Sadaļas Sadaļas

Kā Vērmanes dārzā nonāca senais Mandžūrijas riekstkoks?

Mandžūrijas riekstkoks, kas Vērmanes dārzā Rīgā liecas pāri celiņam, atstutēts ar lielu stuti, un ir parka “goda seniors”, ir viens no ievērojamā dārzu meistara Georga Kūfalta atvestajiem svešzemju kokiem.

Kā Vērmanes dārzā nonāca senais Mandžūrijas riekstkoks?Sintija Ambote

Vērmanes dārza pirmsākumi meklējami 1812. gadā, kad Napoleona karaspēks gāja pār Eiropu, skaidro “Rīgas mežu” Dārzu un parku daļas vadītājs Jānis Lediņš. Rīgā tolaik vēl nebija ne bulvāru loka, ne tur esošo mūra ēku, tikai vecpilsēta, kuru ierobežoja aizsargvaļņi. Gaidot Napoleona karaspēku, tika pieņemts militārs lēmums nodedzināt priekšpilsētu, kas nozīmē, ka tika nodedzinātas daudzas koka ēkas, kuras atradās ap vēsturisko pilsētas kodolu.

Latvijas Radio piedāvā stāstus par Rīgas centra un apkaimju parkiem – par seno pilsētas parku veidošanās vēsturi, kā arī par atradumiem šajos dārzos, kur aug ne vien Latvijai raksturīgas sugas, bet arī svešzemju koki.

Pēc tam pilsētas ģenerālgubernators Filips Paulučī lēma, ka šajā tukšajā vietā būtu jāveido parks, savukārt mecenāte Anna Vērmane ziedoja savu zemes gabalu un ievērojamus naudas līdzekļus, lai parks taptu.

Sākumā parks bija tikai 0,8 hektārus liels, kas ir tikai neliela daļa no šodienas 5 hektāru parka platības. Tas, visticamāk, sākotnēji atradās tuvāk Brīvības ielai, un vēstures avotos norādīts, ka šajā nelielajā platībā tolaik sastādīts pie tūkstoš koku. “Tā laikam bija arī tā laika mode, ka apstādījumi ir krēslaini, noslēpumaini un ar dzīvžogiem, krūmiem un lieliem kokiem,” spriež Jānis Lediņš.

1817. gadā parks bija pabeigts tā sākotnējā izmērā, bet vēlāk Vērmanes dēls turpināja mātes iesākto, ziedoja vēl citus zemes gabalus un parks ieguva šī brīža apjomu.

Kā norāda Lediņš – tad nāca jauns un radošs dārzu meistars Georgs Kūfalts (Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs no 1880. līdz 1914. gadam), kurš parkā ienesa savu raksturu un atveda daudzus svešzemju kokus. Daudzi no tiem vēlāk bargajās ziemās izmira, bet Vērmanes dārzā ir saglabājies Mandžūrijas riekstkoks.

Mandžūrijas riekstkoki nāk no Sibīrijas, no Amūras lejteces, kur tie aug jaukta tipa mežos kopā ar skujkokiem un tiem patīk mitra augsne. “Iespējams, tur tika ievākts sēklu materiāls, tad tie tika paaudzēti kaut kur Latvijas apstākļos, lai pielāgotos un atvesti stādīšanai Vērmanes dārzā,” min Lediņš, atzīmējot, ka šie svešzemju koki daudz ātrāk sasniedz dižkoka statusu: “Līdz ar to šis Mandžūrijas riekstkoks ir unikāls un liels eksemplārs, arī augļi ir ēdami tikai, atšķirībā no mums labi zināmiem grieķu valriekstiem, šiem ir biezāka miziņa un grūtāk tikt klāt. Un viņi arī interesanti smaržo ar tādu joda aromātu, kas savukārt atbaida kukaiņus.”

Mandžūrijas riekstkoki Vērmanes dārzā

Mandžūrijas riekstkokam ir raksturīga nokarena vainaga forma, un tā zari tiecas uz leju. Arī Vērmanes dārza kokiem zari bija pārliekušies pāri celiņiem un to gali balstījās pret zemi un pat apsakņojās. 1990. gados kokiem eksperimentālā kārtā tika nozāģēti zaru gali un tie sāka svērties. Līdz ar to tika pieņemts lēmums izveidot lielu stuti un riekstkokus savā starpā sajūgt ar atsaiti. “Tas viņus tagad pasargā, un šobrīd mēs viņus kā goda seniorus saudzējam,” norāda Lediņš.

Viņš turpina: “Arī Kūfalta laikā stādīts koks ir Ošlapu pterokārija, kas gaida savu maiņu, jo dzīvo no sakņu atvasēm, kas jau ir lielas. Mēs cenšamies šo Kūfalta iesākto tradīciju turpināt, mēs nevaram atļauties daudz stādīt kokus no jauna, bet vietās, kur kāds koks bijis un izkritis, mēs arī stādām jaunus dendroloģiskos retumus, kas atkal nākamajām paaudzēm būs tāds pats brīnums kā šie riekstkoki.”

“Rīgas mežu” Dārzu un parku daļas vadītājs Jānis Lediņš
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt