Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 4. līdz 6. augustam notiks dienliliju izstāde, kur varēs apskatīt arī selekcionāra un kolekcionāra Raimonda Petrovska izlolotos ziedus. Viņš sarunā ar Latvijas Televīziju atzina – varētu teikt, ka dienlilijas ir praktiskākais zieds Latvijā, jo nav cimperlīgas, toties atalgo ar krāšņiem ziediem divu mēnešu garumā.
Kopš Covid-19 pandēmijas cilvēki daudz vairāk novērtē dārzus un cenšas tos ieviest arī pilsētā – kopienu dārzos, virtuvē uz palodzes, kastēs pagalmā. Tendences liecina, ka svarīgāks kļūst praktiskais dārza pienesums, taču tas tiek apvienots ar estētisko baudījumu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja dārzu mākslas uzņēmuma "Galantus" dibinātājs un īpašnieks, sertificēts ainavu tehniķis Ansis Birznieks.
Arī pēc tam, kad zemenes beigušas ražot ogas, tās jāturpina kopt, lai nākamajā gadā atkal būtu laba raža. Svarīgi tām laikus, augusta sākumā, apgriezt lapas. Augusts ir arī daudzgadīgo ziedu iegādāšanās un stādīšanas laiks, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja dārzkopības ekspertes.
Cik vienkārši rūdītam pilsētniekam pieņemt dzīvi ārpus galvaspilsētas, baudīt mieru un iekopt zemi ap māju? Lai pierastu, nepieciešams kāds laiks, bet komponists Jēkabs Nīmanis un viņa sieva, – zinātniece, kas pēta dažādu vielu ietekmi uz ūdens organismiem, Ieva Putna-Nīmane audzē garšaugus, tomātus, ķirbjus un dažus augļu kokus. Langstiņu ciema pašā vidū, kur pašu celtā mājā viņi dzīvo jau gadu, ir dabiska meža pļava un līdz ar to arī neauglīga augsne, tāpēc gardumi iedēstīti dažāda izmēra podiņos. Jaunie langstinieši ap savu māju cenšas saglabāt dabisko vidi.
Kā panākt, lai dārzā būtu mazāk apnicīgās ravēšanas, bet siltumnīcā varētu iztikt bez laistīšanas? Viļķenes pagasta "Lašu" saimniece Ginta Kalniņa pratusi atrast risinājumu, piemēram, mulčējot tomātu stādus ar aitas vilnu. Nu tie nav bijuši jālaista kopš iestādīšanas. Dārzā ir arī vēl citi eksperimenti, kas atvieglo darbu, līdz ar to paliek vairāk brīvā laika vaļaspriekiem.
Bakteriālā iedega konstatēta augļu kokiem piemājas dārzā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Pēdējos gados arvien populārāka kļūst mulčēšana – dārzkopjiem zināms veids, kā mazināt nezāļu daudzumu un pasargāt augus no izžūšanas. Arī kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska savā saimniecībā pielieto šādu metodi. Dārzniece dalījās pieredzē par to, kā mulčēt, lai augiem nenodarītu pāri un nezāļu augšana patiešām tiktu ierobežota.
Kabači, cukīni, zaļie zirnīši, dažādi zaļumi un ogas – dārzos raža sāk ienākties tik liela, ka labumu pietiek ne tikai tūlītējai ēšanai, bet arī sāk palikt pāri uzglabāšanai ziemā. Diētas ārste Lolita Neimane dārzeņu, augļu, ogu un zaļumu saglabāšanai iesaka tieši saldēšanu. Viņas saldētavā pamazām gulst uz terases pašas izaudzētie zaļumi un kabači.
Mājsaimniece Svetlana Smirnova no Rēzeknes novada Čornajas pagasta , filmējot, montējot un portālā "Youtube" publicējot video ar pamācībām, kā veiksmīgi audzēt un konservēt tomātus, kā arī citas dārza veltes, ieguvusi 100 000 pastāvīgo skatītāju lielu auditoriju. Par šādu sasniegumu "Youtube" satura veidotājus apbalvo ar "Sudraba pogu" jeb īpašu atzinības plāksni. Gan Svetlana, gan viņas ģimene lepojas ar panākumiem.
Dzirciema uzkalnā, no kura paveras skaista ainava uz jebkuru debespusi, saimnieko Dailes teātra aktieris Dainis Gaidelis. Šeit viņš bauda kontrastu starp steidzīgo Rīgas ikdienu, iekopj košas ziedu dobes, glābj kokus, audzē kabačus, cukīni, meža zemenes un pat arbūzus. Atsākoties teātra sezonai, izaudzētos gardumus viņš ved uz darbu un cienā kolēģus.
Skurstenis ir tā mājas daļa, kam jāatbilst visiem drošības standartiem. Vecām mājām, daļēji saglabājot malkas apkuri, skurstenis ir jāmaina. Savukārt tad, ja no skursteņa spiežas darva, ir jānomaina dūmvads uz keramisko cauruli un virsma jāapstrādā ar sintētiskā lateksa emulsiju, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" uzsvēra būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Saimniecības ēkās bieži vien ir liels mitrums, kas var radīt pelējumu. Tam par iemeslu var būt gan pārāk zemi pamati, gan betona grīdas, taču problēmu iespējams atrisināt, uzbūvējot vienkāršu ventilācijas konstrukciju ar divām caurulēm telpas stūros, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Lai gan ērkšķogas mēdz uzskatīt par vecmodīgām ogām, tomēr Latvijas piemājas dārziņos tās joprojām ir sastopamas bieži. Tam ir savs iemesls – ērkšķogas ražo ilgi, reibina ar savu šķirņu un krāsu dažādību un ir lieliski uzglabājamas ziemai. Par šo ogu pirmsākumiem un selekciju Latvijā LSM.lv stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Valda Laugale.
Suņuka Džordža pirmais saimnieks bija darbos aizņemts un veltīja maz laika savam mīlulim. Vēlāk pārcēlās uz ārzemēm pavisam, bet Džordžs nokļuva pie saimnieka mammas. Tur suns tika turēts pilnīgi nepieskatīts un pēc saimnieces nāves nonāca pie dzīvnieku glābējiem. Un tad viņu pamanīja Lauma un Gundars, kurus aizkustināja dzīvnieka skumjais likteņstāsts, tomēr viņi saprata, ka sākumā nebūs viegli.
Kopš 2008. gada, kad Latvijā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus, invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Kā ar to cīnīties – šis ir jautājums, kas izskan nu jau katru vasaru.
Mūsdienās vajadzētu atteikties no koka materiālu izmantošanas grīdas konstrukcijām. Tā vietā labāk izmantot putupolistirolu vai putupoliuretānu un grīdas rīģipsi. Ja dzīvoklis atrodas augšējos stāvos, nekādas plēves nav jāizmanto, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Trešdaļu dzīves rakstniece Inga Ābele pavadījusi Siguldas puses "Stiķenos" – mājā, kas uzcelta uz senas kūts pamatiem. Vasaras vidū ap to saziedējušas rozes visdažādākajos toņos un nokrāsās. Ingai šķiet, ka šiem ziediem piemīt dvēsele, gars – kaut kas vairāk par kuplu ziedu uz ērkšķaina kāta. Krāšņais dobju izskats viņai tomēr ir mazsvarīgāks par aromātu, kas apvij dārzu.
Savairojoties dārza kaitēkļiem, piemēram, laputīm, lapgraužiem, baltblusiņām un citiem kukaiņiem, šosezon dažādu sociālo tīklu hobija dārznieku tematiskajās domubiedru grupās aktīvi tiek ieteikts augu kaitēkļu apkarošanai izmantot biocīdus – plašāk ieteiktie ir "Neostomazāns" un "Cobra", tomēr Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) uzsvēra – biocīdi nav paredzēti augu apstrādei, tos lietojot, var rasties nelabvēlīgas sekas.
Tās mēdz dēvēt par dārza karalienēm, jo cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Tās ļoti atgādina karalienes kroni un rotā senus ģerboņus. Latvijas Dabas muzejā viesojas viņas majestāte – lilija.
Vannasistabu ieteicams siltināt ar elpojošiem materiāliem. Sienās jāatstāj gaisa sprauga un jāiegādājas ventilators ar mitruma sensoru, tad nebūs jāuztraucas par pelējumu vai mitrumu, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
