Dzīve & Stils / Pilsētvide
Epopejai ar Rīgas vēsturiskajiem ūdenstorņiem labi piestāvētu savulaik populārās Mihaela Endes fantāzijas grāmatas „Bezgalīgais stāsts” nosaukums. Pagājuši jau gandrīz seši gadi, kopš pašvaldības SIA „Rīgas ūdens” pēc plašas ažiotāžas atsauca ieceri pārdot ūdenstorni Alīses ielā Āgenskalnā. Taču solījumi rast risinājumu, lai tornis būtu pieejams sabiedrībai, tā arī palikuši solījumu līmenī. Kāds varētu būt Rīgas vēsturisko ūdenstorņu liktenis tuvākajā nākotnē?
Līvānu ielas pakāpeniski tiek aprīkotas ar modernu apgaismojuma sistēmu, kas ļauj būtiski ietaupīt elektrību. Aprīkojot LED gaismekļus ar viedajiem sensoriem, var mainīt katras lampas degšanas intensitāti un pielāgot to, ņemot vērā diennakts laiku un satiksmes plūsmu. Kā praksē darbojas šī sistēma un cik daudz elektroenerģijas tā var ietaupīt?
Esot Smiltenē, nevarējām palaist garām iespēju ieskatīties pilsētas poliklīnikā. Pabeigta 1981. gada sākumā, tā noteikti izskatās interesantāk nekā daudzas citas tā laika medicīnas iestādes. Kāds varbūt teiks – atkal tas padomju modernisms. Taču šajā ēkā ir saglabājušās gan ”ārīgas, gan iekšķīgas” vērtības, kas spējušas izturēt laika spiedienu, gājušas laikam pa priekšu un māca mūs iejusties citu ādā vēl šodien.
Daļa nolaisto Rīgas namu saimnieku Covid-19 raisītās pandēmijas sekas izmanto kā iespēju savus īpašumus atjaunot, jo sabremzējušies citi plāni, bet citiem tieši pandēmija graustu sakārtošanas ideju īstenošanai aizliek priekšā kāju. Tā var secināt pēc jaunākajiem lēmumiem saistībā ar Rīgā zināmākajiem graustiem. Daži nami graustu sarakstos nonāk no jauna, citi pēc fasāžu atjaunošanas degradējošo būvju dokumentus pamet, bet vēl kāds saņēmis “zaļo gaismu” atjaunošanas plāniem, ko īstenot tik drīz nevarēs.