Lai mazinātu putēšanu, grants ceļus parasti apstrādā ar kalcija hlorīda granulām. Tās naktī piesaista gaisa mitrumu, lai dienā grants virskārta tik ātri neizžūtu.
Pētnieki atzina - sāls ir labs līdzeklis, bet ne vienmēr to var pielietot. Piemēram, uz meža autoceļiem, kur ir jutīga ekosistēma. Tāpēc uz meža ceļa Plakanciema apkaimē eksperimentā izmēģina jaunu inovatīvu līdzekli.
"Te aiz muguras mums ir deviņas tonnas liela tvertne ar lignosulfonāta, atšķaidīta ar ūdeni, kuru šobrīd izkliedējam uz ceļa, lai atputekļotu. Izcils atputekļošanas līdzeklis un stabilizators," klāstīja RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.
Lignosulfonāts strādā kā līme. Putekļi tiek salīmēti, un tie nevar pacelties gaisā.
Eksperimentālais ceļš trīs kilometru garumā sadalīts vairākos posmos. Vienā posmā uzklāj jau ierasto kalcija hlorīdu, citos – lignosulfonātu, ko izstrādā no koksnes atkritumiem, un tas noārdās vidē.
"Sāls un kalcija hlorīds ir fosils un to iegūšanai ir lieli izmeši, un izmešu radīšana ir arī liela nauda. Un nākotnē te varētu būt ietaupījums, jo pieaugs klimata prasības attiecībā uz ekoloģiju. Varētu būt konkurētspējīgāks ar kalcija hlorīdu," vērtēja pētnieks.
Zinātnieki sekos, kā ceļš kalpo, vai un cik jaunais līdzeklis izskalojas, kā iztur ultravioleto starojumu un karstumu.
Visu vasaru pētnieki ņems paraugus un mērīs putekļu koncentrāciju.
Apdzīvotās vietās putekļu koncentrācija gaisā nedrīkst pārsniegt pieļaujamās normas. Par normu neievērošanu var draudēt Eiropas Komisijas sods, jo putekļi rada riskus veselībai un apdraud satiksmes drošību.
"Atputekļotais ceļš kalpo ilgāk, mazāk jāplanē. Grantij tiek piesaistīts mitrums, sausā laikā, un mazāk veido bedres. Bet, kā būs jaunā metode lignosulfonāta izmantošana atputekļošanai, to mēs redzēsim tikai pētījuma gaitā. Kad zinātnieki mums sniegs atgriezenisko saiti, kā šis līdzeklis darbojas, un vai ir ekonomiski izdevīgs," sacīja AS "Latvijas valsts meži" meža autoceļu eksperts Ivars Caune.
Eksperimenta rezultāti būs zināmi pavasarī. Ja tie būs pozitīvi, jaunā tehnoloģija būs pieejama arī valsts un pašvaldību ceļu apsaimniekotājiem.
