Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Latvijas Nacionālas operas rekonstrukcija notika no 1990. gada līdz 1995. gadam. Skatītāju daļas interjeru atjaunošanas koncepcija paredzēja vēsturisko interjeru daļu papildināt ar ansamblim stilistiski pieskaņotiem ieejas vestibila, kuluāru, pagraba un 2. balkona kafejnīcas interjeriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta detaļām – pētīti dažādi 19. gadsimta 2. puses paraugu albumi un līdzīgu operu ēku interjeri.
Espadriļas (l'espadrille) ir vieglas audekla kurpes, kuru zole tradicionāli darināta no esparto zāles sapītas virves, bet nostiprināšanai izmantotas ap potītēm sasaitējamas auklas. Nosaukums saistīts ar latīņu valodas vārdu "spartum", kas atvasināts no grieķu valodas vārda "sparton" un nozīmē "virve".
1882. gada 14. jūnijā mēģinājuma laikā Rīgas Vācu teātrī, ko šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku, izcēlās ugunsgrēks. Šis traģiskais gadījums, protams, tika izsmeļoši aprakstīts arī tā laika presē.
Modes pasaulē šajās dienās visi ceļi ved uz Parīzi. Dizaineri, aktieri un eksperti pulcējušies uz augstās modes nedēļu, kas kopumā ilgs četras dienas. "Dior" modes nams publikai atrādīja Ukrainas iedvesmotu kolekciju.
Šogad jau 27. reizi norisinās Latvijas Arhitektūras gada balva, kurā varēja pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus, neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija. Tagad visi 49 iesniegtie darbi arī publiskoti plašākai apskatei Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā, informēja savienības pārstāvji.
Gan vizuāli skaista, gan dziļākas pārdomas raisoša ir šobrīd Rīgas kultūras centrā "Imanta" skatāmā izstāde "Vainaga stāsts". Tās uzmanības centrā ir visdažādākā veida vainagi, sākot no vēsturiskiem paraugiem līdz mūsdienīgām galvas rotām. Izstādes dalībnieki ir amata meistari un mākslinieki, katrs ar savu redzējumu un interpretāciju par gadsimtiem nezūdošo galvas rotu. Kur slēpjas vainaga spēks un pievilcība, ko tas īsti simbolizē, kāda ir atšķirība starp vainagu un kroni? – šie ir jautājumi, ko izstāde aicina pārdomāt un tie bija arī galvenais iemesls, lai izstāde taptu.
Pievēršoties leģendām apvītajam augam, muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" šogad izceļ zilās neaizmirstules – ziedus, kas ne tikai simbolizē piemiņu un uzticību, bet arī ir atbilstošs Ukrainas kara kontekstā. Ar tām ir izrotāta virkne muzejā apskatāmo vēsturisko trauku, dekoru un izšuvumu, kas izstādē atvesti no daudzu Latvijas muzeju un privātkolekcionāru krājumiem.
Modes muzejs Rīgā izveidojis vēsturiski izzinošu un acis priecējošu jaunu izstādi "Modes šedevri", kas būs apskatāma no 17. jūnija. Izstādē eksponēti tērpi no muzeja kolekcijas, kas aptver laika posmu no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Senākais eksponāts ir franču galma tērps, bet jaunākais – Aleksandra Makvīna kleita no viņa 2010. gada kolekcijas "Eņģeļi un dēmoni". Izstādes uzmanības centrā ir trīs svarīgi modes aspekti – amata meistarība, radošums un bizness.
Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā tikko atklāta jaunā ekspozīcija, kuras veidols tapis pēc dizaina studijas "H2E" izstrādātās koncepcijas. "Mums tas bija gods – strādāt ar muzeju, ar šo tēmu, ar cilvēkiem, ar likteņiem, kas mums bija jāatklāj. Domāju, nav šodien svarīgākas tēmas, par ko runāt, īpaši šajos laikos, jo tā ir pamatu pamata tēma ikkatram. Mēs noteikti negribējām, lai dizains dominētu pār saturu un forma kļūtu pašmērķīga. Gribējām, lai dizains palīdz veidot apmeklētājos pieredzi un emocijas," uzsver studijas "H2E" mākslinieciskā direktore Ingūna Elere.
9. jūnija vakarā Pārdaugavā, atjaunotajā Āgenskalna tirgū, ap lielu kristāla lustru otrā stāva šaurajās ejās sēdās ielūgtā publika, lai pēc divu gadu pārtraukuma savām acīm skatītu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes dizaina apakšnozares divdesmit viena labākā studenta radīto veikumu. Tas izvērtās par karstu vakaru, kur, gaisā virmojot ceptu mencu smaržai, no nosviedrētām pierēm līdz miklam dibenam tika pielikts radošs punkts jūnija notikumiem Latvijas modes dzīvē.
Par "ziedošo fabriku" tautā tika dēvēta uzņēmēja Roberta Hirša (1895-1972) dibinātā audumu fabrika "Rīgas audums", kuras teritorijā bija divas siltumnīcas: tajās auga krāšņi ziedi, kas iedvesmoja fabrikas māksliniekus, kā arī vīnogas darbinieku svētku galdam. Ziedi uzņēmuma siltumnīcās turpināja plaukt arī padomju gados.
Pēc Vecrīgas cietokšņa vaļņu norakšanas no 1857. gada līdz 1863. gadam bijušajā aizsargjoslā, gar tagadējo kanālmalu, parādījās plašas neapbūvētas teritorijas. Pankūku bastiona vietā tika iezīmēta vieta arī Rīgas Vācu teātrim (šodien to pazīstam kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku). To uzcēla laikā no 1860. gada līdz 1863. gadam pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora, arhitekta Ludviga Bonšteta projekta. Jauno ēku atklāja 1863. gadā.
"Ēka pati pateica priekšā, kādai tai būt," par Āgenskalna tirgus atjaunošanu stāsta arhitekte Liene Griezīte un ir pārliecināta, ka tirgus atjaunošanas komanda ir sadraudzējusies ar šo ēku. Šī gada maijā savas durvis vēra jauna kultūrvieta – Āgenskalna tirgus paviljons. LTV raidījumā "Kultūrdeva" Āgenskalna tirgus mākslinieks Roberts Koļcovs, kurš pats ir āgenskalnietis, stāsta: "Nozīmīgi ir tas, ka esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar kultūru, ka viņi redz, ka tur kaut kas notiek, vide paliek labāka, un tā ietekmē mūs visus."
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
