Punctum", trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu "Monta Kroma. Re:". Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki, tostarp arī Pēteris Draguns, kurš par Montas Kromas daiļrades vēsturiskajiem aspektiem rakstījis arī savu bakalaura darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.
Viļa Plūdoņa muzejā notiks aktiera Viļa Daudziņa iestudēto dzejas izrāde “Plūdons un upes dievs”, informēja muzeja pārstāvji.
Jaunākie
Interesanti