Dzīve & Stils / Pilsētvide
Tāpat kā Latvijā šajā laikā izveidotas dažādas gaismu instalācijas un izrotātas gan ēkas, gan parki, arī citviet pasaulē notiek kas līdzīgs. Piemēram, Japānā ik gadu dažādi gaismu šovi norit gandrīz visās lielākajās pilsētās. Šogad pandēmijas dēļ atcelti vērienīgākie pasākumi, bet daudzviet pilsētas tāpat rotā gaismas.
Pirmo reizi, sagaidot Ziemassvētkus, līdztekus ierastajam noformējumam no 18. decembra svētku rotā iemirdzēsies arī seši Rīgas parki un iecienītas pastaigu vietas, tādējādi papildinot pilsētvides noformējumu ne tikai galvaspilsētas centrā, bet arī apkaimēs – Anniņmuižas parkā, Dzegužkalnā, Ēbelmuižas parkā, Sarkandaugavas kalna parkā, alejā Biķernieku mežā un Pļavnieku Bērzu birzī, informēja Rīgas domē.
“Mēs ļoti lepojamies ar savu tramvaju, jo tas ļauj sajusties kā lielpilsētā,” Liepājas tramvajā braucot, man saka kāds 34 gadus jauns liepājnieks Mārtiņš Ķesteris. Mārtiņš ir svešvalodu skolotājs, pilsētas gids un nu jau divus gadus arī tramvaja vadītājs. Zīmīgi, ka pirmos četrus dzīves gadus viņš pavadījis deviņstāvu mājā Lielajā ielā (agrāk Ļeņina iela) pie Tramvaja tilta pāri pilsētas kanālam.
Laikos, kad Rīgā plānoja daudzdzīvokļu namu izbūvi un to iekšpagalmus, neviens pat nevarēja iedomāties, ka 21. gadsimtā automašīnu būs tik daudz, ka tās radīs zināmas problēmas. Rīgas dome nolēmusi ieguldīt 1,3 miljonus eiro, lai sāktu risināt autostāvvietu jautājumu. No tā, vai izdosies mainīt cilvēku ieradumus Imantā, Zolitūdē un Pļavniekos, būs atkarīgs, vai bezmaksas autostāvvietas tiks attīstītas visā pilsētā.
Divtūkstošo gadu sākumā Liepājā un Latvijā radošo un bieži arī sociālo toni noteica “K@2” kultūras un informācijas centrs Karostā. Tas sākās kā ceļojošu mākslinieku kopiena un jau pirmajā darbības sezonā 2000. gadā kļuva par vienu no visu laiku spilgtākajiem kultūrplānošanas metodes ieviesējiem Latvijā. Kāds bija Karostas stāsts, un kāpēc kultūra ir no svara?
Rīgas dome tuvākajā sēdē lems par kārtējo īpašumu atpirkšanu trasē, kur nākotnē plānots Dienvidu tilta un Vienības gatves savienojums jeb Jāņa Čakstes gatves izbūve. Zemju iegādei nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, un dome paziņojumā medijiem norāda, ka maģistrāles izbūvi sāks nākamgad. Tiesa, tam vajadzīgos vairāk nekā simt miljonus eiro Rīga nav atradusi, tāpēc solījums par būvniecības sākumu paliks neīstenots.