Kronvalda parks rotājas ar senām koku alejām un gurķu magnoliju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kronvalda parks Rīgā izceļas ar senajām koku alejām, kā arī tādiem sen stādītajiem svešzemju kokiem kā gurķu magnolija, pastāstīja "Rīgas mežu" daļas "Dārzi un parki" speciāliste Ilze Pīrāga-Gremze.

Kronvalda parks rotājas ar senām koku alejām un gurķu magnoliju
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

Kronvalda parks, ko agrāk dēvēja par Strēlnieku dārzu ir kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa teju 12 hektāru platībā. Pīrāga-Gremze pastāstīja, ka pirms 200 gadiem tajā bija dabiska melnalkšņu audze, bet pirms 100 gadiem parku apjoza sēta un tajā ienākt drīkstēja tikai aristokrāti un vācu virsnieki, jo 13 hektārus šajā vietā cars Nikolajs Pirmais bija atvēlējis Rīgas Vācu strēlnieku apvienībai. Parkā 1862. gadā tika stādīti ozoli, oši, liepas un gobas. Tāpat 19. gadsimta 60. gados vienu piramidālo ozolu iestādīja cars Aleksandrs Otrais, kurš ieradās Rīgā, lai pārbaudītu, kā pilsēta attīstās pēc aizsargvaļņu nojaukšanas.

Rīgas 700. jubilejā 1901. gadā parkā noritēja Rūpniecības un amatniecības izstāde. Tā notika Strēlnieku dārzā un Esplanādē. Pīrāga-Gremze piebilda, ka no tā laika parkā aiz Kongresu nama ir saglabājies mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja celtais paviljons. "Tikai pēc septiņsimtgades svinībām Georgs Kūfalts varēja pievērsties parka plāna izstrādei, un no tā laika kanāla kreisajā malā saglabājusies divrindu ozolu aleja, kas savienojas ar Basteja bulvāri, un lokveida ceļš bijušās Bioloģijas fakultātes priekšā. Savukārt 1934. gadā dārzam deva jaunlatvieša Ata Kronvalda vārdu," stāstīja speciāliste.

Viņa norādīja, ka vērā ņemamus augus parkā stādīja arī 1938. gadā, vairāk tieši Putnu pļavā. "To tā sauc tādēļ, ka tad, kad šeit bija virsnieki, tad viņiem tajā pļavā bija izvietoti koka putni, uz kuriem viņi trenējās šaušanā. Mūsdienās tur atrodas ķīniešu lapene un melnās priedes," pastāstīja Pīrāga-Gremze.

"Tolaik šeit arī tika sastādīti daudzi eksotiski augi, bet pēc dažām ziemām daudzi no tiem izsala. Par tiem laikiem šeit vēl liecina Japānas katsura, kas vasaras sākumā skaisti zied un rudenī kokam lapas krāsojas dzeltenas. Un tad interesanti ir tas, ka šeit pie koka smaržo pēc cepumiem," papildināja speciāliste.

Viņa izcēla parkā esošo gurķu magnoliju, kas varētu būt lielākais eksemplārs Latvijā.

"Tā plaukst ar gaiši zaļām lapām, ziedi nav tik izcili kā magnolijām ierasts, bet šim kokam tie ir zaļgandzelteni, nedaudz līdzīgi tulpju kokiem. Taču par gurķu koku to sauc, jo augļi tam ir kā mazi gurķīši," stāstīja Pīrāga-Gremze.

Parks ir papildināts ar Japānas balto bērzu, kas izceļas ar ļoti baltu mizu. Vēl parkā aug skujukoks – metasekvoja, kura dzimtene ir Ķīna. Tas varot izaugt ļoti liels, līdz pat 40 metru augumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti