Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Kādreiz tieši Rīga diktēja modi visā Padomju Savienībā, tostarp ļaujot kaut pa durvju spraugu ielūkoties Rietumu ģērbšanās tendencēs.
Iniciatīvas "Cēsu Pluriversitāte" ārtelpas mācību klase dārzā "Jume" kā vienīgais projekts no Latvijas 1100 projektu konkurencē iekļuvusi 52 konkursa "New Europian Bauhaus" konkursa finālistu skaitā kategorijā "Reconnecting with nature" ("Atjaunot saikni ar dabu"). "Vissvarīgākais šobrīd ir tas, ka pēc trim gadiem pūļu tev kāds pasaka, ka tu dari foršu lietu. Ka tas ir novērtēts un Eiropā pamanīts. Kā vienmēr, Eiropā dažreiz pamana un novērtē to, ko nenovērtē Latvijā," ir pārliecināts "Cēsu Pluriversitātes" vadītājs Jānis Ķīnasts – pilsētvides plānotājs un dizainers, kurš savā darbības laukā tiecas savienot zinātni, dizainu, mākslu un filozofiju ar vides ģeogrāfiju.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 25. maija apmeklētāji aicināti apmeklēt izstādi "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas aicina izsekot piecu ikdienas garderobē esošo apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem. Izstāde tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju "Le Mucem" Francijā.
Nacionālas nozīmes konkursu "Latvijas Dizaina gada balva" nākamajā posmā – līdz 2025. gada maijam − īstenos biedrība "Latvijas Dizaina centrs," saņemot šī uzdevuma deleģējumu līdz ar uzvaru Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā par valsts pārvaldes uzdevuma – kvalitātes novērtējuma dizaina jomā – veikšanu, informēja KM.
Interese par vēsturisko koka ēku atjaunošanu ar Rīgas Kalnciema kvartāla pilotprojektu un Ķīpsalas koka arhitektūras "rezervātu" aizsākusies jau gana sen un pārsviedusies uz Latvijas reģioniem, taču pasaulē tiek realizēti un pēdējā laikā arī Latvijā iecerēti sabiedriski nozīmīgi laikmetīgās koka arhitektūras projekti –piemēram, pirmā koka konstrukciju biroju ēka Baltijā.
No 2022. gada 25. maija līdz 25. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma izstāde "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas stāsta par modi kā būtisku sociālās dzīves fenomenu. No etnogrāfiska skotu tautas tērpa līdz Vivjenai Vestvudai (Vivienne Westwood, 1941) un fast fashion produkcijai. No fabrikas ceha līdz modes nama defilē. Izstādes centrā ir vairāk nekā 200 tekstila vienību – kā augstās modes ikonas, tā gatavie apģērbi un apakšveļa. To papildina zīmējumi, grafika, veci žurnāli, arhīva fotogrāfijas un filmas, kā arī mūsdienu video klipi, informēja muzeja pārstāvji.
Latvijā pagājušā gadsimta 70. gados valdīja padomju laika sadzīve, kas diktēja savus noteikumus cilvēku ikdienā un arī modē. Viena no tā laika spilgtākajām parādībām – krimplēna auduma apģērba parādīšanās Latvijas sieviešu skapjos. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no rītdienas aplūkojama neparasta izstāde "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē". Tā veltīta šī sintētiskā auduma nozīmei Padomju Latvijas sabiedrības gaumes veidošanā un estētikā.
Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus 2022. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai – ikgadējam konkursam ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras sasniegumus un stimulēt augstvērtīgas arhitektūras attīstību. Balvai var pieteikt gan Latvijā realizētus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
7. maijā rīdziniekus un pilsētas viesus sagaida īpašs notikums – pēc ilgstošiem atjaunošanas darbiem savas durvis vērs Āgenskalna tirgus paviljons, kur ikviens varēs aplūkot rekonstrukcijas iespaidīgos rezultātus. Arhitekte Liene Griezīte un Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus vadītājs Kārlis Dambergs atklāj, kā ir noticis vēsturiskās ēkas atjaunošanas process.
"Apzaļumojot Rīgu, lielākais izaicinājums ir pazeme. Kad mūsu dižgari plānoja, kā stādīt, un stādīja kokus, pazeme bija brīva. Tā bija auglīga zeme, kurā iestādītie koki varēja labi augt. Un šobrīd to rezultātu baudām. Bet pašlaik mums ir visa pazeme aizņemta ar inženierkomunikācijām. Un Rīgas centrā tieši atrast vietu kokam, tas ir vislielākais izaicinājums," stāsta Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs.
"Klasiskās vērtības" un "Dizaina process" – Dekoratīvas mākslas un dizaina muzejs aicina apmeklētājus iepazīties ar jaunu pastāvīgās ekspozīcijas koncepciju. Otrajā stāvā šobrīd skatāmi Latvijas dizaina vecmeistaru darbi. Savukārt trešajā stāvā varam ielūkoties Latvijas dizaina attīstībā pēdējo 60 gadu laikā.
No 14. aprīļa līdz 8. jūnijam Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita Nova" būs skatāma starptautiski atzītā dizaina biroja "H2E" izstāde "Iz-aicinājums". Izstāde apmeklētājiem piedāvās aplūkot vērtības, kas mijas cauri dizaina biroja 15 gadu laikā radītajiem projektiem. Izstādes atklāšana notiks ceturtdien, 14. aprīlī, pulksten 17.00. Tajā piedalīsies dizaina biroja līdzdibinātāji – vadošie dizaineri Ingūna un Holgers Eleri un vadītāja Dagnija Andersone, informēja koncertzāles pārstāvji.
Ilgus gadus Gundega Laiviņa bija Latvijas Jaunā teātra institūta direktore un starptautiskā teātra festivāla "Homo Novus" rīkotāja, taču šobrīd Prata institūtā Ņujorkā viņa studē urbāno vietradi. Pilsētas izziņa ir apzināts turpinājums Gundegas Laiviņas līdzšinējam darbam. Veidojot festivālu, ļoti daudz tika domāts par to, kā "Homo Novus" ienest pilsētā — strādāt ar pilsētvidi, pilsētniekiem un runāt par tēmām, kas ir saistītas ar urbāno telpu.
Rīgā darbu sākusi pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, kura iecerējusi galvaspilsētā radīt vienotu tēlu. Ieteikumi tiks apkopoti katalogā vai sava veida rokasgrāmatā, kas dažādiem Rīgas departamentiem, dienestiem, projektētājiem un komersantiem palīdzēs Rīgā vienotā stilā veidot āra iekārtojumu un izvēlēties piemērotus soliņus, stabiņus, velo novietnes, atkritumu tvertnes, izkārtnes, vides reklāmas materiālus un citus elementus.
Kauņas kā 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas moto ir "No laicīgā uz laikmetīgo". Atbilstoši tam uzsvars tiek likts arī uz pilsētas modernisma arhitektūras celtnēm. Viena no tām ir vēsturiskā pasta ēka, un tajā šobrīd ir skatāma starptautiska izstāde "Modernisms nākotnei 360/365", kas atklāj modernisma ietekmi uz pilsētvidi un mākslu.
Daudzi no mums ir pazīstami ar izcilā itāļu kinorežisora Lukīno Viskonti filmām. To vidū ir arī šedevrs – filma "Ģimenes portrets interjerā", kas radīta 1974. gadā. Galvenais varonis, angļu profesors un mākslas kolekcionārs dzīvo greznā Romas palaco. Palaco termina nozīme jau no renesanses perioda ir grezns dzīvojamais nams vai arī pils.
2022. gada 22. martā mūžībā aizgājusi arhitekte Indra Grietēna (13.06.1950.–22.03.2022.), profesionāle, kura bija apveltīta ar stabilu modernisma tektonisko domāšanu un proporciju perfekcijas izjūtu, informē arhitektes tuvinieku pārstāve Liene Dobičina.
Pēc varas maiņas Rīgā pilsētas dienestos ir notikušas strukturālas pārmaiņas. Bijušais Rīgas pilsētas arhitekta birojs ir kļuvis par Rīgas pilsētas arhitekta dienestu, ieguvis papildus funkcijas un jaunus amatus. Jau pāris mēnešus mums ir Rīgas pilsētas galvenā dizainere – Evelīna Ozola. Šāds amats ir jaunums ne tikai Latvijā, bet ne tik sen kā parādījies pasaules pilsētu pārvaldē.
Spānijas galvaspilsētā Madridē sarīkota izstāde "Žana Pola Gotjē kino un mode". Pats pasaulslavenais mākslinieks atzina, ka tērpi parāda šo mākslas veidu ietekmi uz cilvēkiem.
Šobrīd ik dienu mūsu skatieni sastopas ar visdažādākajiem ziņu virsrakstiem, saukļiem plakātos, kuri ir satraucoši, bet ir arī vārdi, kuri uzmundrina, vieno un stiprina. Ikgadējā laika ritējumā valsts svētkos un svinamās dienās mūs uzrunā arī īpaši veidoti apsveikumi pilsētvidē. Par to, kādi tie bijuši Rīgā un kādi tie būs turpmāk, saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomnieci kultūras jautājumos Renāti Lagzdiņu un mākslas zinātnieci Elitu Ansoni, kura ir viena no kuratorēm šobrīd skatāmajai izstādei "Es_text" par teksta mākslu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
