Sadaļas Sadaļas

Kā radās Meteora jeb Kobes dārzs Pārdaugavā?

Meteora jeb Kobes dārza vēsture ir sena, un tai ir liela saistība ar gumijas rūpnīcas "Meteors" pirmsākumiem. Otrais – Kobes dārza – nosaukums pievienots tikai 2010 . gadā, pastāstīja Rīgas dārzu un parku Pārdaugavas filiāles dārzniece Jolanta Liepiņa.

Kā radās Meteora jeb Kobes dārzs Pārdaugavā?Sintija Ambote

Rīgas dārzu un parku Pārdaugavas filiāles dārzniece Jolanta Liepiņa

"Tas ir 1867. gads, kad uzcelta rūpnīcas īpašnieka villa, tolaik grezna mūra māja, kas ir viena no pirmajām Pārdaugavā. Sākotnēji dārzs bija slēgta tipa un to varēja apmeklēt tikai darbinieki. Ēkai bija ļoti sarežģīta arhitektūra ar tornīšiem, terasēm un dūmeņiem, un arī dārzs bija pakārtots ēkas burvīgajam izskatam. Priekšplānā sākotnēji bijis itāļu stila dārzs, bet tuvāk rūpnīcai bijis franču stila dārzs – tur bija parters ar stādījumiem un dzīvžogiem, vēlāk šajā vietā izrakts dīķis, kas arī šobrīd ir parka dominante," stāstīja Liepiņa.

Portālā "periodika.lv" viņa atradusi laikraksta "Cīņa" 1958. gada rakstu, kur teikts:

"Izdaiļo savas rūpnīcas apkārtni. Rūpnīcai "Meteors" pieder plašs augļu dārzs, šogad iestādītas vēl 50 ābelītes un bumbieres. Dārzā iekārto siltumnīcu, kur 125 kvadrātmetru platībā visu gadu ziedēs puķes un būs dabūjamas svaigas saknes. Rūpnīcas teritorijā ierīkots arī parks un tikai pērn tajā iestādīti 300 kociņi – bērzi, kļavas un ozoli. Pavasarī parkā iedēstīti 22 tūkstoši puķu, ierīkoti pieci skvēri par kuriem "šefību" uzņēmušies cehu darbinieki."

Parks bija pakārtots padomju darba ļaužu vajadzībām un patēriņam. "Meteora" rūpnīcas dārzs bija kā kopīpašums. Taču no pašiem dārza pirmsākumiem ir palikuši tikai daži koki – ozols no pagājušā gadsimta sākuma un lielie melnalkšņi, kas jau ir dižkoki.

2010. gadā sadarbībā ar Rīgas sadraudzības pilsētu Kobi parks tika rekonstruēts un pakārtots japāņu stila dārzam. Ap to laiku tas ieguva otru nosaukumu – Kobes dārzs.

"Pārsvarā šeit klāt iestādīti tie augi, kas aug Japānā, Austrumāzijā un ir pielāgoti arī mūsu klimatam. Mums ir deviņas dažādas sakuras, kā arī Japānas katsuras, kas tur ir naudas simbols. Gluži kā mēs makos liekam zvīņas, tā Japānā makos liek katsuras lapiņas kā naudas un bagātības simbolu. Lapas ir apaļas formas, un sezonas laikā dažādu apstākļu dēļ tās var būt dzeltenas, tumši sarkanas un pat krīta baltas, ja trūkst kāds elements vai saules apgaismojums.

Tāpat mums ir divi bonsai kociņi. Tā ir parastā priede, kas attiecīgi veidota.

Reizi gadā, kad dzinums jau ir atvēries, tad mēs tos īsinām un dodam formu. Vēl ir Mandžūrijas arālija, šis koks vēlu mostas, un krēmbalti ziedi ir vēlu rudenī. Arī lapas ir īpašas, jo var sasniegt pat metra garumu, bet stumbrs ir ar daudziem dažāda lieluma dzeloņiem," stāstīja Liepiņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt