Dzīve & Stils / Pilsētvide
Mežaparka vēsturē nozīmīgas ir senās priedes, kā arī pilsētas galvenā dārznieka Georga Kūfalta dārzniecības pulciņi tā laika apkaimes kopienai.
Kronvalda parks Rīgā izceļas ar senajām koku alejām, kā arī tādiem sen stādītajiem svešzemju kokiem kā gurķu magnolija, pastāstīja "Rīgas mežu" daļas "Dārzi un parki" speciāliste Ilze Pīrāga-Gremze.
Apkaimju aktīvisti pilsētas vadībai būtu jātur zelta vērtē, viņi ir pilsētas acis un ausis, jo, sēžot kabinetā, nevar zināt, ko nepieciešams uzlabot, piemēram, kādā Āgenskalna šķērsielā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja arhitekts, pilsētvides aktīvists un apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Oto Ozols.
Viena no senākajām koku sugām, kurai pagājušajā gadsimtā atrasta goda vieta arī Rīgas centrā, ir ginks.
Meteora jeb Kobes dārza vēsture ir sena, un tai ir liela saistība ar gumijas rūpnīcas "Meteors" pirmsākumiem. Otrais – Kobes dārza – nosaukums pievienots tikai 2010 . gadā, pastāstīja Rīgas dārzu un parku Pārdaugavas filiāles dārzniece Jolanta Liepiņa.
Rīgā, pie nojauktās Sporta pils teritorijas dzīvojošā Renāte Prancāne jau sen vēlējusies sev kādu mazdārziņu. Pilsētas centrā šādu sapni īstenot grūti, taču viņai tas izdevies. Ar Sporta pils teritorijas īpašniekiem vienojušies ka pašlaik, kamēr teritorijā nekādi būvdarbi nenotiek, tajā savus mazdārziņus var iekārtot pilsētas iedzīvotāji. Ideja guvusi milzu atsaucību, dārznieku interese bijusi liela un šobrīd visi mazdārziņi jau aizņemti. Tur zaļo garšaugi, rabarberi, atraitnītes un daudz kas cits. Jau drīzumā zaļā teritorija pilsētas centrā vērs durvis apmeklētājiem.
Mandžūrijas riekstkoks, kas Vērmanes dārzā Rīgā liecas pāri celiņam, atstutēts ar lielu stuti, un ir parka “goda seniors”, ir viens no ievērojamā dārzu meistara Georga Kūfalta atvestajiem svešzemju kokiem.
Mājaslapā "Grausti.Riga.lv" šobrīd iekļautas 1189 galvaspilsētas ēkas. 16 grausti jeb vidi degradējošas ēkas pieder Rīgas pašvaldībai, 16 – ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'', bet lielākā daļa – 1132 – ir privātpersonu īpašums. Kas tiek darīts, lai graustu skaits galvaspilsētā samazinātos?
Bruģētās ielas ir pilsētvides bagātība, tāpēc tām jāpievērš krietni lielāka vērība. Kaut arī bruģis šķiet mūžīgs, tā nebūt nav, tāpēc tas ir regulāri un rūpīgi jāatjauno. Rīgā uz problēmām ar bruģēto posmu norādījuši Liepājas ielas apkaimes iedzīvotāji. Dome sola to sakārtot.
Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, kad daudzām ielām un iestādēm mainīja padomju gados piešķirtos nosaukumus uz tādiem vārdiem, kādi tiem tika doti pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā, ir pagājuši 30 gadi. Zinām, ka, piemēram, Rīgā savulaik Brīvības iela bija Ļeņina iela. Taču, ja ikdienā nonāc situācijā, kad ir nepieciešams uzzināt, kā šodien sauc ielu, ko kādreiz dēvēja citā vārdā, turklāt vēl mazpilsētā?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
