Kultūra / Literatūra
Norit gatavošanās vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas ik pavasari tiek pasniegta spožākajiem pašmāju autoriem piecās nominācijās. Jaunā ekspertu komisija sākusi 2023. gada literārā devuma izvērtēšanu, informēja balvas rīkotāji.
Platforma "Latvian Literature" izveidojusi virtuālu tūri, piedāvājot iespēju apceļot Rīgas vietas, kas minētas dažādu Latvijas autoru darbos. Aptuveni 40 minūšu garās tūres laikā iespējams noklausīties Vizmas Belševicas, Daces Rukšānes, Paula Bankovska, Luīzes Pastores un citu rakstnieku darbu fragmentus, informēja platformas veidotāji.
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra mākslas un filozofijas darbu tulkojumu sērijā izdota ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmata "Visgarākais ceļojums" Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas atvēršanas svētkos notika tikšanās ar autori.
Atzīmējot Eduarda Veidenbauma 156. dzimšanas dienu, 1. oktobrī pulksten 14.30 muzejā "Kalāči" tiks prezentēts autoru kopdarbs "Dzejas detektīvi".
Profesors Panasjuks – Kijivas 55. vidusskolas vēstures skolotājs, kurš pats vairs neatceras, kā izskatās ar bārdu; 5. klases skolnieks Tarass, kurš draudzējas ar vēstures skolotāju un apbrīno viņa gudrību, un sunītis Buļba, kurš dievina Tarasu, arī laika mašīna, ar kuras palīdzību no nākotnes iespējams nokļūt senā pagātnē – tie ir stāsta varoņi, kuru gaitām nu varam sekot arī mēs, jo izdevniecība "Sapņu spalva" sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu izdevusi izglītojošu grāmatu bērniem un ģimenēm "Ceļojums Ukrainas vēsturē".
Veicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, jau ceturto gadu latgaliešu kultūras kustība "Volūda" izsludina konkursu "Latgolys prozys skaitejumi 2023" (Latgales prozas lasījumi 2023) un aicina piedalīties Latgales kultūrtelpai piederīgos prozas autorus.
Šonedēļ Latvijas Radio grāmatu apskata fokusā ir literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" par rakstnieku Gunaru Janovski, kas tikko klajā nākusi latviešu rakstniekiem veltītajā sērijā "Es esmu".
Sestdien, 16. septembrī, Dabas muzejā notiks Māras Zālītes grāmatas "Tango un Tūtiņa sēnēs" atvēršanas svētki.
Otrdien, 19. septembrī, pulksten 18.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja trešajā stāvā notiks fotogrāmatas "Juris Poišs. 1957–1983" atklāšana.
Dzejnieces, redaktores un žurnālistes Ērikas Bērziņas pirmie dzejoļu manuskripti pēc atteikuma tos publicēt "Aicinājumā" tika sadedzināti krāsnī. Tolaik piecpadsmitgadīgā jauniete apsolījās nekad vairs nerakstīt, bet dzejoļi turpināja tapt, un, pateicoties Rimantam Ziedonim, tika arī pamanīti un publicēti, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pati dzejniece.
Ceturtdien, 14. septembrī, mākslas centrā "Noass" pasniegta festivāla "Dzejas dienas 2023" Dzejas balva par gada labāko dzejas un atdzejas krājumu. Balva oriģināldzejā piešķirta Martam Pujātam par krājumu "Dāma baltos džinsos", bet atdzejā – Raimondam Ķirķim par Iļjas Kaminska krājuma "Kurlā republika" atdzejojumu, pavēstīja festivāla rīkotāji.
Jau pirmajā Annas Rancānes dzejas krājumā "Lūgšana mājai" divi no dzejoļiem tika publicēti latgaliski. Latgaliešu valoda ir tā, kurā dzejniece domā, kuru iemācījās pirmo pēc piedzimšanas. Šobrīd rakstīt latgaliski mudina arī misijas izjūta, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja dzejniece.
14. septembrī mūžībā devusies rakstniece un publiciste Monika Zīle, sociālajā tīklā "Facebook" informēja viņas meita Baiba Zīle.
Iznāk filosofa Igora Šuvajeva eseju krājums "Marginālijas", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma literārais redaktors un korektors ir Arturs Hansons. Sērijas dizaina autore – Anna Aizsilniece.
Ronalds Briedis par dzejnieku kļuva visai savdabīgā veidā, jo kā pusaudzim viņam tā neinteresēja, pat nepatika. Tā iemesla dēļ viņš nolēma izjokot skolotāju, iesniedzot viņai paša sarakstītus dzejoļus. Skolotāja humoru nesaprata, toties nosūtīja Briedi apmeklēt Dzejas dienu pasākumu, pēc kura viņš neatgriezeniski tika ievilkts dzejas vidē, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pats dzejnieks.
Pirmie dzejnieces Dainas Sirmās dzejoļi tapa, viņai esot vēl vidusskolā un vēlāk arī studiju laikā, un pirmais viņas dzejolis tika publicēts jau 1977. gadā, bet tad sekoja 35 gadus ilga pauze. Tikai 50 gadu vecumā viņa atgriezās pie dzejas. Nez no kurienes pēkšņi bija atgriezusies vēlme un spēja rakstīt, dzejniece stāstīja Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks".
Grāmatas atvēršanas svētkus Latvija Nacionālajā bibliotēkā piedzīvojis igauņu dzejnieka Indreka Kofa ironiskais dzejoļu krājums "Kur palika bērni?", kas adresēts pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem un, protams, viņu vecākiem, kuri ikdienā bērniem nosaka dažādus ierobežojumus.
Šoreiz uzmanības lokā divu latviešu autoru nesen klajā nākušas grāmatas, saturiski ļoti atšķirīgas. Viena no tām Daces Rībenas romāns "Dvēseļu gūstā", kas ir viņas debijas darbs prozā. Otra – Leldes Jaujas grāmata "Pārēšanās ābece", kas ir autores otrais romāns. Ja "Dvēseļu gūstā" ļoti dziļi lasītāju ievelk fantāzijas un iztēles pasaulē, tad "Pārēšanās ābece" šķetina, kā cīnīties ar tik piņķerīgu lietu kā negausību ēšanā, un dara to gana jautri un sprigani.
Latvijas dzejā uzmirdzējis jauns vārds – šī gada Dzejas dienu balvai nominēta jaunā dzejniece Linda Gabarajeva. Lai gan tuva ir arī vizuālā māksla un citu tekstu radīšana, dzeja no visām mākslām viņai ir vistuvākā. Par dzejas tapšanu un savu dzejas krājumu "Apļi", kas arī nominēts Dzejas dienu balvai, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja pati dzejniece.
Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa pirmais dzejoļu krājums klajā nāca 1975. gadā ar nosaukumu "Zvaigzne, putna ēna un citi…". Tas bija laiks, kad rakstniekiem bija liels spiediens rakstīt esošo politiku slavinošu dzeju, bet Rokpelnis to nedarīja, jo atteicās domāt ideoloģiskās kategorijās kopumā, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pats dzejnieks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
