Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Šobrīd ik dienu mūsu skatieni sastopas ar visdažādākajiem ziņu virsrakstiem, saukļiem plakātos, kuri ir satraucoši, bet ir arī vārdi, kuri uzmundrina, vieno un stiprina. Ikgadējā laika ritējumā valsts svētkos un svinamās dienās mūs uzrunā arī īpaši veidoti apsveikumi pilsētvidē. Par to, kādi tie bijuši Rīgā un kādi tie būs turpmāk, saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomnieci kultūras jautājumos Renāti Lagzdiņu un mākslas zinātnieci Elitu Ansoni, kura ir viena no kuratorēm šobrīd skatāmajai izstādei "Es_text" par teksta mākslu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pēc valdības lēmuma par labu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgas Kongresu namā jaunas dzīves gaidās ir bijusī Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā 2. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" apsver iespēju iespaidīgajā namā, kuru jau pirms gada atbrīvoja no īrniekiem, centralizēt valsts iestāžu birojus. Politiska atbalsta šai iecerei vēl nav. Tikmēr tukšās ēkas uzturēšanas izdevumi sasniedz 300 tūkstošus eiro gadā.
15. martā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, atzīmējot Dizaina nodaļas 60. jubileju, atklāta izstāde – hepenings "Dizaina virtuve". Trīs nedēļu laikā akadēmijas Dizaina nodaļas mācībspēki kopā ar absolventiem un studentiem aicināti sēsties pie viena darba galda, lai kopīgi radītu jaunas idejas.
Latvijas Dizaina padome aicinājusi Latvijas dizaina nozares uzņēmumus un profesionāļus kritiski pārskatīt savu komerciālo darbību un nesadarboties ar Putina režīmu atbalstošiem vai no tā labumu gūstošiem uzņēmumiem un indivīdiem.
Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2021" atzīta "Veiksmes monēta". Tās grafisko dizainu veidojis pieredzējis monētu mākslinieks Arvīds Priedīte, kas ir daudzu Latvijas Bankas kolekcijas monētu autors, bet plastisko modeli – Jānis Strupulis, informēja Latvijas Bankas preses dienests.
Otrdien, 15. martā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) aulā iesāksies LMA Dizaina izglītības un nodaļas sešdesmitgades jubilejas programma, kas tiks atklāta ar izstādi-hepeningu "Dizaina virtuve". "Triju nedēļu laikā LMA Dizaina nodaļas mācībspēki, kopā ar absolventiem un studentiem, būs aicināti sēsties pie viena darba galda un individuāli vai kopā pavadīt dažas stundas "cepot un šmorējot" jaunas, esošās vai nepabeigtās idejas vai risinājumus," informēja LMA pārstāvji.
Jebkurā celtnē vispirms novērtējam tās apjomu kārtojumu un fasāžu plastiku, bet atsevišķām detaļām, piemēram, flīzēm, uzmanību nepievēršam. Māju pārbūves laikā tās nereti nonāk būvgružos, taču tieši detaļas rada celtnes īpašo identitāti. Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Agnese Tambaka pēta greznās jūgendstila laika flīzes Rīgas namos, kas izmantotas vestibilos, un, kā viņa norādīja Latvijas Radio raidījumā "Kāpēc dizains", ir žēl, ka tās tiek izmestas būvgružos un pazaudētas.
"Mums šķiet, ka ir mistisks "laimes lācis" vai pārvaldnieks, kas var atnākt un atrisināt mūsu atkritumu problēmas. Nē. Tā ir mūsu kopīgā vide. Mums visiem ir jārūpējas par vienu to nepareizo lietu, kas ir notikusi. Mēģinām rast risinājumu," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kapēc dizains?" stāsta atkritumu entuziaste un "Zero Waste Latvija" pārstāve Maija Krastiņa.
Olimpiskās spēles ir arī dizaina sasniegumu un radošās izpausmes sprādziens. Nemainīgi ir pieci apļi, tomēr tajās ir vēl daudz grafiskā un navigācijas dizaina. Spēļu norisi varam uzlūkot arī kā labi vai slikti dizainētu pakalpojumu – visiem, kas tajās piedalās vai vēro, un, protams, inženieru un industriālā dizaineru sasniegumus – pēc skrupulozi veiktās izpētes, kas traucē sasniegt vēl labāku rezultātu. Sports, zinātne, tehnoloģijas un dizains. Kur tie satiekas? Latvijas kamaniņu braucēju iegūtajā bronzas medaļā.
Kas kopīgs dizainam ar medicīnu? Ko no veselības aprūpes ir aizguvuši dizaineri un arhitekti un kāda loma ir dizainam medicīnas muzejā? Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītājs Kaspars Vanags uzskata, ka Medicīnas muzejam pandēmijas laikā ir sevišķi svarīga loma – tam ir jākalpo par platformu, kas pulcē atšķirīgus viedokļus un spēcina sabiedrības veselības pratību.
Ja adrese rakstīta ar Japānā lietotajām rakstu zīmēm kanji, tad tā sākas ar lielāko ģeogrāfisko vienību un tai seko mazākās. Pati pēdējā vienība ir adresāta vārds un uzvārds. Šķiet, ka ar adresācijas principiem jāsāk stāsts par pilsētas struktūru un orientēšanos tajā. Tokija ir neticami sarežģīta, starp iekštelpu un ārtelpu pastāv daudzi starpslāņi.
Cilvēki maina savus uzskatus, un tas ietekmē arī viņu iepirkšanās paradumus. Kā ir modē justies? Zaļi domājoši, ilgtspējīgi? Kādus lozungus modes industrija izmanto, uzrunājot patērētājus, lai pieskaņotos viņu domām un izvēlei? Piemēram, kļūstot izglītotākiem par ātrās modes patērētiem resursiem, neizpirktiem drēbju kalniem. Arī tad, ja ekoauduma pirkums tiek ielikts plastmasas maisiņā.
Senākās liecības par apģērbu no auduma ir aptuveni no 3.–4. gadsimta, no tā laika saglabājušies nelieli lina un vilnas auduma fragmenti.
Mākslas darbi, kuru klātesamība paredzēta jau ēkas projektā, rada katras celtnes pievienoto vērtību. Tomēr ir jābūt pasūtītājam, kurš gatavs par šo virsvērtību maksāt. Dāsna visdažādāko veidu mākslas darbu klātbūtne vēsturiskajos karaļnamos neizraisa izbrīnu, bet kā tas ir mūsu racionālajā laikmetā? Arhitekts Andis Sīlis, kurš regulāri sadarbojas ar māksliniekiem, LR3 raidījumā "Kāpēc dizains?" atzīst – ir sajūta, ka arhitektūra drusciņ par daudz aizgājusi uz askēzi, lai arī gan pagājušā gadsimta sākumā, gan arī vēsturiski bijusi aktuāla sadarbība starp arhitektu un mākslinieku, tomēr piebilst, ka šodien arhitektūra meklē savas vēsturiskās sadarbības iespējas ar dažāda veida mākslām.
24. un 25. janvārī notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) organizēta starptautiska zinātniska konference "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks". Pētnieku fokusā ne tikai izcilā arhitekta veikums, bet arī viņa audzēkņu, amata brāļu darbība un plašāks skatījums uz laikmeta parādībām citās mākslās.
Margarita Vilcāne un Ārija Punenova abas kopā bija skatuves tērpa influenceres – pārliecināta tekstilmāksliniece, dizainere Barbara Ābele. 25. janvārī pulksten 19.00 Lielajā ģildē risināsies latviešu estrādes karalienes Margaritas Vilcānes jubilejas vakars "Margarita. Melodija. Mode.", ko Latvijas Radio 3 "Klasika" piedāvās tiešraidē. Vienlaikus šajā vakarā Lielās ģildes Baltajā zālē tiks atklāta arī modes dizaineres Ārijas Punenovas savulaik darināto Margaritas Vilcānes skatuves tērpu izstāde, kas plašākai publikai būs apskatāma no 29. janvāra līdz februāra beigām.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzsākot ceļu pretī izcilā arhitekta Gunāra Birkerta simtgadei 2025. gadā, skatītājiem piedāvā jaunu izstāžu ciklu, kā pirmo izveidojot izstādi "2025/Birkertam 100: Okupācijas muzeja piebūve – lielā modernista pēdējais īstenotais projekts".
Uzsākot ceļu pretī izcilā arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadei 2025. gadā, no 17. janvāra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) M stāvā būs skatāma izstāde "2025 / Birkertam 100: Okupācijas muzeja piebūve – lielā modernista pēdējais īstenotais projekts". Tā iepazīstinās ar Birkerta skicēm, video materiāliem no šī projekta pirmās publiskās apspriešanas 2001. gadā un arhitektūras fotogrāfa Indriķa Stūrmaņa fotoattēliem, informēja LNB.
Vai zini, ka slavenās Rundāles pils vietā kādreiz stāvēja pils, kas savam laikam, 16. gadsimtam, bija tāda pati sensācija, kāda Rastrelli celtā pils 18. gadsimtā?
Vai mums vajadzīgs padomju laika arhitektūras mantojums? Ko ar to darīt? Atšķirībā no mūzikas, mākslas, literatūras, teātra un kino, padomju laikā tapusī arhitektūra sabiedrības apziņā bieži tiek asociēta ar mīnusa zīmi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
