Kultūra / Dizains un athitektūra
Latvijas Arhitektūras gada balvas ir pasniegtas. Lielā balva piešķirta Dailes teātra priekšlaukumam, Gada balvas – koka biroju ēkai Lizumā un interjera risinājumam Brīvības ielā 68. Šis ir bijis aizraujošs gads ar daudz interesantiem pieteikumiem, no kuriem līdz pēdējam mirklim nebija skaidrs, kurš saņems lielo balvu, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" vērtēja paši arhitekti.
Lielo Latvijas Arhitektūras gada balvu piektdien, 6. oktobrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā VEF kvartāla "Vasarnīcā" saņēma Dailes teātra priekšlaukums. Arhitektu birojam SIA "MADE arhitekti" šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva – 2012. gadā birojs saņēma Grand Prix par Saldus mūzikas un mākslas skolas projektu.
Rudeņos, pēc Dzejas dienām, oktobra pirmajā pirmdienā jau kādu laiku Latvijā, bet kopš 1985. gada visā attīstītajā pasaulē atzīmē Pasaules Arhitektūras dienu. Ar to aizsākas arī ikgadējā Latvijas Arhitektūras nedēļa, kas iekļauj dažādu pasākumu sēriju, – ar mērķi profesionāļiem un interesentiem vērtēt sasniegumus arhitektūrā, rosināt diskusijas, iepazīties ar novitātēm. Šajā nedēļā arhitekti mazāk strādā, vairāk satiekas, dodas skatīties veiksmīgus kolēģu darbus, lasa un klausās lekcijas, rīko un apmeklē dažādus pasākumus un tml. Nedēļu noslēdz Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija.
Mūsdienās arvien biežāk industriālais mantojums pilsētās netiek nolīdzināts līdz ar zemi, bet gan pārbūvēts, radot interesantus un piesaistošus arhitektūras risinājumus. Lai gan Rīga var lepoties ar vairākiem spožiem piemēriem, Tallina un Viļņa mums ir soli priekšā, atdzīvinot nevis atsevišķas ēkas, bet veselus kvartālus, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" stāstīja arhitektūras portāla "A4D" redaktors Artis Zvirgzdiņš.
Šoreiz stāsts par Jaunā Eiropas "Bauhaus" kopienu Vidzemē, kur divas pašvaldības koprades ceļā meklē labāko nākotnes scenāriju divām sarežģītām teritorijām ar padomju laika apbūvi. Sāksim ar Ziemeļvidzemi un bijušo kodolraķešu bāzi Alūksnes novada Zeltiņos, kas savulaik bija slepens padomju laika militārais objekts, taču mūsdienās ir tūrisma galamērķis.
143 dalībnieki no 14 valstīm ir pabeiguši darbu pie cietušās Ukrainas pilsētas – Mariupoles – atjaunošanas vīzijas izstrādes. Plenēra, kurā tas tika paveikts, idejas autori un organizatori ir arhitekti no Latvijas – Sergejs Ņikiforovs, Egīls Markus un Sidhards Jānis Libers. Arhitektūras skolu plenērs ir lielisks resurss jaunu ideju radīšanai, lai tādējādi piedāvātu jaunus risinājumus karā nopostīto pilsētu atjaunošanā, viņi pauda Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo".
Mikrorajoni ir sargājams, novērtējams un diezgan unikāls pilsētplānošanas projekts, kas ir liela daļa mūsu arhitektūras vēstures. Diemžēl šobrīd tie atstāti novārtā, un rūpes par tiem pilnībā atstātas uz iedzīvotāju pleciem, kas nav pareizi, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" norādīja arhitekte un "Instagram" konta "the microrayons of Riga" veidotāja Līga Ramata.
Lai arī Latvija ir viena no mazajām Eiropas valstīm, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas ir aktīvi iesaistījušās Jaunā Eiropas "Bauhaus" iniciatīvā. Mums ir vairāk projektu nekā kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā un pat Somijā. Tas ir apliecinājums sabiedrības interesei par savas vides veidošanu. Tas ir arī apliecinājums interesei un gribēšanai atjaunot vecas ēkas gan pašu spēkiem, gan par sabiedrības līdzekļiem kopīgai lietošanai.
Šonedēļ Kuldīgā pirmo reizi vienkopus pulcējušies 32 studenti no dažādām pasaules valstīm, kuri uzsākuši mācības Latvijas Mākslas akadēmijas "Erasmus Mundus" maģistra līmeņa programmā "Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas (SDSO)". Šāda līmeņa programma Baltijas valstīs tiek īstenota pirmo reizi, turklāt 20 studentiem tiek nodrošinātas stipendijas, kā arī pilna veselības apdrošināšana. Programmas īstenošanā ir iesaistītas četras augstskolas, arī partneri no Somijas un Igaunijas.