Kultūra / Dizains un athitektūra
Pārvērst defektu par efektu. Dizaina risinājumi sociālās distancēšanās norādēm
Par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi sociālā distancēšanās. Publiskās vietās to palīdz ievērot dažādas norādes un zīmes, tomēr, ja tās nav gana pārdomātas, tad savu funkciju nepildīs – mēs tās nepamanīsim vai ignorēsim. Skaidru ilgtermiņa prognožu, cik ilgi ierobežojumi turpināsies, nav, tāpēc ir svarīgi domāt par šo norādījumu dizainu un komunikāciju, turklāt veiksmīgi risinājumi var labvēlīgi ietekmēt publisko telpu arī ilgtermiņā.
Skolās mājturību aizstāj dizains. Saruna ar skolotāju Anci Kanceri
Latvijas skolās no pagājušā gada septembra pakāpeniski ievieš kompetenču pieeju mācību saturā jeb programmu “Skola 2030”, kuras ietvaros līdzšinējo mācību priekšmetu “Mājturība un tehnoloģijas” aizstās “Dizains un tehnoloģijas”. Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains?” Siguldas pilsētas vidusskolas programmēšanas skolotāja un IT Izglītības fonda projektu vadītāja Ance Kancere pastāstīja, ka jaunā mācību satura mērķis ir aicināt skolēnus domāt par to, kā “neradīt lietas tikai tāpēc, lai viņas būtu, bet radīt ar mērķi, ka kāds tās pēc tam lietos”.
Kuldīgā īstenos Baltijā unikālu studiju programmu «Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas»
Starptautiskā maģistra līmeņa studiju programma dizainā būs jaunums Baltijas mērogā, un tā būs iespēja ne tikai attīstīt reģionus, bet arī eksportēt Latvijas augstāko izglītību – par to pārliecināti programmas īstenotāji – Latvijas Mākslas akadēmija un Kuldīgas novada pašvaldība. Akadēmijas filiālei nepieciešamā ēka Kuldīgā vēl top, bet pati programma jau iesniegta licencēšanai.
Sākusies virtuālā Ņujorkas modes nedēļa
Covid-19 pandēmijas apstākļos sākusies ikgadējā Ņujorkas modes nedēļa. Kā viena no pirmajām interesentus ar savu kolekciju attālināti iepazīstināja dizainere, aktrise un māksliniece Tara Subkofa.
Atjaunošanas darbu laikā Rīgas pilī atrod senus sienu gleznojumus
Rīgas pils senākās daļas – kastelas – atjaunošanas darbu laikā atklātas jaunas vēstures liecības par to, kā reiz izskatījušās pils iekštelpas. Uz sienām un griestiem atklājušies viduslaiku zīmējumu fragmenti. Atradumu dēļ būvdarbi nekavēšoties, un tiek solīts, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīcija pilī atgriezīsies kā plānots – pēc trim gadiem. 
Mazajai ģildei 155. gadskārta – sarežģītais ēkas ceļš no arhitekta ieceres līdz realizēšanai
Mazajai ģildei šogad aprit 155. gadskārta. Viens no Vecrīgas atpazīstamākajiem namiem celts pēc pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Ceļš no arhitekta ieceres līdz realizēšanai bijis sarežģīts – projekts tika pārstrādāts trīs reizes. Atzīmējot nama dižo gadskārtu, Mazā ģilde ikvienu aicina dalīties ar personiskajiem stāstiem par namā piedzīvoto.
LMA uzņems studentus jaunā, starptautiskā maģistra programmā «Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas»
Februāra sākumā Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) kopā ar Lapzemes Universitāti Somijā, kā arī asociētajiem sadarbības partneriem – Rīgas Ekonomikas augstskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību un biedrību “Kuldīgas mākslinieku rezidence” –, parakstījusi līgumu par starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” īstenošanu. Plānots, ka absolventi saņems dubulto diplomu – Latvijas Mākslas akadēmijas un Lapzemes Universitātes diplomu, informēja LMA pārstāvji.
Pandēmija aizkavē interjera muzeja izveidi Liepājā
Liepājā topošā interjera muzeja – Hoijeres madāmas viesnīcas restaurācijas darbi norit lēnāk, nekā bija plānots. Pandēmijas ietekmē neesot iespējams nopirkt visus vajadzīgos materiālus. Arī 17.–19. gs. interjera priekšmetu iegāde šobrīd ir izaicinājums, jo izsoļu nami daudzviet ir slēgti. Darbu veicējiem piešķirts termiņa pagarinājums līdz jūnija vidum.
Sociālās distancēšanās dizains – kā pandēmijas pieredze ietekmēs darbu birojā?
Pasaules dizaineri turpina domāt par to, kā vidi ap mums padarīt drošāku, proti – kā īstenot sociālo distancēšanos. Dažādi risinājumi rodami vidē, grafiski iezīmējot cilvēku atrašanos noteiktā attālumā, parkos, pilsētu laukumos un darba vietās – birojos. Kā tajos rit darbs šobrīd, kā telpas piemērot apstākļiem, kuru noslēguma termiņu nevaram paredzēt, un kāda loma tajā ir dizainam, stāsta “Tet” valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone un interjera dizainere Santa Meikulāne. 
Skulptūra «Vīrs ar kannām» savā vietā atgriezīsies nākamā gada laikā
No kādreizējā vīna pagraba un tirgotavas nama jumta Rīgā jau kopš 2018. gada ir pazudusi slavenā tēlnieka Augusta Franca Folca skulptūra “Vīrs ar kannām”, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.  Šobrīd tā rotā tēlnieka un skulptūras restauratora Edvīna Krūmiņa darbnīcu, jo restaurācijā atklājas negaidītās problēmas ar skulptūras mehānismu, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.
Saprotama un droša vide – kas ir navigācijas dizains un kā tas top?
Ik dienu ap mums ir neskaitāmas informatīvās norādes, zīmes, kas mūs vada un virza – uz ielas, veikalā, koncertzālē, stacijā, lidostā. Mēs tās uztveram kā daļu no apkārtesošās vides. Tāds ir navigācijas dizaina uzdevums: palīdzēt atrast to, ko meklējam, un parūpēties par to, lai šī ceļa meklēšana ir mums droša un saprotama. Kā tas tiek veidots? Par to Latvijas Radio raidījumā “Kāpēc dizains?” stāsta Austrālijas dizaina studijas “Dotdash” izveidotāji, dizaineri Despina Makris (Despina Macris) un Marks Ross (Mark Ross).
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt