Literatūra
Kultūra / Literatūra
"Rakstnieka darbs ir darbs. Tā ir profesija. Zinu cilvēkus, kuri raksta aicinājuma dēļ un tāpēc, ka tas ir aizraujošs brīvā laika pavadīšanas veids. Bet man tas ir darbs, ar ko dzīvoju un kas mani arī baro. Tāpēc man tas ir jāpārvalda un vēl aizvien jāmācās," saka dramaturģe un rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce, kura tikko ieguvusi Jāņa Baltvilka balvu literatūrā par grāmatu "Puika, kurš redzēja tumsā". Cik atšķirīgs un svarīgs mūsu sabiedrībā ir redzīgums? Vai un kā dramaturģija palīdz dzīvot un radīt tā, lai skatītāji un lasītāji ir pārliecināti par patiesumu un izjustais raisa līdzpārdzīvojumu? Par to – Rasa Bugavičute-Pēce sarunā ar Latvijas Radio 3 “Klasika”.
Guntis Eņģelis ar romānu “Koncerts vectēva pagalmā” ir uzdrošinājies iekarot to literatūras perifēriju, kuru veido tā sauktā “ironiskā proza”, norādīja apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Izcilā dzejnieka, dabas pētnieka un publicista Jāņa Baltvilka balva ir augstākā atzinība bērnu literatūras jomā Latvijā – rakstniekiem, dzejniekiem, tulkotājiem un māksliniekiem. Piektdien, 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, balvas pasniegtas jau 16. reizi.
Klajā nācis Ilzes Jansones romāns "Vīru lietas", kas ir rakstnieces piektā grāmata, informēja izdevniecība "Dienas grāmata".
16. jūlijā noslēdzās šī gada otrais un arī pēdējais platformas “Latvian Literature” izsludinātais konkurss par atbalsta piešķiršanu Latvijas literatūras tulkošanai un izdošanai ārvalstīs. Konkursā tika lemts par atbalstu 23 darbu tulkošanai un 23 darbu izdošanai ārvalstīs, informēja “Latvian Literature” pārstāvji.
Atvadīšanās no rakstnieka un publicista Paula Bankovska notiks sestdien, 18.jūlijā, liecina raidījuma "100 grami kultūras" ieraksts sociālajā vietnē "Twitter".
Iznācis Cēsu pils vēsturei, arhitektūrai un arheoloģiskajam mantojumam veltītā zinātnisko rakstu krājuma trešais sējums, informēja Cēsu novada pašvaldībā.
Skarbs, atklāts un nesaudzīgi tiešs savā daiļradē ir amerikāņu rakstnieks Čārlzs Bukovskis. Viņš visas lietas sauc īstajos vārdos un nevairās arī no zemākajiem valodas slāņiem. Lai arī attieksme pret viņa darbiem ir dažāda, ir ļoti daudz lasītāju, kurus viņa darbi valdzina tieši šī patiesīguma dēļ. Ne velti viņš iemantojis kulta rakstnieka statusu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem latviski Jāņa Elsberga tulkojumā klajā nāca divi viņa romāni – “Holivuda” un “Sievietes”, un tikko pirmo reizi latviešu valodā izdota arī Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, ko arī atdzejojis Jānis Elsbergs.
Klajā nācis dzejnieka Krišjāņa Zeļģa ceturtais dzejoļu krājums “Skaistuma klātbūtne”, informēja apgāda “Neputns” pārstāvji.
12. jūlijā pēkšņi mūžībā aizgājis rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis (1973-2020), Lsm.lv apstiprināja rakstnieka piederīgie.
Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome paziņojusi, ka Jāņa Baltvilka balvas starptautiskās laureātes 2020. gadā ir lietuviešu bērnu literatūras darba “Sibīrijas haiku” autore Jurga Vile, ilustratore Lina Itagaki un tulkotāja Dace Meiere. Izziņoti arī nominanti ilustrācijā un rakstniecībā, kā arī AS “Latvijas Valsts meži” debijas balvas “Jaunaudze” pretendenti.
Amerikāņu dzejnieka un rakstnieka Čārlza Bukovska (Charles Bukowski) dzejas izlasi “Kodiens” sastādījis un atdzejojis Jānis Elsbergs. Tā ir pirmā latviski izdotā Bukovska dzejas grāmata, kā arī pirmā grāmata jaunā "Neputna" atdzejas sērijā, kuru plānots turpināt ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem, informēja izdevniecībā.
6. jūlijā Stokholmā mūžībā devies dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs (09.08.1946 – 06.07.2020), vēsta dzejnieces Ineses Zanderes ieraksts sociālajā vietnē "Facebook".
Īsi raksturojot Daces Judinas un Artura Nīmaņa romānu "Viļņos", var teikt, ka galveno varoņu likteņi cieši savijas ar laiku, notikumiem un cilvēkiem. Septiņdesmito, astoņdesmito, deviņdesmito, divtūkstošo kultūras dzīve un sadzīve, mūziķi, aktieri, mediju vide un līdzcilvēki – skaudrs un smeldzīgs fons abu jaunāko varoņu izturības un jūtu dziļuma pārbaudei. Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījums "Grāmatu stāsti" apciemo abus rakstniekus viņu lauku mājās "Mazzeltiņi", kas atrodas kilometrus astoņus no Rundāles pils – vietā, kas ir diezgan daudz aprakstīta divdesmit četrās Daces Judinas grāmatās.
4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Tieši šonedēļ Aizputē starpnozaru mākslas grupas „Serde” paspārnē klajā nākusi tradīciju burtnīca, kas ir jau trešais un apjomīgākais izdevums par ebrejiem, kuri dzīvojuši Aizputē. Izdevumā apkopoti cilvēku stāsti, fotogrāfijas un citas liecības par ebrejiem un viņu dzīvi mazpilsētā.
Latviešu valodā klajā nākusi ilustrētā Hilarijas Kērnijas grāmata “Bites. Ceļvedis bišu neparastajā dzīvē”, kas izstāsta bišu vēsturi visos tās aspektos, informēja apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Latvijas Nacionālais teātris paplašinājis savu e-teātra audiogrāmatu plauktu, dažāda vecuma jaunajiem lasītājiem sadarbībā ar apgādu “Liels un mazs” piedāvājot Vasaras bibliotēku Nacionālā teātra aktieru balsīs, medijus informē teātra pārstāvji.
Ideoloģiski brīvdomātāji, autonoma dzīvesveida piekritēji, vizuāli spilgti brīvmākslinieki un nacionālās pašapziņas sludinātāji – tādi bija hipiji Padomju Latvijā. Par dzīvi 70. un 80. gados grāmatā “Mati sarkanā vējā” caur personīgo pieredzi stāsta viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā – Alfrēds Stinkuls.
Māra Čaklā Rakstu 2. sējums nāk klajā dzejnieka 80. dzimšanas dienas gadā. Grāmatā apkopota dzejnieka brieduma gadu daiļrade: dzejoļu krājumi “Sastrēgumstunda” (1974), “Cilvēks, uzarta zeme” (1976), “Strautuguns"(1978), bērniem veltītais “Minkuparks” (1978) un eseju grāmata par literatūru un autoram tuviem dzejniekiem “Saule rakstāmgaldā” (1975), medijus informē apgāda “Mansards” pārstāvji.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība sadarbībā ar LNB klajā laidusi divus izdevumus latviešu un angļu valodā par Latvijas Nacionālo bibliotēku – “Nākotnei izlasāmi. Latvijas Nacionālā bibliotēka“ un “The Castle of Light. National Library of Latvia”, informē LNB Atbalsta biedrībā.
Jaunākie
Interesanti