Kultūra / Dizains un athitektūra
Šonedēļ Daugavpilī un Līvānos notiek izglītojoši pasākumi par kustības "Jaunais Eiropas Bauhaus" darbības mērķiem un virzieniem. Tieši vietējās kopienas, kas bieži vien bez finansējuma īsteno lokāli ļoti nozīmīgus projektus, transformēs "Veco Eiropu", uzskata kustības "New Bauhaus" vēstnieks Jānis Ķīnasts. Arī Daugavpilī aktīvi darbojas vietējās kopienas, turpinot realizēt idejas, kas nav guvušas atbalstu lielākos projektu konkursos. "Jaunā Bauhaus" ideju Daugavpilī vērtē atzinīgi.
2. decembrī tiešsaistē norisināsies šī gada noslēdzošais starptautiskās dizaina kopienas SEGD Rīgas nodaļas organizētais pasākums "Dizains un pētniecība" (Design&Reseach). Septiņi starptautiski dizaina nozares eksperti – gan akadēmiskās vides pārstāvji, gan praktizējoši dizaineri, stāstīs par dizaina un pētniecības nozīmi sociālo un sistēmisko problēmu aktualizēšanā dažādās pasaules valstīs, informēja pasākuma rīkotāji.
Jebkuram cilvēkam nonākšana slimnīcā saistās ar satraukumu un psiholoģisku diskomfortu. Bērnam, pirmo reizi šķirtam no vecākiem, tā var kļūt par emocionālu traumu. Slimnīcas arhitektoniskā tipoloģija simt gados ir attīstījusies reizē ar medicīniskiem atklājumiem par ārstēšanas metodēm. Bet kas vēl raksturo mūsdienīgu slimnīcu? Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik tiek īstenots vērienīgs projekts, kas skar slimnīcas iekštelpas un ārtelpas attīstību un risina kā funkcionālos, tā psihoemcionālos aspekus.
Cilvēki vienmēr ir gribējuši būt skaisti: jau pat senajā Ēģiptē modes cienītāji un modernas sievietes acis izcēla ar antimona krāsu, kas tajā laikā kļūdaini tika uzskatīta par svinu, bet senie grieķi izgatavoja skropstu tušu no kvēpiem. Attīstoties zināšanām un tehnoloģijām, mode gājusi arvien tālāk, evolūcijas gaitā izgudrojot ļoti oriģinālus un dažkārt bīstamus priekšmetus.
Līdz ar jūgendstila aizsākumu namu dekoros sākās pilnīga radošā brīvība, kombinējot visdažādākos tēlus no skandināvu, ģermāņu mitoloģijas, un tur milzīgu lomu spēlēja tēlnieku radošās fantāzijas, "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" atklāj jaunās grāmatas "Antīkie tēli Rīgas ielās" autors Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Harijs Tumans. Savā darbā viņš ir izzinājis Rīgas vēsturiskā centra dažādos laikos celto ēku dekorus, šifrējis un aprakstījis tajos iekodētos vēstījumus.
Sekojot pasaules labāko muzeju praksei, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs īstenojis sen lolotu ideju, izveidojot ikvienam pieejamas īsfilmas par Latvijas dizaina vecmeistariem – slavenās robežzīmes "RĪGA" veidotāju Valdi Celmu, kinētiskā vides objekta "Sakta" autoru Artūru Riņķi un mākslinieku, kritiķi un kuratoru Jāni Borgu.
Lai mazinātu bezpajumtniecības problemātiku Latvijā un veicinātu cilvēku pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uzsācis jauna pilotprojekta īstenošanu Liepājas, Valmieras un Rīgas pašvaldībās. Īstenojot šo izmēģinājumprojektu, plānots ieviest citās valstīs izmantoto pieeju "Mājoklis vispirms" ("Housing First"). Viens no projekta realizētājiem ir dizainers Kristians Zalāns, kurš Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver: "Dizaineru pašu interesēs arī ir mēģināt paplašināt to savu darbības lauku un parādīt visai sabiedrībai, ka dizains var būt lietderīgs ļoti dažādās dzīves jomās. Jo galu galā pakalpojumus, kas saistīti ar sociālajiem jautājumiem, mēs paši kaut kā esam dizainējuši."
"Tieši no antīkās kultūras esam ieguvuši ideju par vispusīgi un harmoniski attīstīta cilvēka veidošanu izglītības sistēmā. Tagad mums ir kompetences, praktiskas utilitāras iemaņas, un tā visās jomās. Jo vairāk mēs pakļaujam savu dzīvi utilitārismam, jo mazāka kļūst mūsu saikne ar kultūru," sarunā Latvijas Radio pauž vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans. Nule klajā laista viņa jaunākā grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās".
2022. gada 21. oktobrī izziņota atlases žūrija Latvijas Dizaina gada balvai 2023 – augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā. Tajā strādās vienpadsmit atzīti Latvijas dizaina profesionāļi, kuri pārstāv dažādas dizaina jomas, vērtējot darbus piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Katrā kategorijā būs priekšsēdētājs un divi žūrijas locekļi, informēja balvas organizatori.
Aizvadītās nedēļas izskaņā Latvijas Okupācijas muzejā norisinājās "Dizaina pastaiga", pulcējot vairāk nekā 350 apmeklētāju, kuri izmantoja iespēju apskatīt jauno ekspozīciju "Ceļš uz gaismu" un ielūkoties tās tapšanas aizkulisēs kopā ar ekspozīcijas autoriem dizaina biroju "H2E" un dramaturgu Lauri Gundaru, informēja organizatori.
"Dizaina pastaiga" ik gadu cilvēkiem piedāvā iespēju ielūkoties dizaina radītāju un lietotāju ikdienā, tādējādi sniedzot jaunu skatu uz dizainu, tā neskaitāmajām iespējām un klātbūtni it visur. Pērn "Dizaina pastaiga" apskatīja dizaina iespējas Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai, bet šogad visa uzmanība tika pievērsta vēstures un dizaina attiecībām. Latvijas Okupācijas muzejā notikušās pastaigas piesaistīja vēl nepieredzētu apmeklētāju interesi – visas astoņas pastaigas tika pilnībā rezervētas.
"Dizaina pastaiga" ik gadu cilvēkiem piedāvā iespēju ielūkoties dizaina radītāju un lietotāju ikdienā, tādējādi sniedzot jaunu skatu uz dizainu, tā neskaitāmajām iespējām un klātbūtni it visur. Pērn "Dizaina pastaiga" apskatīja dizaina iespējas Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai, bet šogad visa uzmanība tika pievērsta vēstures un dizaina attiecībām. Latvijas Okupācijas muzejā notikušās pastaigas piesaistīja vēl nepieredzētu apmeklētāju interesi – visas astoņas pastaigas tika pilnībā rezervētas.
"Es gribēju, lai katrs aizdomājas par savām vērtībām, jo šīs monētas – tā ir Latvija, tā ir mūsu vēsture," par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kura ieeju nu rotā milzīga ar bērnu zīmējumiem rotāta zelta monēta, aplūkojamo Latvijas Bankas simtgades izstādi "Vērtību zīmes" Latvijas Radio raidījumā "Kāpēc dizains?" teic tās koncepcijas autors Artūrs Analts. Izstādē apskatāmas 80 mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās Latvijas Bankas kolekcijas monētas.
Mēs zinām, kā top operas, bet vai zināt, kā tapa 2017. gada janvārī atklātā Elbas filharmonija Hamburgas ostas (Hafen City) rajonā? Tas ir pēdējās desmitgades apspriestākais kultūras objekts Eiropā. To salīdzina ar 2015. gadā atklāto Žana Nouvela Parīzes filharmoniju – abi ir oriģināli un kontroversāli projekti.