Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Programmas "Latvijas skolas soma" komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem turpina rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar kādu no programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šomēnes fokusā dizaina nozare.
Sekojot pasaules labāko muzeju praksei, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs īstenojis sen lolotu ideju, izveidojot ikvienam pieejamas īsfilmas par Latvijas dizaina vecmeistariem – slavenās robežzīmes "RĪGA" veidotāju Valdi Celmu, kinētiskā vides objekta "Sakta" autoru Artūru Riņķi un mākslinieku, kritiķi un kuratoru Jāni Borgu.
Lai mazinātu bezpajumtniecības problemātiku Latvijā un veicinātu cilvēku pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uzsācis jauna pilotprojekta īstenošanu Liepājas, Valmieras un Rīgas pašvaldībās. Īstenojot šo izmēģinājumprojektu, plānots ieviest citās valstīs izmantoto pieeju "Mājoklis vispirms" ("Housing First"). Viens no projekta realizētājiem ir dizainers Kristians Zalāns, kurš Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver: "Dizaineru pašu interesēs arī ir mēģināt paplašināt to savu darbības lauku un parādīt visai sabiedrībai, ka dizains var būt lietderīgs ļoti dažādās dzīves jomās. Jo galu galā pakalpojumus, kas saistīti ar sociālajiem jautājumiem, mēs paši kaut kā esam dizainējuši."
"Tieši no antīkās kultūras esam ieguvuši ideju par vispusīgi un harmoniski attīstīta cilvēka veidošanu izglītības sistēmā. Tagad mums ir kompetences, praktiskas utilitāras iemaņas, un tā visās jomās. Jo vairāk mēs pakļaujam savu dzīvi utilitārismam, jo mazāka kļūst mūsu saikne ar kultūru," sarunā Latvijas Radio pauž vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans. Nule klajā laista viņa jaunākā grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās".
2022. gada 21. oktobrī izziņota atlases žūrija Latvijas Dizaina gada balvai 2023 – augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā. Tajā strādās vienpadsmit atzīti Latvijas dizaina profesionāļi, kuri pārstāv dažādas dizaina jomas, vērtējot darbus piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Katrā kategorijā būs priekšsēdētājs un divi žūrijas locekļi, informēja balvas organizatori.
Aizvadītās nedēļas izskaņā Latvijas Okupācijas muzejā norisinājās "Dizaina pastaiga", pulcējot vairāk nekā 350 apmeklētāju, kuri izmantoja iespēju apskatīt jauno ekspozīciju "Ceļš uz gaismu" un ielūkoties tās tapšanas aizkulisēs kopā ar ekspozīcijas autoriem dizaina biroju "H2E" un dramaturgu Lauri Gundaru, informēja organizatori.
"Dizaina pastaiga" ik gadu cilvēkiem piedāvā iespēju ielūkoties dizaina radītāju un lietotāju ikdienā, tādējādi sniedzot jaunu skatu uz dizainu, tā neskaitāmajām iespējām un klātbūtni it visur. Pērn "Dizaina pastaiga" apskatīja dizaina iespējas Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai, bet šogad visa uzmanība tika pievērsta vēstures un dizaina attiecībām. Latvijas Okupācijas muzejā notikušās pastaigas piesaistīja vēl nepieredzētu apmeklētāju interesi – visas astoņas pastaigas tika pilnībā rezervētas.
"Dizaina pastaiga" ik gadu cilvēkiem piedāvā iespēju ielūkoties dizaina radītāju un lietotāju ikdienā, tādējādi sniedzot jaunu skatu uz dizainu, tā neskaitāmajām iespējām un klātbūtni it visur. Pērn "Dizaina pastaiga" apskatīja dizaina iespējas Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai, bet šogad visa uzmanība tika pievērsta vēstures un dizaina attiecībām. Latvijas Okupācijas muzejā notikušās pastaigas piesaistīja vēl nepieredzētu apmeklētāju interesi – visas astoņas pastaigas tika pilnībā rezervētas.
"Es gribēju, lai katrs aizdomājas par savām vērtībām, jo šīs monētas – tā ir Latvija, tā ir mūsu vēsture," par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kura ieeju nu rotā milzīga ar bērnu zīmējumiem rotāta zelta monēta, aplūkojamo Latvijas Bankas simtgades izstādi "Vērtību zīmes" Latvijas Radio raidījumā "Kāpēc dizains?" teic tās koncepcijas autors Artūrs Analts. Izstādē apskatāmas 80 mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās Latvijas Bankas kolekcijas monētas.
Mēs zinām, kā top operas, bet vai zināt, kā tapa 2017. gada janvārī atklātā Elbas filharmonija Hamburgas ostas (Hafen City) rajonā? Tas ir pēdējās desmitgades apspriestākais kultūras objekts Eiropā. To salīdzina ar 2015. gadā atklāto Žana Nouvela Parīzes filharmoniju – abi ir oriģināli un kontroversāli projekti.
Sidnejas operu 1973. gadā atklāja Lielbritānijas karaliene Elizabete II, kuru nesen ar īpašu cieņu pavadījām mūžības ceļos. Būdama arī Austrālijas karaliene, par operas namu viņa toreiz teica: "Cilvēka garam reizēm ir jāpaceļas spārnos vai jāsajūt vējš burās, lai radītu kaut ko tik neparastu, kaut ko tādu, kas nav tikai lietošanai."
Lai arī lēni, pozitīvas pārmaiņas humānas domāšanas virzienā Latvijas publiskajā telpā notiek, un par to liecina arī starptautiskas nominācijas: urbānais projekts "Sporta pils dārzi", kura viens no partneriem bija arī darbnīca "ALPS", iekļuvis Eiropas pilsētu publiskās telpas balvas finālā.
11. oktobrī noslēgsies jau 35. Rīgas modes nedēļa, kuras centrā šoreiz – apzinīga, uz nākotni vērsta un ētiska mode. Viena no sezonas debitantēm ir dizainere Una Pūpola, kura dažu gadu laikā radījusi zīmolu ar nosaukumu "Unattached".
Par "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureātu izraudzīts atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs. Ēka tapusi arhitektūras studijai "Ēter" sadarbojoties ar arhitektu biroju "Rīgers". Par atzinību priecājas kā jaunbūves autori, tā arī tās lietotāji, kuri "Pērli" jau sauc par mājām. "Liels jumts trīsstūra formā ar plašiem atvērumiem pret dienvidiem, pret ainavu, pret skaistu zaļu pakalniņu ar kokiem fonā," tā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" ēku zīmē arhitekte Dagnija Smilga.
Latvijas Arhitektūras 2022.gada galveno balvu saņēmis atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs. Tā autoru komandā ir Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Juris Paegle.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
