Dzīve & Stils / Pilsētvide
Cik sarežģīti ir sadalīt pašvaldībai piederošu zemes teritoriju, kur var novietot aptuveni 10 automašīnas, tā, lai būtu ērti gan blakus esošās skolas vecākiem, vedot bērnus uz skolu, gan tuvējo māju iedzīvotājiem, lai būtu kur novietot savas automašīnas naktī? Ar šādu problēmu saskārušies vietējie iedzīvotāji Rīgā, Grīziņkalna apkaimē.
Liepājā turpina attīstīt Zirgu salu pie Liepājas ezera, kur pašlaik jau labi redzamas jaunās skrituļošanas trases aprises. Vasarā pie ezera atklāja Dabas māju, pirms tam izveidotas pastaigu laipas un izveidots putnu vērošanas tornis, bet jau šogad plānot uzsākt apjomīgus būvdarbus, lai sakārtotu ielu, kas savieno pilsētas centru ar dabas nostūri Zirgu salā.
Daugavpils tramvaju infrastruktūrā tiks ieguldīti vēl 10 miljoni eiro. Tie ir līdzekļi, ko “Daugavpils satiksme” saņems pēc tā sauktā "Skanstes tramvaja" projekta apturēšanas. Par šiem līdzekļiem Daugavpilī taps jauna tramvaja sliežu līnija, kas savienos 3. un 1. tramvaja līniju galapunktus, faktiski divus pilsētas mikrorajonus – Stropus un Ķīmiju. Tāpat Daugavpilī tiks pārbūvēta tramvaja līnija, kas no pilsētas centra ved uz Daugavpils cietoksni.
Gatavojoties filmēšanai Smiltenē, no jauna atklāju sev it kā labi pazīstamo mazpilsētu. Ieraudzīju arī kādu mūsu ģimenei līdz šim nezināmu fotogrāfiju: prezidents Kārlis Ulmanis un dzejnieks Edvards Virza kopā ar Smiltenes apkārtnes lauksaimniekiem. Viņu vidū arī mans vectēvs Kārlis Eglītis, kuru nekad neesmu redzējusi, jo viņš mira izsūtījumā Sibīrijā. Pieļauju, ka līdzīgus atklājumus ik pa laikam piedzīvo arī mūsu raidījuma skatītāji, jo likteņa griežos daudziem ne tikai fotogrāfijas noklīdušas, bet arī atmiņas pabalojušas vai izgaisušas pavisam. Mans atklājums Smiltenē bija arī Dakteru iela. Kā izrādās, vienīgā Latvijā. Ielas garumā no Tepera ezera līdz Klievezeram. Iela, kurā esot visskaistāk iekoptie dārzi Smiltenē.
Pirms 20 gadiem Latvijā uzliesmoja ne vien kurtizāņu ugunskurs, bet vesela plejāde ar “country” jeb lauku mūzikas hitiem. Iepriekš pazīstamās ziņģes un naivais sintezatoru šlāgerpops tika nolikti malā, un jaunu ēru Latvijas vieglajā mūzikas žanrā uzsāka vīri un sievas ar kovboju cepurēm, stīlģitāras un pat vesels kantri festivāls. Dodoties uz Smilteni, mēs nolēmām noskaidrot, vai tiešām, kā kādā meldiņā minēts, tik ļoti populārais žanrs Latvijā ir radies nekur citur, bet gan tur, kur Abuls?
Oficiāli Daugavpilī ir piecas pilsētas komunālās saimniecības aprīkotas suņu pastaigu un trenēšanas vietas. Dažas no tām laika zoba un pašu iedzīvotāju nevērīgas vai pat kaitnieciskas darbības dēļ ir zaudējušas savu estētisko un funkcionālo nozīmi. Tāpēc pašvaldība ķērusies klāt pie šo „suņu laukumu” savešanas kārtībā un pielāgošanas suņu treniņiem.
Internetā atrodamā informācija par vairāk nekā 21 kilometru garo Jūrmalas–Rīgas veloceliņu vēsta: "Šis maršruts riteņbraucējus aizvedīs no Jūrmalas centra, Majoriem, līdz pat Rīgas centram, Brīvības piemineklim". Taču reālā situācija vietumis krietni atšķiras no šī idilliskā apraksta. Veloceliņš eksistē, taču ne visur – un jo īpaši Imantas mikrorajonā pie Rīgas–Babītes novada teritorijas robežas, kur aptuveni 300 metru garā posmā velosipēdistiem nākas braukt vai nu pa šauru taciņu, vai arī – pa maģistrālo ielu.