Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Dārzs un mājas
Sens tautas ticējums vēsta, ka zirņi jāsēj 100. dienā, lai neiemetas tārpi. Šī diena nu ir klāt, taču ne visi var pagūt tajā iesēt zirņus. Kā Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, ar tārpiem var arī cīnīties, palaižot dārzā spožlapsenītes.
Zirņu pagastā sestdien, 8. aprīlī, sēs zirņus. Ikgadējā zirņu talka Zirņos jau ir kļuvusi par jautru tradīciju, kuru cer arī iekļaut Nemateriālajā kultūras mantojumā.
Mantotie kultūraugi nozīmē, ka to sēklas vismaz 30 gadu garumā ir ievāktas no iepriekšējās ražas, nevis katru gadu pirktas no jauna. Tā ir liela bioloģiskā vērtība, jo ilgstoši atlasīti un audzēti augi pārņem konkrētas īpašības, tāpēc ir svarīgi turpināt sēklu vākšanas un audzēšanas tradīciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge un Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece.
Aprīlis ir pēdējais laiks, lai paspētu izdarīt vēl nepaspētos darbus – pārstādīt, iestādīt un apgriezt augus. Tāpat ir īstais brīdis, lai dārza augsni pabarotu ar mēslojumu – komplekso un organisko, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā uzziedējusi krāšņā Ķīnas vistērija. Vistērija ir tauriņziežu dzimtas augs, kura maigi violeti zilie ziedi ir sakārtoti ķekaros. Botāniskajā dārzā augs uzziedējis tikai otro reizi.
Pasūtīt tomātu vai paprikas sēklas no Ķīnas, Indijas vai vēl kāds valsts, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, sākotnēji varētu šķist lētāks risinājums. Eksperti brīdina, ka šādā veidā skopais var samaksāt nevis divreiz, bet vairākas reizes dārgāk. Līdz šim Latvijā nav konstatēts tomātu brūnplankumainības vīruss, bet, iegādājoties nesertificētas sēklas un augus, šo slimību var ievazāt arī pie mums. Rezultāts tam būs, ka siltumnīcā vai piemājas dārzā tomātus un papriku nebūs iespējams izaudzēt vairākus gadus.
Soda ir teju vai katrā mājā, tā mūsu saimniekošanas tradīcijās iesakņojusies kā gluži vai universāls līdzeklis, tomēr pēdējā laikā vairāki cilvēki cēluši trauksmi, ka soda mainījusies – tā vairs neizšķīst aukstā ūdenī, bet gan saveļas kunkuļos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kas noskaidroja, ka "jaunā" soda ražota Turcijā un ir droša ikdienas lietošanai.
Vienas jaunas ābolu šķirnes radīšana prasa 20–25 gadus. Dārzkopības institūta pētnieces Lailas Ikases paspārnē tapušas jau 15 šķirnes. Katra šķirne ir īpaša. Tai no citām jāatšķiras ar garšu, ražību un izturību pret slimībām.
Gan daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, gan daļā tā dēvēto "trekno gadu" jaunajos projektos mēdz būt problēmas ar skaņas izolāciju. Dzirdēt, ko kaimiņi runā vai skatās televīzijā, nav patīkami. Kā ir iespējams uzlabot skaņas izolāciju dzīvokļos?
Šonedēļ Latvijā sagaidīts astronomiskā pavasara sākums, par ko liecina arī dabas atmoda. Savukārt Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī citviet ziemeļu puslodē jau sākusies augļu koku un krāšņumaugu ziedēšana.
Piemērotākais laiks sākt stādīt zemenes, lai jau maija beigās varētu ēst pašu audzētas ogas, Latvijā ir marts. To vislabāk darīt dubultās plēves siltumnīcā, piemērotā substrātā ar pH līmeni no 5,5 līdz 6, izvēloties kvalitatīvus frigo stādus no vietējiem zemeņu audzētājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.
Pēteris un Maruta Anusāni, piepalīdzot meitai Amandai un dēlam Laurim, savā zemnieku saimniecība "Māras" Preiļu novadā jau vairāk nekā 20 gadus audzē sīpolu lokus. Šobrīd divās apkurināmās siltumnīcās aug jau lociņu otrā raža. Saimnieki stāsta, ka no jaunā gada līdz aprīlim – četrus mēnešus – gulēt sanākot pavisam maz, jo naktī jāceļas kurināt siltumnīcu krāsnis. Toties viņi esot rūdīti un šoziem neesot slimojuši pat ar iesnām. Lociņu sezona zemnieku saimniecībā "Māras" būs līdz pat maija sākumam, kad sāksies tomātu stādu laiks.
Carnikavā kāda seniore ilgus gadus savus lopus turēja kūtī, kuru tās īpašnieks vēlas nojaukt. Ar līdzcilvēku atbalstu tiks sakārtota kūts seniores īpašumā, kur varēs turēt daļu viņas lopu, pārējos nāksies pārdot vai likvidēt.
Marta sākumā joprojām var pagūt atrast un atdzīvināt vecās sēklas vai nopirkt jaunas, un iesēt sev tīkamos augus. Tāpat pavasara sākums, kad zeme atlaidusies, bet lapu pumpuri vēl nav piebrieduši, ir īstais mirklis, lai dārzā pārstādītu daudzgadīgos augus un krūmus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Kāds biškopis Serbijā izstrādājis novatorisku iekštelpu bišu stropu. Tas ļauj iegūt medu un citus produktus cilvēkiem bez īpašam zināšanām un pieredzes šajā nozarē.
Daudzi privātmāju īpašnieki cerībā samazināt apkures izmaksas vēlas māju padarīt energoefektīvāku, to nosiltinot, taču bieži vien ieguldītā nauda neatmaksājas, ja pirms tam nav veikti rūpīgi aprēķini un esošās situācijas novērtējums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns.
Laiks sēt leduspuķes. Ne tās, kas aukstā laikā parādās uz loga, bet gan ilgziedīgās begonijas. Lai to pareizi izdarītu, svarīgi izvēlēties pareizo augsni – speciālu, sterilizētu kūdru, kas vēl pirms sēšanas jāizsijā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne. Tāpat pēdējais laiks apsegt košumkrūmus un balsināt augļu kokus.
Lai gan līdz darbiem vēl kāds laiks jāpagaida, jau tagad var sākt plānot, kur, kad un kas šogad jāiesēj. Gan tomātu, gan paprikas stādus var izdiedzēt mājas apstākļos, taču tas jādara siltā vietā, vislabāk uz radiatoriem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkope Saiva Pekuse un dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne.
Veselam cilvēkam ar labu imūno sistēmu pelējuma sēnīšu klātbūtne, visticamāk, neradīs lielu kaitējumu veselībai, taču virsmu, uz kuras tā parādījusies, tāpat vislabāk nomazgāt un rūpīgi izžāvēt. Ja mājoklī dzīvo mazi bērni, veci cilvēki vai cilvēki ar autoimūnām, hroniskām saslimšanām, tad gan jāpielieto arī ķīmiskie līdzekļi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica speciālisti.
Ziemas mēnešos dārza darbi un aktīvā rosīšanās puķu dobēs nenotiek, tā vietā lielāka vērība jāpievērš istabas augiem. Trīs svarīgi nosacījumi augu labsajūtai telpās ziemā ir gaisma, temperatūra un mitrums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa. Vienlaikus dārznieces uzsvēra, ka grūtākais laiks iekštelpu augiem jau ir garām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
