
Dzīve & Stils / Dārzs un mājas


Vecas mājas sienas siltinot, ar akmens vati nav jāskopojas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sacīja tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs.

Lieli koki, kas ieskauj māju, ir jāaprūpē kokkopim jeb arboristam, kurš spēs profesionāli novērtēt, vai tie neapdraud īpašumu. Par lielo piemājas liepu, ozolu, lapegļu un citu senatnes liecinieku kopšanu Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” stāstīja arborists Jānis Vilks.

Augu mīļotāji “pieredzes apmaiņas” forumos nereti uzdodas par ekspertiem, iesakot pret kaitēkļiem izmantot līdzekļus, kas nobeidz ja ne pašus augus, tad liekot ciest arī vērtīgajiem kukaiņiem. Tāpēc drošus padomus, kā apkarot augļkoku un košumkrūmu kaitēkļus, sniedza dārzkopības ekspertes – Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas “Dzērves” saimniece Maruta Kaminska.

Kopš peonijas atkal tiek atzītas par modernām puķēm, tās ne tikai aug piemājas dobēs, bet aizvien biežāk tiek veidoti arī apskates dārzi un tām ir arī savi svētki. Savu peoniju dārzu, kurā jau iestādītas 400 šķirnes krāšņo ziedu, veido arī ''Romju'' saimniece Laila Leja Tukuma novadā. Par godu vecmāmiņai tas gan būšot nevis peoniju, bet gan pujeņu jeb pojeņu dārzs.

“Altum” jaunajai atbalsta programmai privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai var pieteikties tie, kuru apgādībā ir un kopā dzīvo vismaz trīs bērni vai trešais tiek gaidīts, vai, ja privātmāja atrodas ārpus Rīgas un Jūrmalas un tām piegulošo novadu – Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu – administratīvās teritorijas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Skudras uz peonijām atrodas divu iemeslu dēļ – tās ēd laputis un tām patīk ziedu saldais nektārs, LSM.lv skaidroja dārzniece Maruta Kaminska

Nelieli piemājas dīķi to īpašniekiem biežākās galvassāpes sagādā ūdens duļķainības, ūdenstilpes aizaugšanas vai zivju bojāejas dēļ. Kā pareizi apsaimniekot šo ūdenstilpi, Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” skaidroja zinātniskā institūta “Bior ”speciālists Mārcis Ziņģis.

Atjaunojot beicēta koka krēsla krāsu, vēlams neizmantot grīdas laku, jo pēc tam, vēloties mēbeli padarīt autentiskāku, tās noņemšana var sagādāt pamatīgas grūtības, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” padomu sniedza “Bergman Restoration Company” firmas īpašnieks, restaurators un visa antīkā cienītājs Ralfs Bergmanis.

Dārzu jāmēslo, kad spīd saule, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atgādināja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Pirms mēslošanas svarīgi augsni kārtīgi salaistīt, bet, tā kā pēdējā laikā lielā Latvijas daļā piedzīvotas ilgstošas lietavas, jāizvērtē, vai tas nepieciešams.

Arī šogad Latvijā ne vienā vien mazdārziņā aug sēklas un stādi, kurus dāvinājis Borisa un Ināras Teterevu fonds. Programmā “Pats savam saimes galdam” fonds palīdz rosīgiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts, lai mazdārziņos varētu izaudzēt krājumus ziemai. Kuldīgas senioru skola programmā piedalās otro reizi. Nebaidoties eksperimentēt, kopīgi ar fondu ne tikai palīdzēts senioriem dārza darbos, bet pirmo reizi tapis arī garšaugu dārzs.

Drona acs virs Lucavsalas, kas šobrīd slīgst ābeļziedu kupenās, uzreiz pamana interesantu veidojumu. Tas līdzinās mandalai vai stilizētai ģeometrisku figūru grupai un izceļas uz pārējo mazdārziņu fona. Tāds ir mazdārziņš, kur saimnieko divi jauni rīdzinieki – Antra Oša un Artūrs Daukulis.

Bumbieru–kadiķu rūsa ir sēne, kura uz inficētu kadiķu stumbriem, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, visā savā oranžajā krāšņumā parādās pavasarī. Šogad maijā sēne par sevi atgādināja visā Latvijas teritorijā, diemžēl – iznīcinot ne tikai skaistumkrūmus, bet arī bumbieres.

Siltinot vecu dārza māju, jāpatur prātā, ka reiz liktais siltinājuma materiāls pa gadiem ir nosēdies – ja tam vienkārši šūs virsū jaunu, tad augšpusē starp apdares dēļiem paliks spraugas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sacīja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Koka grīdā spraugas starp dēļiem tīra, izmantojot rokas leņķa slīpmašīnu ar dimanta disku, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica Latvijas Amatniecības kameras biedrs, apdares darbu meistars Normunds Lindemanis. Viņš nerekomendēja spraugas taisīt ciet, piemēram, ar špakteli, jo grīdas dēļi ir svārstīgi un ar laiku materiāls varētu izspraukties ārā.

Spožlapsenes un līmes vairogi ir labs veids, kā pasargāt dārzu no kaitēkļiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Turklāt maijs ir piemērots laiks, kad dārzā palaist spožlapsenes un izlikt līmes vairogus.

Līdz ar ceriņiem un ābeļziediem Latvijas dārzos šis ir arī vēlo tulpju laiks. Īpaši krāšņas tulpju šķirnes pilnziedā šajās dienās skatāmas Salaspilī, Nacionālajā botāniskajā dārzā.

Ja betona garāžai, kurai abās pusēs ir zemes uzbērumi, deformējušās sienas, vispirms zeme jānorok, tad bloki jāizlīdzina, visbeidzot jāliek virsū ģeomembrāna un atkal jāaizrok ciet zeme, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Dzīvoklim, īpaši pirmajā vai otrajā stāvā, vislabāk izvēlēties pildītas, smagas koka ieejas durvis ar siltinājumu no iekšpuses, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Maija sākums ir īstais laiks zemeņu stādīšanai. Ogu audzēšanu var atvieglot gan stādīšana podos vai kastēs, gan mulčējamās plēves izmantošana, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zemeņu audzētājs Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.

Izvēloties kapu apstādījumus, primāri jāpievērš uzmanība vietai – tā ir saulaina vai ēnaina. Mūsdienās jaunveidotos kapos, kur koki vēl nav izauguši lieli, visu dienu ir atklāta saule. Attiecīgi jāizvēlas – ēnainā vietā augi, kuriem labāk tīk ēna, saulainā – saulmīļi. Par modes tendencēm kapu iekopšanā un tam piemērotākajiem augiem stāstīja daiļdārzniece, Skaistiedarzi.lv ainavu arhitekte Dace Lukševica.
Svarīgākais šobrīd


















