Vides fakti

Vides fakti. Ūdeņu kvalitāte un putnu balsu ierakstīšana

Vides fakti

Vides fakti. Jaunbūves kāpā un upju meliorācija

Vides fakti. Dziļā renovācija un plastmasas iepakojumi

«Dziļā renovācija» – kā padomju daudzdzīvokļu ēkas siltina un atjauno Igaunijā

Latvijā ir 13 500 daudzdzīvokļu namu, kas būvēti padomju laikos un kuri būtu jārenovē. Līdzīga situācija ir Igaunijā. Kamēr Igaunija izvēlējusies "dziļās renovācijas" ceļu, lai līdz 2050. gadam varētu atbilst Eiropas Savienības (ES) plānotajām prasībām par klimatneitrālām ēkām, Latvijā ir bažas, ka šobrīd renovētās un siltinātās ēkas nākotnē varētu nākties pārsiltināt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".

ĪSUMĀ:

  • Sekojot ES plānotajām prasībām, Igaunija mājām veic "dziļo renovāciju", bet Latvijā siltinātās ēkas varētu nākties pārsiltināt.
  • Lai Latvijā saņemtu finansiālu atbalstu ēkas renovācijai no ES līdzekļiem, primārās enerģijas patēriņš mājai jāsamazina vismaz par 30%.
  • Ēkām, līdzīgi kā elektroprecēm, piešķir energoefektivitātes apzīmējumus ar burtiem. 
  • Igaunijas mērķis ir renovēt ēkas tā, lai tās atbilstu vismaz C līmenim.
  • Speciālists uzskata – arī Latvijai jāaizgūst Igaunijas prakse renovētajās mājās obligāti ierīkot arī ventilācijas sistēmu.

Latvijā par ēkas renovāciju ir jāvienojas dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam ēkai jāveic energoaudits, kurā tiek norādīts, kādi pasākumi būs jāveic, un tad var pieteikties valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum". Ja viss ar dokumentiem būs kārtībā, "Altum" aizdos naudu, un aptuveni pusi no izmaksām segs ES.

"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece pastāstīja, ka pieteikt savu energoefektivitātes projektu atbalsta saņemšanai no ES līdzekļiem var jebkura daudzdzīvokļu māja, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi. Galvenā prasība, kas jāsasniedz, saņemot ES finansējumu, ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana mājai vismaz par 30%.

Pēdējo gadu laikā "Altum" paspārnē ir renovētas 630 mājas.

Vidējais enerģijas patēriņa ietaupījums esot apmēram 50–60% – labākajām mājām par 65%, sliktākajām ap 40%. Katrai ēkai tiek izstrādāts savs renovācijas risinājums.

Līdzīgi kā elektropreces marķē ar alfabēta burtiem, tā, norādot to energoefektivitātes klasi, arī ēkām lieto apzīmējumus. Energoefektivitātes speciālists Jānis Šipkovs skaidroja, ka vislabākajiem objektiem, kas atbilst A kategorijai, patēriņš ir 15 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, savukārt standarta paneļu mājai, kas atbilst E un F kategorijai, patēriņš svārstās no 200 līdz 250 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Lai gan Eiropā ir valstis, kur šie burti tiek norādīti arī sludinājumos, pārdodot vai izīrējot īpašumus, Latvijā šī sistēma nav ieviesusies praksē.

Igaunijā piekopj "dziļo renovāciju"

Arī Igaunijā ēku renovācija ir aktuāls jautājums, kura risināšanai pirms 20 gadiem tika nodibināts fonds KREDEX, kas darbojas līdzīgi Latvijā esošajam "Altum". Tajā ļaudis var vērsties pēc finansējuma un saņemt konsultācijas. Konsultanti palīdz iedzīvotājiem visā rekonstrukcijas procesā – sākot no lēmuma pieņemšanas un beidzot ar tehniskajiem risinājumiem un līgumu slēgšanu ar būvniekiem. Konsultants darbojas, līdz remontdarbi ir pilnībā pabeigti.

Šobrīd Igaunijā nosiltināti aptuveni 10% padomju laika daudzdzīvokļu namu, un šis rādītājs ir līdzīgs Latvijas statistikai. Kaimiņvalstī plānots līdz 2050. gadam renovēt aptuveni 14 000 ēku.

Igaunijā ēku klasificēšanai aktīvi izmanto burtu sistēmu. Kā norādīja Igaunijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Lauri Sū, mērķis ir renovēt ēkas tā, lai tās kā minimums atbilstu C enerģijas klasei. Igaunijā arī aktīvi tiek runāts par Eiropas plāniem noteikt, ka līdz 2050. gadam visām ēkām jābūt klimatneitrālām, tāpēc jau tagad ēkas jāsiltina tā, lai tās atbilstu C vai B līmenim.

Igaunijā ES finansējumu ar retiem izņēmumiem var saņemt tikai "dziļās renovācijas" projekti – ēkas, kurās enerģijas ietaupījums ir apmēram 50–60%. Lai arī skaitļi it kā līdzīgi Latvijai, kaimiņvalstī ir kāda būtiska atšķirība, – veicot ēkas renovāciju, obligāti ir jāierīko jauna ventilācijas sistēma, lai novērstu pelējumu un mitrumu, kas var rasties siltinātās mājās sliktas gaisa kvalitātes dēļ. 

Latvijā šāda prasība nav obligāta, tomēr energoefektivitātes speciālists Jānis Šipkovs uzskatīja, ka Latvijai vajadzētu mācīties no Igaunijas piemēra un nekāpt uz tā paša grābekļa.

"Dziļā renovācija" Igaunijā nozīmē arī obligātu logu un jumta nomaiņu.

Lai gan Igaunijā, tāpat kā Latvijā, katra ēka atšķiras, Tallinas Tehniskā universitāte izstrādājusi standarta tehniskos risinājums māju siltināšanai, kurus bez maksas var izmantot jebkurš būvnieks. Šobrīd Igaunija uzsākusi arī pavisam jaunu virzienu ēku renovācijā, ražojot tipveida siltināšanas paneļus. Pilotprojekta laikā šādā veidā jau renovētas 20 mājas.

KONTEKSTS:

Eiropas Parlaments (EP) 2023. gada martā pieņēma pasākumus, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

EP prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka jau 2026. gadā. Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti