Dzīve & Stils / Pilsētvide
Rīgā valsts svētku laikā šogad nenotiks lieli publiski pasākumi, taču pašvaldība saposusi galvaspilsētu svētku noskaņā. Šogad pilsētas noformējumā ierasto sarkanbaltsarkano karogu izvietojumu papildinās laikmetīgā māksla un gaismas instalācijas, arī Rīgas apkaimēs ārpus centra, informēja galvaspilsētas pašvaldībā.
Rehabilitācijas centrs “Rāzna” ir vienīgais Latgalē, un pacientu pieprasījums pēc piedāvātajām procedūrām ir nemainīgi liels. Tajā pašā laikā Zosnas pils ēka, kur jau ilgus gadus atrados ārstniecības iestāde, pašlaik ir bēdīgā stāvoklī. Tāpēc gan mediķi, gan pacienti ar cerībām raugās uz Rēzeknes pašvaldības iecerēto apjomīgo ēkas remontu.
Rīgas autoosta aicina glābt tās simbolu – sarkano ozolu, nepieļaujot tā nociršanu. Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūves laikā sākotnēji ticis plānots ozolu izrakt un pārstādīt, bet tagad būvnieks vērsies Rīgas domē pēc atļaujas ozola nociršanai.
Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa komisija lēma par finansējuma sadali kopumā 500 000 eiro apmērā 11 Rīgas apkaimju projektu idejām, kas saņēmušas lielāko iedzīvotāju atbalstu. Iedzīvotāju vērtējumam šogad nodoti kopumā 22 projekti, par kuriem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā nobalsots 19 011 reižu, informēja pašvaldībā.
Rīgā ir sākuši būvēt veloceļu, kas savienos centru ar Ziepniekkalnu. Iecerēts, ka jauno ceļu būvēs starp Vienības gatves vēsturisko zirgkastaņu aleju. Lai plānu realizētu, nākas nozāģēt vairākus kokus, bet vēl citiem saknes pārcirst. Par to ir noraizējušies Torņakalna iedzīvotāji, atzīmējot, ka ideja kopumā ir laba, taču darbu neveic prātīgi. Rīgas domē gan mierina, ka darīs visu iespējamo, lai kokus saglabātu.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir laba un kļūst vēl labāka, bet joprojām pie tā būtu jāpiestrādā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Pieejamības projekta vadītāja Lība Bērziņa, kura ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.
Rīgas domē apstiprinājumam tuvojas jaunais Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam – šis dokuments savā ziņā ir rekordists, jo darbs pie tā turpinās jau astoņus gadus, kuru laikā reizē ar domes vadību mainījies arī priekšstats par to, kādā virzienā pilsētai jāattīstās tuvākajos 10 gados. Nevalstiskās organizācijas (NVO) plānojumu vērtē dažādi, bet tajā iekļauto infrastruktūras projektu nākotni lielā mērā noteiks pieejamie finanšu resursi.
Ātruma braukšanas ierobežojums 30 kilometru stundā, gudri to ieviešot, būtu labs risinājums atsevišķās Rīgās zonas, citviet atstājot esošo braukšanas ātrumu, vērtēja Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Rīgas dome iecerējusi izbūvēt veloceliņu, kas vedīs no Ziepniekkalna līdz pat pilsētas centram. Tomēr Torņakalna iedzīvotāji bažījas par to, ka veloceliņa izbūve iznīcinās senu kastaņu aleju.
Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai. Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens" pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu ar kustību "Free Riga" par priekšizpētes veikšanu, informēja pašvaldībā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
