Literatūra
Kultūra / Literatūra
Klajā nācis izdevums “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”, kurā aplūkots Ziemeļlatgales sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums, informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Autores ir mākslas zinātņu doktore Rūta Kaminska un mākslas zinātniece Anita Bistere. Māksliniece — Inta Sarkane.
Iznākusi Jiržīja Kratohvila grāmata “Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika”. Kā norādīja izdevniecības "Pētergailis" pārstāvji, Jiržījs Kratohvils (Jiří Kratochvil) pieder pie tiem čehu mūsdienu prozas pārstāvjiem, kuri programmatiski novirzās no reālistiskās literatūras tradīcijas, un šobrīd viņš ir arī viens no visvairāk tulkotajiem čehu autoriem.
Iznākusi Gunas Rukšānes grāmata “Haralds Sīmanis. Dziesminieks”, kas vēsta par unikālu personību, kuras dzīvesstāsts saistošs ne tikai mūziķiem. Lai gan Guna Rukšāne šo grāmatu ir izveidojusi, tās tapšanā piedalījies prāvs ļaužu pulks – dziesminieka draugi un laikabiedri. Tajā apkopotas atmiņas, sarunas, bagātīgs faktu un fotomateriālu klāsts, informēja izdevēji.
Klajā nākusi Andras Manfeldes grāmata “Uzzīmē baltu lietu” – autobiogrāfiskos motīvos balstīts miniatūru krājums, kas tapis sadarbībā ar mākslinieci Neonillu Medvedevu, informēja izdevniecības “Aminori” pārstāvji.
Gaidot Aleksandra Čaka 120. jubileju, Čaka muzejs gatavo virkni pasākumu, kam kulminācija iecerēta izcilā rakstnieka un dzejnieka jubilejas mēnesī – oktobrī. Bet jau 11. jūnijā muzejā atklās izstādi, kas ļaus iepazīt jaunus faktus par Čaka dzimtu. Izstādes nosaukums – “Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes”.
Pieminot Latvijas vēsturē traģisko, bet nozīmīgo datumu – 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kas izmainīja un pārrāva daudzu tūkstošu ģimeņu likteņus, Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar izdevniecību “Latvijas Mediji” sagatavojis unikālu aculiecinieku stāstu apkopojumu grāmatā “Mēs tiksimies mūžībā”.
Tikko klajā nācis romāns “Straupes pilskungi”, kas ir divu autoru un dzīvesbiedru – Virdžīnijas Lejiņas un Jāņa Lejiņa kopdarbs. Jānis Lejiņš labi pazīstams kā vērienīgās triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” autors, bet Virdžīnija Lejiņa – kā populārā televīzijas seriāla “Likteņa līdumnieki” veidotāja. Abu jaunā, kopīgi rakstītā grāmata arī izaugusi no filmas scenārija, kas tapa 2007. gadā, bet ko filmā, diemžēl, neizdevās īstenot. Uzskatot, ka scenārijs ir gana aktuāls joprojām, autori to lēma “uzfilmēt” uz papīra.
Pateicoties “Austras biedrības” entuziasmam un ziedotāju atbalstam, tapusi Valda Atāla, dzejnieka, mūziķa, rakstnieka un gleznotāja, dziesmu nošu un tekstu grāmata, informēja izdevniecības “Dienas Grāmata” pārstāvji.
Izdevniecības “Neputns” bilingvālajā samta dzejas sērijā klajā nācis zviedru dzejnieka Ērika Lindegrēna (Erik Lindegren, 1910–1968) četrdesmit “saspridzināto sonetu” cikls “vīrs bez ceļa”, kuru atdzejojis Zigurds Elsbergs, informē “Neputna” pārstāvji.
1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Latvijas Radio raidījums “Kultūras rondo” iepazīstina ar divām jaunām dzeju grāmatām – apgāda “Liels un mazs” izdoto krājumu “Kaķis uz klavierēm” un “Pētergaiļa” klajā laisto “Zvirbulim nenāk miegs”. Dzejnieces Ineses Zanderes dzejoļu kopa nav vis par rāmu kaķi, kas snauž uz klavierēm un murrā, bet gan par negaidītu lēcienu, kas pilnmēness naktī uzrauj kājās visu māju. Savukārt Māra Runguļa krājums daudzina putnus, sākot ar tiem, kuri agras bērnības dienās vēroti vecajā piemājas dārzā.
Rakstniece un kinorežisore Kristīne Želve ir pārliecināta, ka grāmata piedzimst tikai tad, kad satiek lasītāju, savukārt vairāku grāmatu autors Rihards Bargais LTV raidījumā "Kultūrdeva" atzīstas – viņam mēdz šķist, ka ir izdarījis noziegumu, uzrakstot grāmatu. Viņš nupat izdevis romānu “Nemodernās Slampes meitenes”, bet Kristīne Želve, turpinot pētīt Latvijas kultūrā nozīmīgo dzimtu, sarakstījusi grāmatu “Grosvaldi”.
Iznācis teologa un vairāk nekā 20 grāmatu autora Jura Rubeņa jaunākais darbs „Starp divām bezgalībām”, kurā apkopotas vairākas garīgas prakses un metodes. Tās palīdz attīstīt apziņu, mainot veidu, kādā cilvēks uztver realitāti. Grāmata tapusi autora ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā.
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds laidis klajā jaunu izdevumu par Lībiešu tautas namu Mazirbē, ko pamatoti dēvē par vienu no zīmīgākajiem Latvijas pamattautas simboliem. Vēsturnieces Renātes Blumbergas monogrāfija par ēkas vēsturi – no ieceres līdz atklāšanai – stāsta ne tikai par šo vietu, bet iezīmē arī laikmetu un izzūdošas tautas portretu.
Klajā nācis Kristīnes Želves romāns “Grosvaldi”, kura centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā, informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji.
Izdota kontemplācijas skolotāja, Integrālās izglītības institūta direktora un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autora Jura Rubeņa jaunākā grāmata “Starp divām bezgalībām”, informēja apgāda "Zvaigzne ABC" pārstāvji.
Vairāk nekā 40 darbu autorei Inesei Zanderei iznācis dzejoļu krājums „Kaķis uz klavierēm”, kas bagātīgi papildināts ar mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijām. Grāmatā apkopoti daudzi liriski un jautri darbi, kas ir saistoši gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Līgatnē, pateicoties privātajai iniciatīvai tapušajā kultūras kvartālā “Zeit”, pēdējos mēnešus cits pēc cita no dažādām pasaules malām pienāk sūtījumi ar grāmatām. Pavisam jau saņemti vairāki simti izdevumu, kas visi ir izdoti trimdā. Kā atzina krājuma veidotājs, viņa iecere ir izveidot publisku mobilo bibliotēku.
No 4. jūnija līdz 29. oktobrim Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā, būs apskatāma RMM rakstāmmašīnu kolekcijas izstāde “Es, rakstāmmašīna”. Izstādes atklāšana notiks 4. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 15.00, un tā būs skatāma tiešraidē sociālo tīklu vietnē "Facebook", kā arī RMM mājaslapā, informēja muzeja pārstāvji.
Aleksandrs Čaks pirmoreiz skan somiski! Somu dzejniece Heli Lāksonena aizrāvusies ar Aleksandru Čaku un raksta viņam atbildes dzejoļus, kas drīzumā iznāks grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Savukārt pašas Lāksonenas dzejoļus ne pirmo reizi atdzejojis Guntars Godiņš. Viņš rada pats savu valodas tiltu starp Čaku un Lāksonenu, izceļot abu savdabīgo dzejnieku spēju trāpīt dziļi un sāpīgi. Jāatzīmē, ka somu dzejniece par Čaku domā ne tikai dzejā, bet arī vizuālajā mākslā.
Lai īstenotu pēdējos gados sarunu gaitā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju panākto vienošanos ieviešanu dzīvē, Latvijas grāmatizdevēji uzsāk akciju “Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi!”. Akcijas mērķis ir informēt valdību par kritisko situāciju grāmatizdevēju nozarē, lūgt atbalstu un atgādināt, ka ir nepieciešama politiskā izšķiršanās, lai iepriekšējo sarunu gaitā panāktās vienošanās starp nozari un ministrijām beidzot tiktu ieviestas dzīvē, informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Marika Celma.
Jaunākie
Interesanti