Literatūra
Kultūra / Literatūra
Šīgada festivāla “Prozas lasījumu” programmā klausītājiem 6. decembrī tika piedāvāts Baltijas stāstu vakars, kurā Baltijas autoru darbi izskanēja oriģinālvalodās ar titrējumu latviešu un angļu valodās.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina izdevējus līdz 2020. gada 8. janvārim pieteikties grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele”, kurā tiks apbalvotas 2019. gada skaistākās grāmatas, medijus informē organizatori.
Krievu dzejnieka Osipa Mandelštama (1891–1938) dzejas izlase “Dzeja / Стихи” izdota apgāda “Neputna” bilingvālajā dzejas "Samta sērijā". To sastādījis un atdzejojis Einārs Pelšs, redaktors – Jānis Elsbergs, medijus informē apgāda pārstāvji.
Oriģināls veids, kā iepazīt un izbaudīt dzeju, – izdevniecības “Aminori” jaunā grāmatu sērija “Dzejas teātris”. Katrā grāmatā būs ietverta dzejas izlase, kas mīļa un tuva kādam pazīstamam aktierim, un aktiera pārdomas gan par dzeju, gan dzīvi. Kā pirmā sērijā klajā nākusi grāmata “Ar vieglu skrāpējumu ādā”, kas ir Ditas Lūriņas dzejas teātris.
Ne grāmata, ne žurnāls, bet visīstākais grāmatžurnāls. Citējot Paulu Bankovski, tas ir par nule iznākušo izdevumu “Paģiras”. To izdevis interneta žurnāls “Satori”, noslēdzot starptautisko literatūras festivālu “Prozas lasījumi”. “Paģiras” ir jau ceturtais ikgadējais izdevums, un tajā ir apkopoti līdz šim nepublicēti prozas, dzejas, dokumentālās prozas un atdzejas darbi, kurus papildina topošo grafiķu ilustrācijas.
Aktrise Dita Lūriņa vēl padsmitnieces gados savai vecmammai albumā lūdza ierakstīt dzejoli – autors gan vēl šodien ir nezināms, bet dzejolis ir viens no divdesmit citu dzejnieku darbiem, kurš ietverts grāmatā “Ar vieglu skrāpējumu ādā”. Ditas Lūriņas sastādītā dzejas grāmata ir izdevniecības “Aminori” pirmā grāmata jaunajā sērijā “Dzejas teātris”.
Šobrīd Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzejā izstādīta ekspozīcija, kurai dots nosaukums “Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi”. Tajā iekļauti gan Aleksandras Beļcovas veidotie dzejnieces portretējumi, gan autores piezīmju grāmatiņas, sarakstes paraugi un grāmatu eksemplāri.
“Mūza no pilsētas N” ir Jāņa Hvoinska otrais dzejas krājums, tas nāk klajā desmit gadus pēc debijas literatūrā – dzejas krājuma “lietus pār kanālu e”, medijus informē apgāda “Neputns” pārstāvji.
Decembra sākumā Rīgā viesojās zviedru rakstnieks, diplomāts un žurnālists Jāns Stoklasa. Nesen latviešu valodā iznākusi viņa grāmata “Vīrs, kurš spēlējās ar uguni”, kurā apkopoti unikāli pētījumi par Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes slepkavību 1986. gada 28. februārī, medijus informē apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Pie lasītājiem devies apgāda “Dienas grāmata” izdotais rakstnieka Māra Bērziņa romāns “Aizliegtais pianīns”. Autora kontā tas ir jau piektais līdzās stāstiem, lugām un kolorītajam Gutenmorgena personāžam, kurš iemūžināts arī filmā.
No 3.līdz 8.decembrim Rīgas kultūrvietās, bibliotēkās, kafejnīcās norisināsies starptautiskais literatūras festivāls “Prozas lasījumi 2019”. Pasākumā “Japāņu stāstu vēstnieki” 7. decembrī Inese Zandere, Pauls Bankovskis un Andris Kuprišs lasīs vēsturiskus stāstus par japāņu militārā atašeja Makoto Onoderas un viņa dzīvesbiedres Jukiro Onoderas Rīgā pavadīto laiku 20. gadsimta 30. gados.
Izdevniecība “Pētergailis” laidusi klajā dzejnieka Jāņa Tomaša otro dzejoļu krājumu “Smagatlētika”. Dzejas cienītāji noteikti atminas, cik spoži viņš sevi pieteica 2016. gadā ar debijas dzejoļu krājumu “Melnie darba cimdi”. Tas kļuva par gada sensāciju un saņēma gandrīz visas tā gada literārās balvas.
Regīnas Ezeras romāns “Aka” gandrīz pusgadsimtu pēc izdošanas pārtulkots itāļu valodā. Liels izaicinājums un iedvesmas avots iepazīstināt ar Regīnas Ezeras daiļradi arī itāliešus latviešu izcelsmes tulkotājai Margeritai Karbonāro bijusi rakstnieces bagātā latviešu valoda.
Par godu mākslinieka Richarda Zarriņa 150 gadu jubilejai izdotais grāmatas "Richarda Zarriņa atmiņas" otrais, papildinātais izdevums ir latviešu mākslinieka, ekslibra pamatlicēja latviešu grafikā, Latvijas valsts ģerboņa attēla līdzautora, kā arī Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autora Richarda Zarriņa (1869–1939) autobiogrāfija – saistošs, faktiem bagāts kultūrvēsturisks vēstījums, medijus informē apgāda “Mansards” pārstāvji.
Sākot ar 3. decembri, visas nedēļas garumā Rīgas kultūrvietas, bibliotēkas, kafejnīcas un bārus pieskandinās ikgadējais starptautiskais literatūras festivāls “Prozas lasījumi”. Festivāla viesu valsts un caurviju motīvs šogad būs Japāna.
Vai pēc piecdesmit pilnīga aizlieguma gadiem iespējams atgūt vārdu un vietu Latvijas literatūras vērtību sarakstā? Dzejnieka Edvarta Virzas dzimtas turpinātāji pārliecināti, ka ne. Gandrīz trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Virzas vārds joprojām raisa pretrunīgas diskusijas – vieni viņu dēvē par Ulmaņa “galma dzejnieku”, otri – par latviskā koda nostiprinātāju literatūrā ar poēmu “Straumēni”.
Īpašs notikums Kurzemes pusē – 25. novembrī atklāta Talsu Galvenās bibliotēkas jaunā ēka, uz kuru pārvākusies arī Bērnu bibliotēka. Talsu Gaismas pils ir ilgi lolots projekts, kura īstenošana prasījusi vairākus gadus un kura kopējās izmaksas ir pārsniegušas 3 miljonus eiro.
Pirmo reizi atšķirt vai kārtējo reizi pārlasīt nozīmīgo Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis” iespējams arī podkāstā. Deviņās daļās kopā ar klausītājiem aktieris Raimonds Celms – Edgara Vanaga lomas atveidotājs filmā “Dvēseļu putenis” – lasa romāna fragmentus, kurus izvēlējies un sakārtojis filmas režisors Dzintars Dreibergs.
Svinot valsts svētku mēnesi un Latvijas armijas simtgadi, apgāds “Jumava” laidis klajā Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” jauno izdevumu pilnā redakcijā, paziņojumā medijiem informē filmas “Dvēseļu putenis” pārstāvji.
Dzejniekam Aivaram Neibartam, sauktam arī par Ņurbuli, 5. decembrī apritētu 80. gadskārta. Sabiedrības atmiņā dzejnieks palicis ne vien ar savu spilgto dzeju, bet arī tikpat spilgto, odiozo tēlu. Bet jaunajā grāmatā, ko klajā laidis apgāds “Pētergailis”, dzejnieka draugu un līdzgaitnieku stāstos un atmiņās lasītājam ir iespēja iepazīt pavisam citu Ņurbulīti, bez mītu un leģendu uzslāņojuma.
Jaunākie
Interesanti