Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Lai izaudzētu labu tomātu ražu, ne tikai pareizi jāsagatavo augsne, bet jāvēdina arī siltumnīcas, lai tomāti nesāktu plaisāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" padomus sniedza dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe.
Ņemot vērā šovasar piedzīvoto karstumu, ar zemeņu stādīšanu šogad nācies nogaidīt – lielā sausuma dēļ tās nedzina stīgas un neapsakņojās, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Šovasar piedzīvotie laika apstākļi, kad ilgstošu karstumu nomainīja lielas lietavas, sagādājuši problēmas hortenziju audzētājiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina dārzkopes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska. Saules apdedzinātās lapas un lietus sakapātās ziedu vāles vislabāk būtu nogriezt.
Tuvojoties rudenim, ir laiks pārstādīt un sagatavot ziemai augus – ziemcietes var pārstādīt septembrī un oktobrī, peonijas stādot, nedrīkst mainīt tās iepriekšējo augšanas dziļumu, bet lilijas jāstāda trīs sīpolu dziļumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Bulduru Dārzkopības vidusskolas projektu vadītāja Anta Sparinska, Zviedrijā dzīvojošā dārzniece Sabīne Klasa-Glasa un Bulduru Dārzkopības vidusskolas mūžizglītības vadītāja Kristīne Bulkovska.
Pirms apkures sezonas sākuma no dūmeņiem jāiztīra sodrēji, bet mājai jābūt aprīkotai ar dūmu detektoriem un ugunsdzēsības aparātu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sacīja eksperti – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Māris Bambis un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.
Par Rīgas izteiksmīgāko puķu dobi dārznieku un Rīgas domes pārstāvju vērtējumā šogad atzīta vasaras ziedu kompozīcija Kuldīgas ielas un Slokas ielas krustojumā Āgenskalnā, informēja SIA “Rīga meži” pārstāve Ieva Bērziņa,
Kulturālo kartupeļu lauks Kuldīgā ir stāsts par kultūras un dabas satuvināšanos, kas tapa, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa grāmatas “Kurzemīte”. Šis ir trešais lauka dzīves gads, bet Kolorado vaboļu lielās apetītes dēļ kartupeļu lauks ir iznīcināts. Izmantojot Imanta Ziedoņa vārdus “tik un tā”, pie tukšā lauka tapusi ekspozīcija, kurā varam aplūkot kartupeļu nedienas.
Vīnogas Latvijā sekmīgi audzē jau labu laiku, taču, lai tās nestu ražu, jāizvēlas piemērotas šķirnes un regulāri par vīnkokiem jārūpējas, tostarp nodrošinot slimību profilaksi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zemnieku saimniecības "Skāduļi" dārzniece Jana Drēviņa un vīnogu audzētājs no Tērvetes Edgars Zihmanis.
Pērtuves sienas siltināšanai pirtī jāizmanto akmens vai stikla minerālvate 10 centimetru biezumā, Latvijas Radio 2 raidījumā „No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būvniecības eksperts Juris Biršs.
Ārsienas siltina no ārpuses, lietojot minerālvates, no iekšpuses ēku siltina, izmantojot uz koka bāzes veidotu siltumizolāciju, tikai pēc tam var siltināt pagrabu vai cokolu, savukārt apkures ierīkošana jāsāk ar skursteņa novērtēšanu pie skursteņlauķa, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 22. līdz 24. jūlijam apskatāma izstāde “Dienlilijas 2021”, kuras laikā katru dienu apmeklētāji var baudīt jaunus, tikko plaukušus un grieztus ziedus, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Lai arī Latvijā vasaras kļūst siltākas, tomēr līdz olīvkoku un mandarīnkoku audzēm vēl ir tālu, par eksotisko augu audzēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos Latvijas Radio 1 ēterā pauda Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Uz betona grīdas var likt koku tikai tad, ja vispirms uz tā uzklāj tā dēvēto ģeomembrānu, kas veido gaisa spraugu starp betonu un koka grīdu, neļaujot pūt koka konstrukcijām, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Sava mazā Rundāle – tā varētu raksturot rožu kolekcijas dārzu, kas tapis Jāņa Treimaņa sētā Staicelē. Rūpīgi veidotajās dažādu formu dobēs pat šīs vasaras karstumā bagātīgi zied 130 šķirņu rozes. Dārzs ir ceļmalā, un tagad pie tā piestāj gan garāmbraucēji, gan tūristu grupas.
Lai ēkas vannas istabā būtu patīkami uzturēties, tā jāsiltina no iekšpuses ar putupolistirolu vai ķieģeļiem, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) ceturtdien, 15. jūlijā, atklāta izstāde. Šos ziedus dēvē par dārza karalienēm, kuras cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Tās ļoti atgādina karalienes kroni un rotā senus ģerboņus.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) no 15. līdz 17. jūlijam norisināsies izstāde „Cēlās lilijas 2021”, kurā biedrības „Lilium Balticum” liliju audzētāji plašākai sabiedrībai demonstrēs šī gada sasniegumus, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Ideju vai ierosinājuma dobes – tā varētu raksturot Brīvzemnieku pagasta sieviešu kluba „Naktsvijoles” īstenoto projektu „Palīdzi pats sev”, un tā pamatdoma ir mudināt maznodrošinātās ģimenes, kā arī tos novada cilvēkus, kuriem nav sava mazdārziņa un nav iespēju tam iegūt zemi, tomēr rast risinājumu, lai paši izaudzētu zaļumus, garšaugus un dārzeņus. Dobes, kas var noderēt ierosmei, ir izvietotas vairākās nu jau bijušā Alojas novada vietās.
Pirmajos Dobeles atjaunotās pils dārza svētkos atklāts hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzs. Pašreiz apzināti piecdesmit augi, kas 17. gadsimtā auguši hercogienes dārzā. Apmēram puse no tiem jau iestādīti arī jaunizveidotajās dobēs.
Vairāk nekā 100 dažādu riekstu krūmu un koku savā dārzā Priekules pusē Gramzdā audzē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
