Kultūra / Literatūra
Grāmatas par Imantu Ziedoni tapšanai aicina dalīties ar amizantiem stāstiem par dzejnieku
Neparasts un draiskulīgs skats uz Imantu Ziedoni solās būt grāmata "Amizantais Imants". Materiālus tai apkopo Ziedoņa tuvs draugs, rakstnieks Ēriks Hānbergs sadarbībā ar Ziedoņa muzeja komandu. Plānots, ka grāmata nāks klajā nākamā gada maijā, kas ir gan Ziedoņa, gan Hānberga apaļu jubileju mēnesis. Grāmatas tapšanā tās veidotāji aicina iesaistīties arī ikvienu cilvēku, kura pūrā ir kāds spilgts un mazliet neordinārs stāsts par dzejnieku. Stāsti jāiesniedz līdz septembra sākumam.
Ceļojums no brīža, kad mūsu vairs nav. Madara Gruntmane iepazīstina ar dzejas krājumu «Aizmīlestība»
"Aizmīlestība" – tā ir dzejnieces Madaras Gruntmanes mīlestības definīcija, ko iepazīt dots ikkatram, kurš ielūkosies viņas jaunajā krājumā. "Ir "iemīlēšanās" un "mīlēt", bet tad ir kaut kas lielāks un augstāks," teic autore. Grāmatu klajā laiž izdevniecība "Neputns", bet redaktora darbu veicis Guntars Godiņš – viņu Gruntmane sauc par savu cilvēku. 
Latvija Frankfurtes grāmatu tirgus fokusā? Tirgus pārstāvji iepazīst mūsu valsts kultūru
Frankfurtes grāmatu tirgus ir viens no lielākajiem un prestižākajiem pasaulē. Ik gadu tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta kādai atsevišķai valstij, izceļot tās literatūru, mākslu un citas kultūras jomas. Šobrīd Latvijā ir ieradusies Frankfurtes grāmatu tirgus rīkotāju delegācija, lai lemtu, vai 2026. gadā šo godu varētu ieņemt arī mūsu valsts.
Mikslis starp bijušo, tagadējo un to, kas vēl varētu notikt. Saruna ar dzejnieci Mariju Luīzi Meļķi
"Miers ir mazi zirnīši tavās ausīs / Miers ir zaļā krāsā, apaļš un priecīgs / Miers nemaz nav rāms vai īpašības vārds" – ar šādām rindām iesākas dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes debijas dzejas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", kurā iekļauti arī zibprozas darbi – īsas, miniatūras impresijas izvērstā, ne klasiskā dzejas izkārtojuma veidā. Grāmatas izdošanas svētku dienā dzejniece Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par krājuma tapšanu, staigāšanu starp to, kas bija, ir un, iespējams, būs, un vēl daudz ko citu. 
Žurnāla «Domuzīme» arhivētie numuri brīvpieejā lasāmi Literatura.lv
Vortālā "Literatura.lv" sadaļā "Lasītava" brīvpieejā atrodams literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme". Pašlaik interesenti digitāli (PDF formātā) var lasīt 32 žurnāla numurus, sākot no paša pirmā 2015. gadā. Arhīvs tiks pakāpeniski papildināts, ievērojot viena kalendārā gada atstarpi ar jaunāko klajā laisto numuru, informēja "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. Žurnālu dotē Valsts kultūrkapitāla fonds.
«Koks bez saknēm viegli izgāžas». Rakstniece Inguna Bauere rīko vēstures stāstu vakarus
Nopelniem bagātā rakstniece Inguna Bauere dzimusi Cēsīs, augusi Liepājā, bet jau daudzus gadus par savējo sauc Piebalgu. Ar saviem lasītājiem viņa tikusies visās Latvijas pilsētās, taču, kā pati atzīst, piebaldzēni uzrunāti reti. Tāpēc radusies doma par stāstu vakariem Vecpiebalgas Sveču mājā. Nupat aizvadīts pirmais no plānotajiem pieciem.
#puslopys Anita Ločmele aba Danskovīte i juos Latgolys lauku humors i eksotika
Raidīrokstā "Puslopys" sasateikom ar Anitu Ločmeli aba Danskovīti, kurei piļneigi nūteikti niu ir vīna nu popularuokūs i pīpraseituokūs dramaturgu Latgolā. Jei atsuokuse sovulaik Latgolā tradicionalū dramaturgejis žanru, kod autori sacerieja lugys nūteiktam teatram, kolektivam. Danskovītis humora pylnī dorbi par vīnkuoršū ļaužu sadzeivi raksteiti juos vadeituo Baļtinovys amaterteatrim "Palādas", bet piečuok spālāti iz leluoku i mozuoku teatru i kulturys nomu skotivem vysā Latvejā, tymā storpā juos lugu motivi bejušs par pamatu Nacionaluo teatra izruodem "Latgola.lv" i "Latgola.lv-2" Valda Lūriņa režejā.
#puslopys Maruta Latkovska – drūsmi dadūd unuki
Maruta Latkovska sovulaik bejuse ilggadeja žurnala "Katōļu Dzeive" redaktore, struoduojuse kai žurnaliste, tulkuotuoja i itūšaļt ir vīna nu latgalīšu volūdys zynūšuokūs specialistu. Jū sovā ziņā var saukt ari par volūdys kolekcionari, vīns nu ituo breiža dorbu ir apkūpuot sovulaik savuoktūs latgaliskūs augus nūsaukumus vīnā izdavumā. Poša Maruta rakstejuse nav cik daudzi, ir izdūta vīna juos gruomota "Unuceite", kurā apkūpuoti dažaidi stuosti nu sovys i unuku dzeivis. Juos īrūsynuojums bejs ari par pamatu pyrma dažu godu izdūtūs popularūs Kārļa Skalbis "Kaķīša dzirnavas" variantam latgaliski "Kačeiša patmalis". Ar Marutu Latkovsku sasateikom raidīrokstā "Puslopys".
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt