Kultūra / Dizains un athitektūra
Šonedēļ ilgi gaidīto atklāšanu piedzīvos Dailes teātra priekšlaukums. Tas atjaunots un labiekārtots, un līdz ar to pilsētas centrā ir jauna, mūsdienīga un ērta publiskā telpa, kas eleganti saspēlējas ar teātri un dod iespēju patīkamai atpūtai visiem.
Pamazām uz priekšu virzās Rīgas Kongresu nama pārbūves iecere par akustisko koncertzāli "Rīgas Filharmonija". Šobrīd noslēgusies starptautiskā arhitektūras metu konkursa pirmā kārta un Kongresu namā trīs stāvos izvietoti visi iesniegtie darbi uz A1 planšetēm. "Vēlos, lai sabiedrība saprastu, ka šī ir konkursa pirmā kārta, tātad tie ir koncepti, un mēs vēl nevaram teikt, ka šāda mums būs Rīgas Filharmonija. Jūlijā tiks palaista otrā kārta – ar sešiem tiks slēgti līgumi, un četrarpus mēnešu laikā tiks izstrādāti projekti. Būs arī konkrētas žūrijas rekomendācijas, kas mums liekas uzlabojams," atzīmē žūrijas komisijas priekšsēdētājs, arhitekts Gatis Didrihsons.
Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā K2 un dārzā 9. jūnijā norisinājās Latvijas Ainavu arhitektūras balvas (LAABA) svinīgā apbalvošanas ceremonija, informēja Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. Balvai izvirzītos objektus un vietas vērtēja kā nacionālā, tā starptautiskā žūrija, un balvas pasniegtas trīs dažādās nominācijās. Sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.lv tika pasniegta arī skatītāju simpātijas balva.
Šīs nedēļas nogale iezīmē nozīmīgu soli Rīgas Filharmonijas projekta virzībā, kas paredz Rīgas Kongresu namu pārbūvēt par akustisko koncertzāli. Tieši šovakar, 10. jūnijā, darbu noslēgs starptautiskā žūrija, kas trīs dienas vērtēja konkursam iesniegtos metus, lai izraudzītos sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.
Atjaunota vēsturiskā Hāmaņa muižiņa Āgenskalnā. Ēku kompleksā turpmāk atradīsies kopstrādes telpas un bērnudārzs. Muižiņas jaunie īpašnieki kopumā četrus gadus pavadījuši atjaunošanas darbos, lai no daļēji sadegušās ēkas to atgrieztu vēsturiskajā veidolā. Lai arī muižas saimnieki gandarīti par paveikto, tomēr atzīst, ka nav trūcis arī izaicinājumu ēkas atjaunošanā.
"Latvijas Dizaina gada balvas 2023" galveno balvu jeb "Grand Prix" un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēmis arhitektūras birojs "Ēter" par scenogrāfiju Londonas Dizaina muzejā, aģentūru LETA informēja Latvijas Dizaina centrā.
"Latvijas Dizaina gada balvas" (LDGB) starptautiskā fināla žūrija izvērtējusi 59 nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus komunikācijas, produktu, digitālo risinājumu, vides un pakalpojumu dizaina kategorijās, informē balvas rīkotāji.
Metu konkursā izraudzīts projekts, kas kļūs par pamatu Stropu mežaparka estrādes pārbūvei.
Vairāk nekā 1450 pieteikumu konkurencē biedrības "Free Riga" projekts "Viskaļi – Dzīves kvalitātes un dizaina institūts" ir atzīts par vienu no labākajiem, kļūstot par oficiālo "Jaunais Eiropas Bauhaus" vērtību vēstnesi Latvijā. Viskaļi ir nominēti balvai sadaļas "Izglītības čempioni" kategorijā, kas veltīta tādām iniciatīvām, kas fokusējas uz cilvēkiem un vietām, kam tas ir nepieciešams visvairāk, un veido izglītojošas iespējas, informēja biedrības pārstāvji.
Latvijas paviljons Venēcijas arhitektūras biennalē svinīgi atklāts un jau iekļuvis interneta žurnālu "Domus" un "Elle Decor" labāko paviljonu sarakstos. Izvēlētā lielveikala koncepcija, uzbūvējot tirdzniecības centru – "T/C Latvija" – un piepildot to ar pēdējās desmitgades arhitektūras idejām, gūst uzmanību.
Pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ir guvusi pieeja, kas balstās uz kopradi un komandas darbā balstītu problēmu risināšanu. Lai veicinātu šādu praksi, tiek mērķtiecīgi radīti, dizainēti un organizēti specifiski notikumi, kurus sarunvalodā mēdz saukt par hakatoniem. Arhitekts un uzņēmējs Matijs Babris piedalījies daudzos hakatonos un guvis pieredzi no dažādu lomu skatu punkta.
Vecrīga pirms Otrā pasaules kara bija gleznieciska vecpilsēta ar senatnīgām ēkām un līkumotām ieliņām. Taču kara pirmajās dienās tā smagi cieta vācu aviācijas uzlidojumos un vairāk nekā trešā daļa ēku tika sagrautas. Vecrīgā joprojām ir daudz tukšu vietu, kas radās kara postījumu rezultātā. Speciālisti uzskata, ka tajās noteikti ir jābūvē ēkas, lai atjaunotu viduslaiku pilsētas veidolu. Bet varbūt nemaz nevajag būvēt un šajos tukšajos laukumos ir jāierīko apstādījumi un atpūtas vietas?
Latvijas Arhitektūras muzejā izstādīti iespējamie projekti Tirgoņu un Krāmu ielas apbūves laukumam. Lai gan ilgu laiku tas kalpojis kā tirgus laukums, šobrīd lemj par pārmaiņām, lai to vairāk pielāgotu tūristiem un padarītu šo vietu veiksmīgāku arī pilsētas iedzīvotājiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
