Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings piedzima 1840. gadā Rīgā. Ar zelta diplomu viņš absolvēja Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu un vairāku gadus zināšanas papildināja Vācijā un Itālijā. Vēlāk Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas mācībspēku, kā arī strādāja pie arhitekta Ludviga Bonšteta, kurš ir pazīstams kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas projekta autors. 40 gadu vecumā Šmēlings sāka strādāt par Rīgas pilsētas galveno arhitektu, un šajā amatā aizvadīja 36 gadus.
Pēc divu gadu pārtraukuma šovasar Līgatnē atkal norisināsies Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD. Tā ir platforma, kas nu jau piekto reizi pulcēs studentus un lektorus no dažādām Eiropas vietām, lai radošā un brīvā vidē eksperimentētu ar dizainu, amatniecību un zinātni. "Skolu redzu kā lielisku papildinājumu dizaina izglītībai, kur jaunie dizaineri, mākslinieki var plecu pie pleca strādāt ar pasaulē atzītiem dizaineriem, šādi uzzinot daudzas lietas, ar kurām viņi saskarsies savā praksē, un reāli redzēt, kā šie dizaineri strādā dzīvē," uzsver vasaras skolas dibinātājs un programmas vadītājs Rihards Funts.
Kādreiz tieši Rīga diktēja modi visā Padomju Savienībā, tostarp ļaujot kaut pa durvju spraugu ielūkoties Rietumu ģērbšanās tendencēs.
Iniciatīvas "Cēsu Pluriversitāte" ārtelpas mācību klase dārzā "Jume" kā vienīgais projekts no Latvijas 1100 projektu konkurencē iekļuvusi 52 konkursa "New Europian Bauhaus" konkursa finālistu skaitā kategorijā "Reconnecting with nature" ("Atjaunot saikni ar dabu"). "Vissvarīgākais šobrīd ir tas, ka pēc trim gadiem pūļu tev kāds pasaka, ka tu dari foršu lietu. Ka tas ir novērtēts un Eiropā pamanīts. Kā vienmēr, Eiropā dažreiz pamana un novērtē to, ko nenovērtē Latvijā," ir pārliecināts "Cēsu Pluriversitātes" vadītājs Jānis Ķīnasts – pilsētvides plānotājs un dizainers, kurš savā darbības laukā tiecas savienot zinātni, dizainu, mākslu un filozofiju ar vides ģeogrāfiju.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 25. maija apmeklētāji aicināti apmeklēt izstādi "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas aicina izsekot piecu ikdienas garderobē esošo apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem. Izstāde tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju "Le Mucem" Francijā.
Nacionālas nozīmes konkursu "Latvijas Dizaina gada balva" nākamajā posmā – līdz 2025. gada maijam − īstenos biedrība "Latvijas Dizaina centrs," saņemot šī uzdevuma deleģējumu līdz ar uzvaru Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā par valsts pārvaldes uzdevuma – kvalitātes novērtējuma dizaina jomā – veikšanu, informēja KM.
Interese par vēsturisko koka ēku atjaunošanu ar Rīgas Kalnciema kvartāla pilotprojektu un Ķīpsalas koka arhitektūras "rezervātu" aizsākusies jau gana sen un pārsviedusies uz Latvijas reģioniem, taču pasaulē tiek realizēti un pēdējā laikā arī Latvijā iecerēti sabiedriski nozīmīgi laikmetīgās koka arhitektūras projekti –piemēram, pirmā koka konstrukciju biroju ēka Baltijā.
No 2022. gada 25. maija līdz 25. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma izstāde "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas stāsta par modi kā būtisku sociālās dzīves fenomenu. No etnogrāfiska skotu tautas tērpa līdz Vivjenai Vestvudai (Vivienne Westwood, 1941) un fast fashion produkcijai. No fabrikas ceha līdz modes nama defilē. Izstādes centrā ir vairāk nekā 200 tekstila vienību – kā augstās modes ikonas, tā gatavie apģērbi un apakšveļa. To papildina zīmējumi, grafika, veci žurnāli, arhīva fotogrāfijas un filmas, kā arī mūsdienu video klipi, informēja muzeja pārstāvji.
Latvijā pagājušā gadsimta 70. gados valdīja padomju laika sadzīve, kas diktēja savus noteikumus cilvēku ikdienā un arī modē. Viena no tā laika spilgtākajām parādībām – krimplēna auduma apģērba parādīšanās Latvijas sieviešu skapjos. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no rītdienas aplūkojama neparasta izstāde "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē". Tā veltīta šī sintētiskā auduma nozīmei Padomju Latvijas sabiedrības gaumes veidošanā un estētikā.
Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus 2022. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai – ikgadējam konkursam ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras sasniegumus un stimulēt augstvērtīgas arhitektūras attīstību. Balvai var pieteikt gan Latvijā realizētus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
7. maijā rīdziniekus un pilsētas viesus sagaida īpašs notikums – pēc ilgstošiem atjaunošanas darbiem savas durvis vērs Āgenskalna tirgus paviljons, kur ikviens varēs aplūkot rekonstrukcijas iespaidīgos rezultātus. Arhitekte Liene Griezīte un Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus vadītājs Kārlis Dambergs atklāj, kā ir noticis vēsturiskās ēkas atjaunošanas process.
"Apzaļumojot Rīgu, lielākais izaicinājums ir pazeme. Kad mūsu dižgari plānoja, kā stādīt, un stādīja kokus, pazeme bija brīva. Tā bija auglīga zeme, kurā iestādītie koki varēja labi augt. Un šobrīd to rezultātu baudām. Bet pašlaik mums ir visa pazeme aizņemta ar inženierkomunikācijām. Un Rīgas centrā tieši atrast vietu kokam, tas ir vislielākais izaicinājums," stāsta Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs.
"Klasiskās vērtības" un "Dizaina process" – Dekoratīvas mākslas un dizaina muzejs aicina apmeklētājus iepazīties ar jaunu pastāvīgās ekspozīcijas koncepciju. Otrajā stāvā šobrīd skatāmi Latvijas dizaina vecmeistaru darbi. Savukārt trešajā stāvā varam ielūkoties Latvijas dizaina attīstībā pēdējo 60 gadu laikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
