Dzīve & Stils / Pilsētvide
Urbānie dārzi ne tikai attīsta bioloģisko daudzveidību, pārtikas pašapgādi pilsētvidē, saīsinot maltītes ceļu līdz šķīvim, bet arī stiprina apkaimju kopienas, Latvijas Radio raidījumā “Zeme 2050” skaidroja ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un lauksaimniecības eksperte Lāsma Ozola, vides aktīviste un kopienas dārza “Augnīca” pārstāve Asne Romančuka un projekta “Sporta pils dārzi” idejas autore Renāte Prancāne.
Sestdien, 27. martā, no plkst. 20.30 starptautiski lielākās Pasaules Dabas fonda akcijas "Zemes stunda" laikā uz vienu stundu simboliski izslēgs Brīvības pieminekļa un Vanšu tilta dekoratīvo apgaismojumu, kā arī Rātsnama, Melngalvju nama un kinoteātra “Splendid Palace” fasādes apgaismojumu, informēja Rīgas domes pārstāve Agnese Siliņa.
15.–17. aprīlī norisināsies hakatons “Urban mobility hackathon”, kurā dalībnieki no Baltijas valstīm aicināti pievērsties pilsētu izaicinājumiem klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanā, informēja kustības “VEFRESH” pārstāve Linda Sleja.
Nereti tiešām interesantas vietas “slēpjas” pārdesmit soļu no ierastajiem un labi zināmajiem ceļiem – dzelzceļnieku ciemats pie Jelgava II dzelzceļa līnijas ir tieši tāds gadījums. Lai gan ciemats redzams pat “BBC” seriālā “Arhangeļska”, daudzi par šo savdabīgo vietu nav dzirdējuši. Kā ļaudis mūsdienās tur dzīvo?
Atšķirībā no pagājušās vasaras, kad Tērbatas iela Rīgā uz mēnesi tika atvēlēta tikai gājējiem, šovasar ielu nav plānots pilnībā slēgt satiksmei, bet gan veidot to ar prioritāti gājējiem, kā paredzēts Rīgas plānošanas dokumentos. To Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (“Jaunā Vienotība”).
Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Zītari-3” Ropažu novada būvvaldē 2019. gadā iesniedza pieteikumu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas siltināšanai, taču projekta saskaņošanas darbi būvvaldē nesokas, jo ēka neatbilst ugunsdrošības prasībām. Tā kā pašvaldība Zītaros jau 90. gados slēgusi centrālo katlu māju, katrā dzīvoklī ierīkota sava individuālā apkures sistēma.
Jūrmalas pašvaldība Majoros gar Lielupes krastu veidošot nostiprinājumu 1,3 km garumā. Taču vietējie iedzīvotāji LTV raidījumam "4. studija" pauda satraukumu, ka ir apmānīti un plānotā stiprinājuma vietā visā garumā varētu tikt izbūvēta publiska promenāde.
Lai atjaunotu segumu vienā no bēdīgākajā stāvoklī esošajiem Rīgas centra parkiem – Esplanādē –, būtu vajadzīgi gandrīz divi miljoni eiro. Daudzviet izdrupušās seguma flīzes jau gadiem sagādā grūtības gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, jo parks savieno divus veloceliņa posmus abās tā pusēs. Aizpērn atjaunošanu sākt solīja toreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"), bet līdz darbiem netika.
Šopavasar Rīgas ielu malās dzīvi sāks vairāk nekā divsimt jaunu koku. Tas ir mazliet vairāk nekā iepriekšējos gados, tomēr radikāli audzēt galvaspilsētas apzaļumošanas plānus jaunajam domes sasaukumam pagaidām nav izdevies. Domē atzīst, ka krīzes budžeta apstākļos par 10% palielinātais finansējums pilsētas apstādījumu programmai ir labākais, ko varēts darīt. Vairāk uzmanības pievērsīs arī jau esošo koku uzturēšanai un pasargāšanai no sāls.
Valmiera izsenis lepojusies ar savu vēsturisko pils centru un tajā esošo seno koka ēku jeb Veco aptieku. Ēkas atjaunošanas darbu laikā, fasādei noņemot vairākus slāņus, atklātas līdz šim nemanītas vēsturiski nozīmīgas liecības. Tas ļāvis secināt, ka Valmieras vecā aptieka ir saglabājusies kā senākā koka ēka Latvijas pilsētās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
