Sadaļas Sadaļas

4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Vai pašvaldības saistošie noteikumi pārkāpj iedzīvotāju tiesības uz privātumu?

Kā Latvijas mazpilsētā atrast, piemēram, bijušo Sarkanarmijas ielu?

Kur var uzzināt Latvijas mazpilsētu agrāko ielu pašreizējos nosaukumus?

Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, kad daudzām ielām un iestādēm mainīja padomju gados piešķirtos nosaukumus uz tādiem vārdiem, kādi tiem tika doti pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā, ir pagājuši 30 gadi. Zinām, ka, piemēram, Rīgā savulaik Brīvības iela bija Ļeņina iela. Taču, ja ikdienā nonāc situācijā, kad ir nepieciešams uzzināt, kā šodien sauc ielu, ko kādreiz dēvēja citā vārdā, turklāt vēl mazpilsētā?

Rīga. Bruņinieku iela 61. Bruņinieku iela 59, Bruņinieku iela 57 – šādi māju numuri bija šeit arī padomju laikā, kad ielu sauca Sarkanarmijas iela. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītājas Līgas Egles seni paziņas arī dzīvojuši Sarkanarmijas ielā, bet tikai Alojā. 

"Kur var uzzināt agrāko ielu pašreizējos nosaukumus? Gribu nosūtīt vēstuli uz Aloju, bet nezinu, kā tur tagad sauc Sarkanarmijas ielu.

"Latvijas pasts" atbildēja ļoti strupi, ka viņiem tādu ziņu nav. Protams, un paldies Dievam, ka tāda nosaukuma vairs nav, bet iela ar visām mājām taču ir uz vietas, tā nav pazudusi, un mani interesē tikai tās tagadējais nosaukums. Internetā ir vietnes, kur var atrast gan Rīgas, gan Jelgavas pārdēvētās ielas. Diemžēl par mazpilsētām informācijas tikpat kā nav," rakstīja Līga.

Ja "Latvijas pastā" ziņas par 30 gadu seniem ielu nosaukumiem neglabā, jo, visticamāk, uzskata, ka viņu darbībai tas nav aktuāli, otra loģiskākā vieta, kur meklēt, šķiet mazpilsētu pašvaldības. "4. studija" pēc nejaušības principa izvēlējās četras Latvijas mazpilsētas, lai noskaidrotu, vai interesējoties kādā no pašvaldības iestādēm ir iespējams uzzināt pārdēvēto ielu nosaukumus.

Latgales mazpilsētā Dagdā esot septiņas pārdēvētas ielas. To vidū – bijusī Kirova iela tagad ir Lāčplēša iela, Samsonova iela ir Ezera iela, bet Kolhoza iela tagad ir Māras iela.

"Pagaidām nav mums publiski pieejams ne interneta vietnē, nekur, bet ir tāds saraksts mūsu novada domē – piefiksētas visas ielas, kam mainīti nosaukumi," stāstīja Dagdas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Silvija Rapša.

Kurzemē tradīcijām bagātajā Sabilē īsti nav zināms, cik pavisam ielu savulaik ir atguvušas veco vai ieguvušas pavisam jaunu nosaukumu. Nepieciešamības gadījumā palīdz pilsētas vēstures entuziasti.

"Mums jau septiņus gadus Sabilē tiek svinēti ielu svētki, tad kultūras nama komanda ar vietējiem sazinās un dodas veikt ielu izpēti, runājot ar vietējiem iedzīvotājiem, vācot vēsturiskos materiālus. (..) Piemēram, mums ir Pilskalna iela, kur atrodas pilsētas pārvalde, tā agrāk ir bijusi Rožu iela, bet tautā šo ielu sauc arī par Cūku ielu, jo tanī ielā tuvumā ir ganīti lopiņi," stāstīja Sabiles Tūrisma un informācijas centra pārstāve Sanda Poriņa.

Zemgales pilsētiņā Jaunpilī nav iespējams uzzināt, kā ielas dēvētas padomju laikā, viena iemesla dēļ – ielas Jaunpilī ir tikai 10 gadus.

"Ielas Jaunpilī ir radušās daudz vēlāk, paskatījos vēsturiski – 2010. gadā. Kad jau bijām iestājušies Eiropas Savienībā, acīmredzot bija tāda prasība, lai izveidotu ielas," pieļāva Jaunpils muzeja vadītāja Ligija Rutka. 

Tomēr viena, neoficiāli – tautas valodā nosaukta iela, savulaik Jaunpilī ir bijusi, kur padomju gados mājas sacēluši Jaunpils iedzīvotāji, kas strādājuši prestižos amatos.  "Galvenais būvdarbu vadītājs, direktors, partijas sekretārs, vetārsts un tad nu pārējā šī iela ir ieguvusi nosaukumu – Ezera iela. Bet tad šo ielu sauca par Kungu ielu."

Un visbeidzot – Vidzemes pilsēta Aloja, kuras bijušās Sarkanarmijas ielas dēļ tapis šis stāsts. Vēl bez Sarkanarmijas ielas Alojā ir pārdēvētas trīs ielas.

"Alojā ir bijusi Sarkanarmijas iela, kas ir pārtapusi, daļēji viens ielas posms ir pārtapis par Valmieras ielu, bet atlikušais ielas posms ir nosaukts Skolas ielas vārdā," stāstīja Alojas Novadpētniecības centra vadītāja Līga Moderniece.

Novadpētniecības centra vadītāja ir pārliecināta: ja patiešām ir vitāli svarīgi uzzināt, kā mainījušies ielu nosaukumi, katrā pašvaldībā atradīsies kāds, kurš zina.

Lai arī, aprunājoties savu pilsētu patriotiem un vēstures liecību krājējiem, var uzzināt vairāk nekā “pliku” ielas vārdu,

atbilde uz šī stāsta jautājumu izrādās vienkārša: jāatver Valsts Zemes dienesta (VZD) vietnes "kadastrs.lv" sadaļa ''Adrešu reģistrs''.

"Jāatķeksē ķeksītis "meklēt vēsturiskos nosaukumus" un jāraksta iekšā Sarkanarmijas iela. Tad to arī atradīs, kā to šobrīd sauc. Valsts adrešu reģistrs tika veidots 2000./2001. gadā, un mums ir saglabāti visi nosaukumi pēc tam. Mums var būt daži vecāki nosaukumi, bet ne vienmēr tādi ir. Drošāk par vecākiem nosaukumiem ir vērsties Valsts arhīvā un pašvaldībā," atzina VZD sabiedrisko attiecību speciālists Hardijs Lāns.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībām piecu darba dienu laikā pēc adreses piešķiršanas, maiņas vai dzēšanas ir jāziņo VZD.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt