Sadaļas Sadaļas

4. studija

Kāpēc «Palmu ielā» vairs nepietur sabiedriskais transports?

4. studija

Ceturtā studija

Rīgā, Liepājas ielā, iet bojā unikāls vēdekļveida bruģis.

Rīgā iet bojā unikāls vēdekļveida bruģis Liepājas ielā

Bruģētās ielas ir pilsētvides bagātība, tāpēc tām jāpievērš krietni lielāka vērība. Kaut arī bruģis šķiet mūžīgs, tā nebūt nav, tāpēc tas ir regulāri un rūpīgi jāatjauno. Rīgā uz problēmām ar bruģēto posmu norādījuši Liepājas ielas apkaimes iedzīvotāji. Dome sola to sakārtot.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “4. studija” vērsās kāds skatītājs, norādot, ka Rīgā netiek pienācīgi uzturēts unikāls bruģētas ielas posms gar Stradiņa slimnīcu. Ir redzams, ka bruģī izveidojusies bedre un pazuduši vairāki bruģakmeņi.

Vai cilvēki, kuri ikdienā tur pārvietojas, ir aizdomājušies, cik unikāls un pilsētas vēsturei nozīmīgs ir Liepājas ielas bruģis?

“Es regulāri braucu pa Liepājas ielu no Mārupes uz pilsētas centru, un man ļoti patīk tas bruģis, kas ir gar Stradiņa slimnīcu, kas ir tā saucamais “Vīnes bruģis”, kā man kādreiz stāstīja. Vēl bērnībā es kādreiz redzēju tādu bruģi Ļvovā, Ukrainā,” teica Andrejs.

Bruģa vēstures pētnieks Aivars Treicis pastāstīja, ka Liepājas ielas mozaīkas vēdekļa bruģis ir veidots trīsdesmitajos gados. Akmeņi veidoti no nolietotajiem akmeņiem, pārskaldot tos un, acīmredzot, arī slīpējot.

“Liepājas ielas posms ir Rīgas vienīgā iela, kurā ir mozaīkas bruģa vēdekļa veida segums brauktuvē.

Ir daudz arī ietves posmi Vecrīgā, kur mums ir vēdekļa veidā izmantots, bet brauktuve tā ir vienīgā. Iepriekšējais zināmais, kas bija Nēģu ielā, Centrāltirgus teritorijā, tas ir jau padomju gados demontēts,” skaidroja Treicis.

Liepājas ielā pirms gadiem septiņiem, astoņiem veikta bruģēšana. Šī ir ļoti sarežģīta bruģēšanas metode, un būvnieki to esot paveikuši pietiekoši kvalitatīvi. Taču bruģētajām ielām ar lielu slodzi ir nepieciešama regulāra atjaunošana.

Treicis uzsvēra, ka Liepājas ielā ir spēcīga, intensīva satiksme, slodzes ir lielas. “Būtu jāparedz tāpat kā daudzām ielām tekošais vai vidējais remonts, un tas būtu jāveic kvalificētiem bruģieriem, nevis pilsētai veicot iepirkumu pēc zemākās cenas principa,” norādīja Treicis.

Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika norādīja: “Lai veiktu pilnu ielas atjaunošanu un situācijas uzlabošanu, un lai stiprinātu to pamatslāni, kas ir apakšā, ir nepieciešams izstrādāt projektu un pēc tam to īstenot, bet pašreiz departaments to nav plānojis darīt.”

Rudzika pauda, ka Satiksmes departaments ņems vērā skatītāja norādītos sīkos defektus un tuvākajā laikā arī sola apsekot ielas posmu un šo situāciju sakārtot un “novērst sīkās nepilnības”.

Vai tiešām tās var nosaukt par sīkām nepilnībām, ja bruģa fragmenti ir izkrituši un mētājas uz ceļa? “Jāņem vērā, ka šī situācija var veidoties klimatisko laikapstākļu dēļ, pēc ziemas veidojas bedres. Tāpat var būt problēmas ar bruģētajām ielām. Tādēļ departaments tuvākajā laikā apsekos ielu un novērsīs defektus, kas ir radušies pēc ziemas sezonas,” norādīja Rudzika.

Konkrētu termiņu, kad šis Liepājas ielas posms tiks savests kārtībā, Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentā nenosauca, bet solīja to izdarīt tuvākajā laikā, minot dažas dienas vai nedēļas.

Rīgā ir aptuveni 350 ielas vai to posmi, kas klāti ar bruģi. Viens no labākajiem bruģa klāšanas piemēriem ir redzams Aizsaules ielā. “Mums ir ļoti daudz labu piemēru, kas ir izbūvēti Latvijas laikā – ir Vienības gatve, Aizsaules iela – unikāla būtībā ar savu kvalitāti,” apliecināja bruģa vēstures pētnieks.

Aizsaules iela tika bruģēta trīsdesmitajos gados un joprojām ir teju ideālā stāvoklī.

Diemžēl citur šāda aina jau kļūst retums. Kaut vai bēdīgi slavenā Barona iela, kura jau nez cik reižu ir pārbruģēta un labota.

“Ja šīs kvalitātes prasības būtu saglabājušās, tad varbūt mūsdienās būtu mazāk problēmu ar bruģētajām ielām.

Bet tāpat ir labi meistari, kas to dara, ir spēcīgas firmas. Bet, lai bruģiera kvalifikācija saglabātos, viņiem ir jābūt pasūtījumiem šo ielu bruģēšanai,” skaidroja Treicis.

Lielākā problēma esot tā, ka nenotiek atkārtota pārbruģēšana. “Būtu jāveic regulāri monitoringi, un, ja ir radušies nelīdzenumi, tad vienkārši lokālās vietās tas viss ir jāpārbruģē,” piebilda Treicis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt