Dzīve & Stils / Pilsētvide
Izstrādājot jaunu plānojumu bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” krāsns ceha teritorijai, kas tagad pieder pašvaldībai un Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldei, pagaidām nav rasts pielietojums atsevišķām vēsturiskām būvēm. Piemēram, 60.gadu beigās–70.gadu sākumā celtajai civilās aizsardzības patvertnei. To kā iespējamu kultūrtelpu saskata darba grupa, kas Liepāju virza 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam.
Neskaitāmos daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos atrast brīvu vietu, kur novietot savu automašīnu, ir teju neiespējami. Rezultātā daudzviet vērojama patvaļa – automašīnas atstātas zālienā, uz ietvēm vai mājas ārdurvju priekšā. Rīgas mikrorajona Ķengaraga iedzīvotāji risinājumu redz auto novietošanā lielveikala autostāvvietās pa naktīm. Taču uzņēmums tam nepiekrīt.
Rīgā tuvāko gadu laikā ir plānots nomainīt lielāko daļu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju. Patlaban vēl ir iespēja izvēlēties, kuras no piedāvātajām skicēm ir vislabākās. To līdz 15. oktobrim var izdarīt portālā "riga.lv". Ir trīs dažādi dizaini ar trim dažādām skicēm – lielāka, vidēja un mazāka izmēra nojumēm.
Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība iebilst Nordeķu parka dīķa iežogošanai. Sētu ap savu īpašumu, kas iekļauj arī no parka līdz šim pieejamo dīķi, nesen izbūvējis Nordeķu muižas īpašnieks. Žogs uzlikts, lai pasargātu atjaunotās ēkas un teritoriju no piegružošanas un vandālisma. Rīgas domē norādīja, ka pagaidu žoga izbūve saskaņota gan pašvaldībā, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP).
Kopš vasaras cilvēki Rīgas ielās mācās sadzīvot ar stabiņiem. Eksperti atzina, ka iedzīvotāji ar tiem, visticamāk, jau esot samierinājušies, jo pēdējā laikā ienākot salīdzinoši maz sūdzību. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis gan uzskata, ka aptuveni puse no Rīgas ielās uzstādītajiem stabiņiem izvietoti nepārdomāti.
Vairāk nekā gadu bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes kādreizējā ēkā saimnieko „Free Riga” – organizācija, par kuru vislabāk stāsta tādi radošie kvartāli kā “Lastādija”, “Alksnājs Vecrīgā” un “Tallinas ielas kvartāls”. Kamēr projekts Viskaļu ielā uzņem apgriezienus, „Free Riga” jau prāto, kā atdzīvināt un padarīt pieejamus Rīgas ūdenstorņus.
Dānijā Orhūsas pilsēta sākusi izmēģināt trīsdimensiju gājēju pārejas. To mērķis ir mudināt autobraucējus un velosipēdistus samazināt ātrumu un dot ceļu gājējiem.
Pie esošas politiskās vadības satiksmē Rīgā sabiedriskais transports būs “karalis”, diskusijā Latvijas Radio radījumā “Krustpunktā” sacīja Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”).
Pēc kādiem kritērijiem tiek lemts, vai konkrētajā vietā var vai nevar uzstādīt ceļazīmi "Dzīvojamā zona"? Vairumā gadījumu par šādas zīmes nepieciešamību lēmumu pieņem konkrētās pašvaldības Satiksmes departaments, ņemot vērā vairākus nosacījumus.
Uz Jorģa Zemitāna tilta ceļa segums ir atjaunots, taču vecie tramvaja sliežu posmi, kā arī neskaitāmas bedrītes ir palikušas. Rīgas domē skaidroja, ka tilta ceļa segums atjaunots šā gada plānveida remontdarbos, bet pēc pāris gadiem plānots sākt vērienīgu tilta pārbūvi, ko paredzēts noslēgt 2025. gadā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
