Kāpēc dizains?

Latvijas uzņēmuma "Aretai" radītajām skandām – prestižā dizaina balva "Red Dot"!

Kāpēc dizains?

Kas ir arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un ko tā dod? Studijā Ilmārs Dirveiks

Dizains mieram un brīvībai — ziedošanas platforma "Stopify"

Kā Ukrainai palīdz digitālie dizaineri. Stāsta platformas «Stopify» izveidotājs

Novembra sākumā darbību uzsāka jauna iniciatīva – ziedojumu platforma "Stopify", kas ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai. Līdz 6. decembrim pāri par 4000 platformas lietotāju no 43 pasaules valstīm saziedojuši jau vairāk nekā 77 tūkstošus eiro. Digitālā dizaina aģentūras "Cube" dizainers un "Stopify" projekta līdzdalībnieks Mārcis Miķelsons-Germs stāsta, ka dizaineru uzdevums bija radīt pieredzi, kas cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu, ļautu to darīt ērti un viegli. Atsaucoties uz populāro mūzikas un video straumēšanas platformu dizainu, "Stopify" ziedotājiem piedāvā vairākus abonementu veidus un rūpējas par to, lai maksāšanas process ir automatizēts.

Jeļena Solovjova: Kā īsti radās iecere, un kas mudināja jūs tajā iesaistīties?

Mārcis Miķelsons-Germs: Iecere radās manam draugam Mārim Upeniekam, kurš ir radošais direktors un visnotaļ radoša personība. Ideja radās vasaras vidū, sākumā domājot par to, kā varētu palīdzēt Ukrainai: vienreiz noziedo kaut kādu summu, otru reizi, bet cik lielu summu ziedot trešoreiz? Vienā brīdī Mārim radās ideja, ko viņš izlika savos sociālo tīklu kontos, lai redzētu, kāda ir sabiedrības reakcija. Atsaucība bija gana liela. Māris zvanīja man, sākām kopīgi domāt, kā šo visu dabūt gatavu. Protams, nebija nekādu šaubu, ka jāmēģina to visu realizēt.

Kas tieši tevi un arī "Cube" mudināja iesaistīties? Kāpēc jums tas bija svarīgi?

Statistika rāda, ka latvieši ir vieni no lielākajiem atbalstītājiem, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī…

Kāpēc bija svarīgi? Droši vien to pašu iemeslu dēļ, kāpēc cilvēki atsaucās uz Māra ziņu – mums rūp drošība Eiropā, mūsu reģionā, mums arī ir tas pats kaimiņš, kas ukraiņiem, un ir kaut kāds limits finansiālajai līdzdalībai, ar ko paši varam piedalīties. Kas man pašam personīgi likās – ja es ar to, ko protu darīt, varu kaut kādā veidā panākt lielāku efektu, tad noteikti tas ir jādara!

Kas notika tālāk, un kāds bija dizaina izveides process?

Dizaina izveides process sākās brīdī, kad Māris sociālajos tīklos ielika manis minēto ierakstu. Pirmais solis bija saprast atgriezenisko saiti. Māris publicēja trīs attēlus: viens bija nosaukums, divos teikumos noformulēta ideja – abonē Ukrainas armijai, lai apstādinātu karu, un summa – 6,99. Tas bija pats sākums, kurā novalidējām konceptu – vai tas iet cauri vai ne. Kad bija skaidrs, ka šis serviss varētu aiziet, mēģinājām saprast, ko varam izdarīt ar saviem resursiem.

Uzreiz novilkām sarkanās līnijas, saprotot, ko mēs noteikti negribam darīt – proti, lai tas paliek mūsu hobija projekts, nevis pilna laika ieguldīšanās darbs.

Sapratām arī, ka negribam atbildēt par naudas saņemšanu un pēc tam tās tālāku nodošanu Ukrainas armijai: tam nolūkam būtu jādibina kāda organizācija, bet sapratām, ka to nevaram, – mums tam nav laika un to arī nemākam. Tāpēc sākotnējā doma bija, ka mēs varētu uztaisīt tādu servisu, kur nauda pa taisno tiek ieskaitīta kādā Ukrainas bankā vai Aizsardzības ministrijā. Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sapratām, ka tas nebūs iespējams.

Māris dabūja kontaktus Ukrainas vēstniecībai un bankai, un, kaut arī mums likās, ka tā ir baigi labā ideja, kuru visi sagaidīs ar atplestām rokām, tā īsti nenotika: viņiem ir pavisam cits dzīves ritms, un līdzīgu iniciatīvu viņiem ir ļoti daudz.

(..) Pagāja kāds mēnesis vai mazliet vairāk, līdz samierinājāmies, ka būs jābūt kādam starpniekam. Protams, nonācām pie tā, ka šis starpnieks varētu būt ziedot.lv, kas Latvijā ir plaši pazīstama, arī salīdzinoši liela organizācija. Tās mūsu bažas, kāpēc negribējām starpnieku: šajā risinājumā saskatījām ambīciju, kā iziet ārpus Latvijas – ka šis risinājums varētu būt simpātisks mērķauditorijai, kura lieto abonēšanas servisus, vienalga, vai tā būtu videostraumēšana vai mūzikas straumēšana, un kurai rūp situācija Eiropā un Ukrainā. Mērķauditorija ir gana plašāka. Tāpēc sākumā likās, ka ziedot.lv visu piesietu tikai Latvijai, un tas būtu mazāk simpātiski nekā tad, ja nauda ietu pa taisno. Darba procesā sapratām, ka īsti nav variantu, un mēģinām iet šo ceļu. Sazinājāmies ar ziedot.lv, kas saveda mūs kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, tālāk jau izpratām visu loģistiku, ka viņi būtu tie, kas piegādātu atskaiti par to, kur nauda aizgājusi. Un vēl viena lieta:

sākotnējā mūsu ideja bija, ka savāksim naudu, bet izrādās, ka nauda [ukraiņiem] nav vajadzīga – viņiem vajag lietas.

Tāpēc arī ziedot.lv attiecīgi ir tie cilvēki, kuri meklē nepieciešamās lietas – vai tas būtu kvadricikls, nakts redzamības brilles vai kas cits, kas ir diezgan nopietna loģistikas daļa – diez vai bez sadarbības partnera mēs to būtu gatavi paši darīt.

Kad mums bija skaidrs, kas par ko būs atbildīgs, sākās platformas izstrādes daļa: jau pašā sākumā uztaisījām dizaina skicīti, prototipu – tuvu tam, kā tas dzīvē izskatītos. Tā faktiski bija viena lapa, kur nekas daudz nav klikšķināms, veicām lietotāju testus, kur attālināti rādījām lapu dažādām mērķauditorijām, uzdevām jautājumus, vai ir gana skaidrs.

Mērķauditoriju speciāli izvēlējāmies tādu, kas nav vis Latvija, bet būtībā visa pierobeža – Igaunija, Lietuva, Polija, Somija. Rādījām mūsu lapu un prasījām, ko cilvēki par to domā, un rezultātā dabūjām diezgan labu sapratni par to, kur vēl jāpiestrādā.

(..) Kad testus bijām uztaisījuši, paralēli tehniski tika izstrādāts risinājums un sadarbībā ar maksājumu operatoru likām to kopā. Pirmajā versijā ir tikai angļu un ukraiņu valoda, bet potenciāli būs arī citas Eiropas valodas, tai skaitā arī latviešu valoda. Vēl nāks klāt arī bloki, kur būs atsauces uz publicitāti dažādos medijos, influenceriem. Vēl no procesa viedokļa: palaidām šo risinājumu 2. novembrī – apzināti nesūtījām nekādus preses materiālus, jo doma bija izķert visas "vaboles", pirms šo lietotni sāk lietot lielāka cilvēku masa. Tagad, kad tā bumba veļas tālāk, esam izķēruši visu, par ko bija jebkādi komentāri vai sūdzības. Skatāmies, ka tā saucamā konversija ir gana laba – 15% no apmeklētājiem pierakstās servisam. Kādu nu kurš izvēlas šo atbalsta plānu, bet mūsuprāt tas ir labs rezultāts. Nākamais ir domāt par apmeklējuma palielināšanu pašam risinājumam.

Jeļena Solovjova un Mārcis Miķelsons-Germs

Kādi dizaina principi bija jūsu vadmotīvs visā izstrādes procesā?

Kā jau liecina nosaukums,

sākotnējā ideja bija vilkt tiešas paralēles ar populāro mūzikas straumēšanas servisu "Spotify". Tāpēc idejā, ko Māris sākotnēji nopublicēja, logo vizuāli bija līdzīgāks tieši tam, bet tad sapratām, ka tas uzprasās uz nepatikšanām, jo Zviedrijā juristi droši vien berzēs rokas. (smejas)

Arī Māris aprunājās ar pazīstamu juristu, un sapratām, ka vajadzētu iet prom no tās vizuālās līdzības. (..) Otra lieta – vizuālā tīrība: melnais ar dzelteno ir diezgan neierasta divkrāsu izvēle, un dara šo dizainu no krāsu viedokļa robustu, spilgti pamanāmu, kā tādu ceļazīmi. Pie tā arī mēģinājām pieturēties, lai arī vizuālajā komunikācijā it visur spēlētos tikai ar šīm divām krāsām.

Vēl viena lieta – pašā lapā, kur minēti ziedojuma mērķi, tie vizualizēti ar referenci uz filmu straumēšanas servisiem. Tas tāpēc, lai būtu interesantāk – nevis vienkārši uzskaitīt, bet lai ir līdzība ar straumēšanas servisiem.

Viena no lietām, ko gan pēc testiem ievērojam, – mums jāiemācās atrast balansu starp izklaidi un nopietno tēmu: tekstos šur tur nogriezām izklaides sajūtu, lai nerastos nepareizs priekšstats.

Vai pasaulē ir kādas līdzīgas ziedošanas sistēmas, kurās varam abonēt pakalpojumu, kas ļauj ziedot?

Šāds regulārs maksājums ziedošanai nav nekas jauns. Arī paši esam tādu izstrādājuši SOS bērnu ciematiem; arī ''Mobilly'' ir iespēja maksājumu padarīt par regulāro un daudz kur citur.

Jauns ir veids, kādā tas ir iepakots, – tajā ir atsauce uz straumēšanas servisiem. Ja tu, piemēram, maksā 6,99 par mūziku, tad šī summa būtu adekvāta arī kādam cēlākam mērķim. Tas varbūt ir tas, kas nebija manīts līdz šim.

Arī maksājuma veikšana ir gana vienkārša. (..)

Kādu tu kopumā saredzi dizainera lomu šādu sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu risināšanā? Un kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi līdzdarboties?

Kā jau minēju, ideja nāca no Māra. Viņš pats ir dizainers, kurš ikdienā strādā ar konceptiem, un viņam ideja radās, domājot, kā ar to pašu pieeju, ar kuru viņš risina problēmas ikdienā – tās vairāk saistītas ar komunikāciju –, varētu mēģināt skatīties uz problēmām, kas ir sabiedrībā, šajā gadījumā – karu Ukrainā. Un ideja arī atnāca. Savukārt, runājot par mūsu komandas lomu: tas, ko mēs šeit pienesām – ideju maksimāli skaidri un saprotami aiznest lietotājam. Ja viņš ir nonācis lietotnē un saprot domu, viņu nekas neaizkavē, ja viņš vēlas piedalīties. Protams, ir kaut kādas lietas, par kurām mēs zinām – kā tās strādā, kā noformēt, kā organizēt pašu procesu – tas noteikti dod savu artavu gala iznākumam. Tas arī būtu dizainera uzdevums – vienalga, vai tas ir labdarības projekts vai komerciāls projekts, ar ko var ienest naudu Latvijas budžetā – maksimāli skatīties, kā maksimāli skaidri nokomunicēt galveno domu un izveidot tādu servisu vai pakalpojumu, kas būtu visērtākais lietotājam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti