Kultūra / Literatūra
Jūnija nogalē LU Akadēmiskajā apgādā klajā nāk Aspazijas Kopotu rakstu trešais sējums, kurā lasītājs varēs atklāt Aspaziju kā tulkotāju un literāro norišu apskatnieci, informēja izdevēji.
Neparasts un draiskulīgs skats uz Imantu Ziedoni solās būt grāmata "Amizantais Imants". Materiālus tai apkopo Ziedoņa tuvs draugs, rakstnieks Ēriks Hānbergs sadarbībā ar Ziedoņa muzeja komandu. Plānots, ka grāmata nāks klajā nākamā gada maijā, kas ir gan Ziedoņa, gan Hānberga apaļu jubileju mēnesis. Grāmatas tapšanā tās veidotāji aicina iesaistīties arī ikvienu cilvēku, kura pūrā ir kāds spilgts un mazliet neordinārs stāsts par dzejnieku. Stāsti jāiesniedz līdz septembra sākumam.
"Aizmīlestība" – tā ir dzejnieces Madaras Gruntmanes mīlestības definīcija, ko iepazīt dots ikkatram, kurš ielūkosies viņas jaunajā krājumā. "Ir "iemīlēšanās" un "mīlēt", bet tad ir kaut kas lielāks un augstāks," teic autore. Grāmatu klajā laiž izdevniecība "Neputns", bet redaktora darbu veicis Guntars Godiņš – viņu Gruntmane sauc par savu cilvēku.
Lai saglabātu Ventspilij raksturīgā tāmnieku dialekta īpatnības, Ventspils muzejs izsludinājis literāro konkursu "Pe mums ventiņes".
Frankfurtes grāmatu tirgus ir viens no lielākajiem un prestižākajiem pasaulē. Ik gadu tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta kādai atsevišķai valstij, izceļot tās literatūru, mākslu un citas kultūras jomas. Šobrīd Latvijā ir ieradusies Frankfurtes grāmatu tirgus rīkotāju delegācija, lai lemtu, vai 2026. gadā šo godu varētu ieņemt arī mūsu valsts.
"Miers ir mazi zirnīši tavās ausīs / Miers ir zaļā krāsā, apaļš un priecīgs / Miers nemaz nav rāms vai īpašības vārds" – ar šādām rindām iesākas dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes debijas dzejas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", kurā iekļauti arī zibprozas darbi – īsas, miniatūras impresijas izvērstā, ne klasiskā dzejas izkārtojuma veidā. Grāmatas izdošanas svētku dienā dzejniece Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par krājuma tapšanu, staigāšanu starp to, kas bija, ir un, iespējams, būs, un vēl daudz ko citu.
Lai apspriestu Latvijas pieteikumu dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā, Kultūras ministrijā 16. jūnijā viesojās Frankfurtes grāmatu tirgus direktors Jirgens Boss (Juergen Boss) un viesu valsts programmas vadītāja Simona Būlere (Simone Bühler), informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Iznāk Jāņa Rokpeļņa rakstu 1. sējums, kurā apkopota autora dzeja, kas radīta pusgadsimta garumā, iekļaujot arī jaunu krājumu "Etc.", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji.
Apgāds "VIA ARS" izdevis mākslas zinātnieces Daces Lambergas sarakstīto monogrāfiju "Egils Rozenbergs", apkopojot ievērojamā mākslinieka daiļradi piecdesmit gadu garumā, izsekojot gobelēnu tapšanas līkločiem, sākot no divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Vortālā "Literatura.lv" sadaļā "Lasītava" brīvpieejā atrodams literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme". Pašlaik interesenti digitāli (PDF formātā) var lasīt 32 žurnāla numurus, sākot no paša pirmā 2015. gadā. Arhīvs tiks pakāpeniski papildināts, ievērojot viena kalendārā gada atstarpi ar jaunāko klajā laisto numuru, informēja "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. Žurnālu dotē Valsts kultūrkapitāla fonds.
Nopelniem bagātā rakstniece Inguna Bauere dzimusi Cēsīs, augusi Liepājā, bet jau daudzus gadus par savējo sauc Piebalgu. Ar saviem lasītājiem viņa tikusies visās Latvijas pilsētās, taču, kā pati atzīst, piebaldzēni uzrunāti reti. Tāpēc radusies doma par stāstu vakariem Vecpiebalgas Sveču mājā. Nupat aizvadīts pirmais no plānotajiem pieciem.
Raidīrokstā "Puslopys" sasateikom ar Anitu Ločmeli aba Danskovīti, kurei piļneigi nūteikti niu ir vīna nu popularuokūs i pīpraseituokūs dramaturgu Latgolā. Jei atsuokuse sovulaik Latgolā tradicionalū dramaturgejis žanru, kod autori sacerieja lugys nūteiktam teatram, kolektivam. Danskovītis humora pylnī dorbi par vīnkuoršū ļaužu sadzeivi raksteiti juos vadeituo Baļtinovys amaterteatrim "Palādas", bet piečuok spālāti iz leluoku i mozuoku teatru i kulturys nomu skotivem vysā Latvejā, tymā storpā juos lugu motivi bejušs par pamatu Nacionaluo teatra izruodem "Latgola.lv" i "Latgola.lv-2" Valda Lūriņa režejā.
Ceļu pie lasītājiem sākusi rakstnieces Andras Manfeldes grāmata "Poēma ar mammu", informēja izdevniecības "Dienas Grāmata" pārstāvji.
Ogres novada pašvaldība piešķīrusi Dzintara Soduma balvu rakstniecei Ivetai Troalikai par 2021. gadā izdoto romānu "Tūlīt paliks labāk". Autore saņems 4000 eiro prēmiju, vēstīts Ogres novada mājaslapā.
8. jūnijā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) kultūras telpā "Tintnīca" tika atklāta Zigmunda Skujiņa grāmata "Iznomātā valstība", kurā apkopotas rakstnieka 21. gadsimta dienasgrāmatas, informēja RMM.
Mākslinieku apvienība "Orbīta" sērijā "Orbītas bibliotēka" izdevusi dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes dzejas un zibprozas krājumu "Nerealizēto potenciālu klubs", informēja izdevēji.
Dziesminieka un dzejnieka Valda Atāla pieredzē nav trūcis komisku un kuriozu situāciju. Tās notikušas gan ar parastiem līdzcilvēkiem, gan sabiedrībā pazīstamām personām. Šos notikumus Valdis Atāls ir apkopojis grāmatā un devis tai nosaukumu "Dzejnieks un cūka".
Maimas Grīnbergas tulkojumā klajā nācis somu dzejnieka Penti Sārikoski dienasgrāmatu krājums "Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji.
Pirmā oficiālā, literārā publikācija Jānim Jaunsudrabiņam bija dzejolis "Ziemas nakts", kas tika nodrukāts laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1896. gadā.
Maruta Latkovska sovulaik bejuse ilggadeja žurnala "Katōļu Dzeive" redaktore, struoduojuse kai žurnaliste, tulkuotuoja i itūšaļt ir vīna nu latgalīšu volūdys zynūšuokūs specialistu. Jū sovā ziņā var saukt ari par volūdys kolekcionari, vīns nu ituo breiža dorbu ir apkūpuot sovulaik savuoktūs latgaliskūs augus nūsaukumus vīnā izdavumā. Poša Maruta rakstejuse nav cik daudzi, ir izdūta vīna juos gruomota "Unuceite", kurā apkūpuoti dažaidi stuosti nu sovys i unuku dzeivis. Juos īrūsynuojums bejs ari par pamatu pyrma dažu godu izdūtūs popularūs Kārļa Skalbis "Kaķīša dzirnavas" variantam latgaliski "Kačeiša patmalis". Ar Marutu Latkovsku sasateikom raidīrokstā "Puslopys".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
