Dzīve & Stils / Pilsētvide
Jau drīzumā pilsētas parkos tiks uzstādīti soliņi, kas paredzēti māmiņām ar mazuļiem. Tās būs vietas, kur atpūsties, pabarot un apkopt mazuli. Šādi soliņi ir daudzās pasaules valstīs, Daugavpilij tā būs jauna pieredze. Šobrīd jau ir noticis pirmo triju šādu soliņu iepirkums, kas pašvaldībai izmaksās ap 9000 eiro. Cik gatavas Daugavpils māmiņas izmantot šādus soliņus, un kā kopumā pilsētnieki uztver šo ieceri?
Braucot uz Ogri, daudzi meklē ''miera laiku'' arhitektūru, vēsturi, priežu mežus un upju ainavas. Pilsēta ir pazīstama kā bijušais kūrorts, un tās arhitektūru daudzu acīs definē koka vai funkcionālisma privātmājas, kas celtas līdz Otrajam pasaules karam. Taču Ogrē ir iesakņojies arī kāds cits, bieži ignorēts laiks, kas definē pilsētas tēlu šodien un to, ko redzam, braucot pa tās ielām vai dodoties garām.
Ventspilī jau sāk gaidīt pavasari, kad no zemes izsprauksies krokusi, tulpes un citi pavasara ziedi. Lai gan Ventspilī joprojām ir sniegs un sals, pilsētas dobēs un apstādījumos nemanāmi gatavojas uzplaukt gandrīz 180 tūkstoši sīpolpuķu - agrās tulpes, pildītās, lilijziedu, papagaiļziedu tulpes un citas.
Mežciemā un citviet celtie mākslinieku dzīvokļi-darbnīcas bija padomju varas mēģinājums pietuvināt māksliniekus sev, pasniedzot dāvanu par nopelniem. Tolaik Rīgā pie dzīvokļiem izdevās tikt vien nelielai daļai pamatiedzīvotāju, kur nu vēl iegūt radošiem cilvēkiem tik nepieciešamo papildu telpu. Kā ritēja dzīve šajos neparastajos mitekļos?
Vismaz septiņas nodedzinātas mājiņas pusotra mēneša laikā – tā ir realitāte, ar ko šoziem saskārušies pašvaldībai piederošo Lucavsalas mazdārziņu nomnieki. Piromāni te rosījušies arī agrāk, bet pēdējā laikā svilināšanas intensitāte pieaugusi. Nomnieki bezspēcīgi vēro, kā ziemās vasaras dārza mājiņās iemitinās bezpajumtnieki, pa ielām klaiņo viņu suņi, bet daļa teritorijas aizaug ar krūmiem un nelegāli izmestiem būvgružiem. Jaunā pašvaldības vadība sola šopavasar ķerties pie teritorijas sakopšanas un paredzēt naudu tās uzturēšanai, bet ilgtermiņa plānus kavē joprojām neapstiprinātais Rīgas teritorijas plānojums, kas daļu Lucavsalas dārziņu nodos apbūvei.
Liepājā šogad vērienīgas pārmaiņas piedzīvos vēsturiskā centra izejas uz pludmali – tās kļūs platākas, tiks ierīkots apgaismojums, pludmales zonā izvietos arī stacionāras publiskās tualetes, dušas un dzeramā ūdens punktus. Pārmaiņas skars arī esošos veloceliņus, kas daļēji tiks pārbūvēti, samazinot velobraucēju braukšanas ātrumu. Vērienīgie uzlabojumi notiks, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz pusotru miljonu eiro.
Jelgavā par jaunu tiltu tiek runāts jau ļoti daudzus gadus – pilsētas ģenerālplānā tas iekļauts jau pirms vairāk nekā pusgadsimta, un tolaik nez vai kāds spēja iedomāties, kāda būs situācija šobrīd un ka visā šajā idejā par jaunu tiltu svarīgas būs dabas vērtības. Plānots, ka jaunais tilts šķērsos dabas liegumu “Natura 2000” teritoriju, kas, kā saka vietējie, ir unikāla pilsētas zaļā zona. Tāpēc ir bijušas daudzas diskusijas par tilta nepieciešamību un plānoto būvniecību tieši tajā vietā, kur tas paredzēts, ir bijusi sabiedriskā apspriešana un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).
Neskatoties uz sāls negatīvo ietekmi, Rīgas ielās bez tā kaisīšanas iztikt nevarēs, apliecinājis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie"). Viens no iemesliem, kādēļ Rīgā nav iespējams izmantot, piemēram, sīkās šķembas, ir nepiemērotas notekūdens sistēmas, norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika. No sāls kaisīšanas neplāno atteikties arī uz Latvijas autoceļiem.