Kultūra / Dizains un athitektūra
Arhitekts Andris Kronbergs: Sabiedrībai ir vajadzīgi orientieri
Latvijas Radio 3 "Klasika" uz sarunu aicina arhitektu Andri Kronbergu, lai runātu gan par Arhitektūras Gada balvu, kas pasniegta 27. augustā, gan par apbalvojumiem, gan arī par ilgi gaidīto koncertzāli. Sarunā arhitekts norāda, ka šobrīd sabiedrībai nepieciešami orientieri - kas ir labi, kas ir tas, pēc kā līdzināties.
Arhitekts Mailītis: Svarīgākais, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu
Dziesmu svētku estrādes pārbūvei Mežaparkā starptautiskā žūrija piešķīrusi Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu un raksturo to kā izcilu notikumu ne tikai arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Pēc balvas saņemšanas viens no autoriem arhitekts Austris Mailītis uzsvēra, ka svarīgākais būtu, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu, lai ieskandinātu to. Balvas saņēma arī Stūķu kūts, MAD Arhitektūras telpa un Biroja ēkas pārbūve Miera ielā.
Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā
Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji. Balva tika pasniegta svinīgā ceremonijā 27. augustā "Hanzas Peronā". Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguva MAD Arhitektūras telpa, biroja ēkas pārbūve Miera ielā un Stūķu kūts, informēja balvas organizatori.
Domāt par pasūtītāja un visas sabiedrības interesēm. Saruna pirms Arhitektūras gada balvas pasniegšanas
Pienācis “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” priekšvakars. Gala lēmums ir starptautiskās žūrijas atbildība, bet konkursa atlases žūrija, balvai izvirzot 11 pretendentus, savu darbu jau paveikusi. Atskatoties uz procesu Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” ēterā, atlases žūrijas pārstāvis, kinorežisors Uģis Olte atzīst, ka pietrūcis projektu ar augstiem domas ideāliem, kas būtu īstenoti par salīdzinoši pieticīgiem līdzekļiem. Savukārt “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” saņēmējs, arī atlases žūrijas dalībnieks un "RUUME arhitekti" arhitekts Oskars Vāvere izvēlas izcelt publisko ēku vērtīgos, īpašos risinājumus. Abi tostarp dalās novērojumos par arhitekta profesijas specifiku. 
Sākusies Arhitektūras nedēļa; notiks diskusijas, izstādes un Arhitektūras gada balvas pasniegšana
Sākot no 23. augusta, ar dažādu notikumu sēriju Rīgā tiek atzīmēta Arhitektūras nedēļa. Nedēļas notikumu mērķis ir izcelt pēdējā gada sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusiju par arhitektūras nozari un tās virzību. Arhitektūras nedēļu noslēgs Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kas norisināsies piektdien, 27. augustā, kad tiks paziņoti augstākā apbalvojuma Latvijas arhitektūrā laureāti. Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies "Hanzas peronā", informēja Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvji.
Pastkarte no pagātnes: Benjamiņu vasarnīca – izsūtīšanu liecība
Ēka Jūrmalas centrā, Jūras ielā 13/15, tā arī nepieredzēja savu saimnieku skaistās un mierīgās vasaras, svinīgās pieņemšanas un atvērtu durvju laimi. Antons un Emīlija Benjamiņi funkcionālisma formās ieturēto, izsmalcināto un moderno vasarnīcu uzcēla 1936.–1937. gadā. Par Latvijas “preses karali” dēvētais Antons Benjamiņš aizgāja aizsaulē 1939. gada 14. jūnijā, un pēc diviem gadiem šis datums bija liktenīgs arī viņa kundzei.
Augusta nogalē «Hanzas peronā» pasniegs Arhitektūras gada balvas
27. augustā “Hanzas peronā” norisināsies Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 (LAGB 2021) svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana, kurā tiks atklāts arī sabiedrības balsojuma uzvarētājs, informēja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
Pastkarte no pagātnes: Apšu (Lodes) luterāņu baznīca – sargāta gan Ulmaņa, gan LPSR laikos
1939. gada 10. jūnijā pieminekļu valdes priekšsēdētājs saņem šādu inspektora Jāņa Jaunzema ziņojumu: “Pagodinos iesniegt Lodes ev.lut. baznīcas uzņēmumus (4 gab.), kurus uzņēmu, būdams komandējumā 1939. gada 6. aprīlī. Lodes baznīca celta 18.gs.s., pašā pēdējā laikā stipri cietuse no nemākulīgiem remontiem. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstos ieviesta 1939. gada pavasarī”.
Pastkarte no pagātnes: Tērbatas ielā Rīgā – vitrāžas, kas sludina ētiskas vērtības
Tērbatas ielā Rīgā katrs nams glabā kādu arhitektūras vai mākslas noslēpumu. Tā ir iela, kurā iedziļināties detaļās. Par gaismu un augšup tiekšanos jo īpaši liek domāt vitrāžas. Tiesa – Tērbatas ielas 14. nams brīvam masu apmeklējumam nav pieejams, tāpat kā romantiskie zirgu pajūgi skatāmi vien vēsturiskajās fotogrāfijās.
Zināmi Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie darbi; to vidū arī Dziesmu svētku estrāde
Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad tiks piešķirts jau 26. reizi. Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus, un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā, savukārt Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija norisināsies 27. augustā, informēja organizatori.
Pastkarte no pagātnes: Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams – lielākais pasaulē
Rīgā, Mazajā Krasta ielā 73, atrodas pasaulē lielākais vecticībnieku lūgšanu nams ar unikālu reliģiskās mākslas kolekciju. Mecenāta Alekseja Grebenščikova vārdā nosauktais dievnams savas aprises ieguva 19. gadsimta vidū, kad turīgie vecticībnieki spēja darbam nolīgt gan pilsētas galveno arhitektu vācbaltieti Reinholdu Georgu Šmēlingu, gan pirmo profesionālo latviešu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani. Ārējas atpazīšanas zīmes vajātajai ticībai nedrīkstēja būt, tādēļ zvanu torni varēja uzbūvēt vien pēc 1905. gada reliģiskās iecietības manifesta, taču galvenā bagātība bija un ir koncentrēta iekšpusē. Pateicoties arī gudri piešķirtajam pieminekļa statusam, cauri padomju laikam tika saglabāti visi kulta priekšmeti un ēku komplekss.
Pastkarte no pagātnes. Pirmais valsts aizsargātais piemineklis Latvijā – Brāļu draudzes saiešanas nams Gaidē
1924. gadā, sākot Latvijas kultūras pieminekļu saraksta stādīšanu, par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams. Tas atradās Vidzemē, Kauguru ciema Gaidē. Tas ir bijis svarīgs tautas celtniecības un hernhūtiešu nestās garīgās atmodas liecinieks – etnogrāfijas piemineklis, kura nozīme tikusi vērtēta kā izcila. Pēc kara ēka lietota kā “Privātu iedzīvotāju dzīvoklis un kūts”, līdz 1953. gadā gājusi bojā. Tiek uzskatīts, ka ēku pēc būtības ir sagrāvusi okupācijas vara.
FOTO: Noslēgusies Mākslas akadēmijas ikgadējā modes skate; specbalvu iegūst Una Pūpola
Otrdienas, 29. jūnija pievakarē, Rīgas Kinostudijas 1. paviljonā notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 2021. gada modes skates filmas “Digitalizācija” pirmizrāde. Stiprinot modes mākslu un sniedzot atbalstu jaunajiem māksliniekiem, tika pasniegta speciālbalva, kuru ieguva Una Pūpola, informēja LMA pārstāvji. Filmu “Digitalizācija” no 1. jūlija visi interesenti varēs noskatīties internetā.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt