Dzīve & Stils / Pilsētvide
8. un 12. jūnijā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aicina interesentus piedalīties jaunā orientēšanās spēlē “Kokam pa pēdām”, kas veltīta koka vēsturei Rīgā, informēja LNVM pārstāve Astrīda Burbicka. Spēles gaitā jāizstaigā konkrēts maršruts pa pilsētas centru un jāatrod objekti, par kuriem sagatavoti āķīgi jautājumi.
Rīgā veloceļš Centrs–Mežaparks ir izbūvēts 2007. gadā. Kopš tā laika nekas daudz tur nav mainījies. Tomēr vērīgais LTV raidījuma “4. studija” skatītājs Ivo atradis vairākas komiskas nejēdzības, ko turklāt regulāri atjauno ar jaunu krāsojumu.
Vasarā, kad laiks kļūst siltāks, ir būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izvairītos no organisma atūdeņošanās. Rīgā ir vairāki publiskie dzeramā ūdens krāni, vairums – ārpus pilsētas vēsturiskā centra, taču gandrīz katrs trešais pilsētas iedzīvotājs ikdienā dod priekšroku fasētajam ūdenim. Kādreiz brīvi pieejamo ūdenskrānu bija vairāk. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norāda, ka jebkas, kas atrodas publiskajā ārtelpā, tiek uzskatīts par netīru, nehigiēnisku vai pagātnes elpu nesošu. Vai, mainoties kultūrai, dzeramā ūdens punktiem vispār būtu potenciāls Rīgā?
Zasupīte faktiski ir bezvārda upīte, kas vijusies cauri agrākās Zasu muižas 3 kvadrātkilometru lielajai teritorijai. Kā mūsdienās izskatās Pārdaugavas vietas, kur reiz atradusies Zasupītes gultne, atklāja LTV raidījuma “Ielas garumā” ekspedīcija. Dažviet par upītes kādreizējo gultni vēl kas liecina, taču lielākoties dabā tās eksistence vairs nav nojaušama.
Šobrīd publisku pasākumu rīkošanu ierobežo virkne drošības pasākumu, tādēļ visbiežāk tie netiek rīkoti. Taču Sigulda ir atradusi veidu, kā nodrošināt ikgadējos pilsētas svētkus.
Šoreiz rubrikā par Rīgas centra un apkaimju parku atradumiem stāsts par Arkādijas parka vēsturi un seniem lodveida vītoliem, kas vēl atgādina par parka pirmsākumu ainavu. Par to stāsta "Rīgas mežu" Pārdaugavas iecirkņa speciāliste Daina Freimane.
Šoreiz rubrikā par Rīgas centra un apkaimju parku atradumiem stāsts par Esplanādes parka priekšvēsturi un seno jātnieku ceļu, kas saglabājies vēl mūsdienās. Par to stāstīja Esplanādes parka dārzniece Liena Lauva.
Ziemeļblāzmas parks tapa aizvadītā gadsimta sākumā. Parkā lielu izmēru sasniedzis parūkkoks. Tāpat tur atrodami vairāki citi svešzemju augi. Ar Ziemeļblāzmas parka vēsturi iepazīstina parka dārzniece Dana Kosareva.
Viens no Rīgas centra un apkaimju parku atradumiem ir Viestura dārzs ar tā seno liepu aleju un lielajiem dižskābāržiem. Ar Viestura dārza vēsturi iepazīstina SIA “Rīgas meži” Dārzu un parku daļas Rīdzenes iecirkņa speciāliste Sanita Jane-Dārziņa.
Augstākā vieta Rīgā – Dzegužkalns par parku pārtapa vairāk nekā pirms simt gadiem un tajā aug arī kāds dendroloģisks retums. Ar Dzegužkalna vēsturi iepazīstina Dzegužkalna dārznieks Juris Tribuļkevičs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
