Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Polijas pilsētā Gdaņskā notiek plaša kaķu izstāde, kurā pārstāvēti apmēram 160 dažādu šķirņu dzīvnieki.
"Mūsu miera osta," tā par netālu no Rīgas iekopto zemes gabalu teic mūziķis Reinis Sējāns. Viņš kopā ar sievu, vokālo pedagoģi Maiju Sējāni, aizaugušu zemes gabalu meža vidū pārvērtuši par savu laimīgo zemi. Pie mājas ir pašu rakts dīķis, kurā veldzēt uzkarsušu ādu, tuvinieku dāvāto augļkoku dārzs, Reiņa taisītā kastē aug tomāti, pēc kuriem pastiepties brokastīs, un plašs mauriņš, par kura pļaušanu notiek cīņas, jo šo darbu darīt grib abi.
Skrūvpāļus labi var izmantot kā remonta līdzekli, piemēram, kad sēžas viens mājas stūris, taču pagaidām trūkst informācijas, vai Latvijā ir droši celt māju tikai uz skrūvpāļu pamatiem. Tam nepieciešama nopietna ģeodēziskā izpēte, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" vērtēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Kā sauca to rožu šķirni, kura uz simt gadiem apvija Dusošās skaistules jeb Ērkšķrozītes pili, nav precīzi zināms, bet visām tām 150 rožu šķirnēm, kas no šodienas skatāmas Latvijas Dabas muzejā, ir zināms gan vārds, gan izcelsme. Rožu audzētāju un rožu mīļotāju satikšanās vienmēr bijuši svētki. Īpaši šogad, kad pandēmijas dēļ iepriekšējās ikgadējās izstādes nācās izlaist.
Zīmolam un cenai, iegādājoties zāles pļāvēju vai citu dārza tehniku, ir nozīme. Ieteicams tehniku iegādāties specializētajos veikalos, kas piedāvās arī remonta un servisa pakalpojumus, nevis lielveikalos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 6. līdz 9. jūlijam norisināsies rožu izstāde, informēja muzejā.
Balvu novada Tilžas pagasta "Ezerlīču" saimniecība ir viens no tūrisma apskates objektiem. "Ezerlīčos" ir ne vien iespaidīga neparastu akmeņu, bet arī dažādu ziemciešu kolekcijas. Šobrīd dārzā krāšņi zied peonijas, kuras vēlāk nomainīs dienziedes un flokši.
Ja mājai ir pagrabs, jāsiltina tās pamatu virsējā daļa līdz 10–15 centimetriem zemē, dziļāku siltinājumu veidot nav efektīvi, jo pagrabu labāk siltināt no iekšpuses. Siltināšanai var izmantot 30 līdz 50 milimetru biezas putupolistirola plāksnes, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Karstā laikā augiem svarīga ir mulčēšana, kas ļauj saglabāt mitrumu. Protams, nedrīkst aizmirst arī par laistīšanu un mēslošanu, kas īpaši svarīga šobrīd hortenzijām, rododendriem, bukšiem un krūmmellenēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Karstajā laikā diskomfortu jūt arī mājdzīvnieki, tāpēc būtiski gādāt par to labsajūtu, apgādāt ar dzeramo ūdeni, nodrošināt vietu, kur var pamērcēt ķepas, un ļaut tiem būt mierā, jo arī kaķi un suņi tveicīgajās dienās izjūt stresu, LSM.lv skaidroja nodibinājumā "Dzīvnieku policija".
Latvijā projekta "LIFE-IP LatViaNature" mazo grantu konkursā izraudzīti četri pieteikumi Spānijas kailgliemeža apkarošanai. Projekta ietvaros tiks pārbaudīts, cik pieteiktās metodes ir efektīvas, lai ierobežotu invazīvās sugas izplatību, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila, skaidrojot, ka metodes ir dažādas – gan mobilie pīļu ganāmpulki, gan dažādas lamatas un elektriskie gani.
Galvaspilsētā, bet ar dārzu aiz loga, kur dobē pasniegties pēc lekniem redīsiem, darbdienas vakarā atpūsties, ravējot nezāles, klausīties putnu dziesmas un norobežoties no pilsētas dunas – tāds ir arhitektes Zaigas Gailes un uzņēmēja, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības vadītāja Māra Gaiļa urbānais dārzs Daugavas vidū, Ķīpsalā. Kaimiņu vītola glābšana ar domkratu, no prinča Čārlza dārza nočieptas piparmētras, Zigmara Liepiņa dāvināta egle un citi stāstiem bagāti augi mīt Gaiļu dobēs.
Turcijas ziemeļrietumu pilsētā Edirnē sācies ikgadējais lavandu festivāls. Tas pieskaņots šo skaisto ziedu novākšanas sezonas sākumam.
Dārzā šobrīd var iemesties gan zāģlapsenes kāpuri, gan melnās laputis, gan tādas slimības kā miltrasa un brūnplankumainība, tāpēc tas regulāri jāapseko. Vēl jāatceras, ka, lai gan daudzām dārza kultūrām nepieciešama mēslošana, zemenes šobrīd aiztikt nevajadzētu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica dārzkopības ekspertes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska.
Ārstniecības augus ikdienā lieto 71% Latvijas iedzīvotāju, bet trešdaļa tos ievāc paši. Savukārt populārākās ārstniecības augu sugas ir piparmētras, kumelītes un liepziedi, liecina Vides risinājumu institūta rīkotā aptauja.
Neierasti agri kartupeļu stādījumos šogad jau atrodamas Kolorado vaboles. Šiem kartupeļu lapgraužiem pa prātam bijusi aizvadītā visai siltā un sniegotā ziema. Augu aizsardzības speciālists skaidroja, ka Kolorado vaboles piemājas dārzos sastopamas, jo saimnieki kartupeļus vairākus gadus pēc kārtas stāda vienuviet.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 15.-17. jūnijam būs apskatāma īrisu izstāde „Īrisi 2022”, informēja muzeja pārstāve Undīne Preisa.
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kas jūtami samazinās no blakus dzīvokļiem dzirdamo skaņu daudzumu, ir no koka karkasa un rīģipša izveidot jaunu sienu, kas starp esošo sienu rada aptuveni divu centimetru lielu spraugu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības "Vilciņi-1" saimniekiem šovasar jādomā ne tikai par graudaugiem, bet arī par zeltvēdera mūķeni – kaitēkli, kas savairojies privātajā teritorijā augošos kokos. To, ka vienam no ozoliem daži zari ir bez lapām, saimniece pavisam nejauši pamanījusi pagājušajā nedēļā.
Domājot par ēku siltināšanu, svarīgi saprast, vai ēkā starp ķieģeļiem ir izveidota gaisa šķirkārta. Ja tāda ir, ēku iespējams siltināt tikai no iekšpuses ar materiālu, kas veidots uz koka bāzes. Ja ziemā ar šādu siltinājumu ir par maz, sprauga jāaizpilda un ēka jāsiltina arī no ārpuses ar 10 centimetru akmens vai stikla vati, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
