Kultūra / Dizains un athitektūra
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atvērtā izstāde "Mūra nojaukšana" veltīta pārmaiņu procesiem mākslā, kas ievadīja politisko atmodu. Taču tamlīdzīgi procesi notika visās kultūras jomās, arī arhitektūrā.
Mūžībā devies arhitekts Gunārs Asaris (1934–2023), Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā vēsta pārvaldes vadītājs Juris Dambis.
Kad iedomājamies senas baznīcas iekšskatu Latvijā, iztēle droši vien iezīmē konkrētu tēlu. Tajā ierakstās arī lustras, kas darinātas pēc noteiktiem paraugiem un kurās zinātāji sazīmēs vēsturisko stilu vai neostilu iezīmes. Tomēr ir kāds dievnams, kura vēsturiskās lustras jeb kroņlukturi spēj pārsteigt: tā ir nelielā, ārienē pieticīgā Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca.
"Impulsīvi iepirkties vairs nav modē!" teic Modes palātas vadītāja, Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa. Viņai piekrīt arī biedrības "Zaļā brīvība" ilgstspējīga tekstila eksperte Dace Akule, kura raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver, ka arvien būtiskāks būs kvalitātes jautājums – būs jāražo kvalitatīvākas lietas, kurām būs jābūt labojamām.
Pirmo reizi Subatē iedibināta koka arhitektūras balva "Goda zīme", ko šonedēļ saņēma 10 namu īpašnieki, kuri novērtē, saglabā un cenšas atjaunot savā īpašumā esošās senās koka ēkas un to vēsturiskās detaļas. Šauras līkloču ieliņas, kur dažviet saglabājušās bruģa pēdas, un mazas vienstāva koka mājiņas, ir Subates ainava.
Jauneklīgais mini un grezna elegance, kosmosa tēma un hipiju bohēmiskais stils – šie visi tik atšķirīgie virzieni bija raksturīgi 60. gadu modei. Modes pasaule ļoti tieši atspoguļoja milzīgās pārmaiņas, kas tolaik notika sabiedrībā, kad strauji uzplauka ekonomika, attīstījās tehnoloģijas un sākās kosmosa apgūšana. Visu šo daudzveidību vienkopus no 18. februāra varēs apskatīt Modes muzejā, kur sāksies jauna izstāde "Lēciens nākotnē. 60. gadu mode". Izstādē aplūkojami 46 tērpi no Modes muzeja krājuma, kuru autori ir ietekmīgi Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un ASV dizaineri. Tērpus papildinās 60. gadu rotas un aksesuāri.
Vai zini, kas tā par «ložu» Sesavas dievnamā Zemgalē? Droši vien līdzīgs jautājums iespurdzis prātā ne vienam vien Sesavas luterāņu baznīcas apmeklētājam, ieraugot grezno sēdekli ar kolonnām un baldahīnu zāles altārdaļā. Kāds iedomāsies, ka raugās uz solu muižniekiem vai citiem svarīgiem ļaudīm; kāds cits prātos – kaut kas līdzīgs biktssolam, kāds redzams Romas katoļu dievnamos, bet ne jau pie protestantiem! Bet, ja to būs dzirdējis kāds, kurš pabijis vecajās Kurzemes hercogistes baznīcās, viņš piebildīs, ka var gan būt protestantiskā dievnamā biktskrēsls, bet tas jau parasti redzams pie kanceles uzejas.
"Ir skaidra tā tendence, ka arī mazais var būt skaists, ka Dievs ir detaļās un vienkāršība krāšņo dzīvi," raidījumā "Kultūrdeva" teic arhitekts Jānis Dripe, kurš ir pārliecināts, ka šodien vairs neskatāmies pēc dārgiem, ambicioziem projektiem, bet vēlamies būt taupīgi, skatāmies uz dabas resursiem, saviem resursiem un pasaules vērtībām kopumā.
Pēc ilgstoša un komplicēta kandidātu atlases procesa rīdzinieki beidzot ir sagaidījuši jauno pilsētas arhitektu – Pēteri Ratas. Ilgus gadus viņš bijis ārpus Latvijas, krājot profesionālo pieredzi milzīgajās pilsētās Ņujorkā un Šanhajā. Atgriežoties Rīgā, arhitekts uzskata, ka svarīgākais nav pilsētas mērogs, bet inteliģence un izpratne, ko mēs šai vietai vēlamies dot: "Mums nevajag uz sevi skatīties no augšas. Nav jābūt lielākam par pārējiem, lai pierādītu sevi. Rīgai ir savas vērtības, tāpat kā Latvijai ir savas vērtības, tikai mums pašiem tās jāapzinās, jāizkopj un jāciena. Ja skatāmies uz sevi pozitīvi, mēs daudz ko varam. Mums nav jākaunas par sevi ne drusku!"