Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Japānā, Jamaguči prefektūrā, uzziedējis viens no pasaulē lielākajiem un smirdīgākajiem ziediem – Amorphophallus titanum, kas ožot pēc līķiem.
Piektdien, 20. oktobrī, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā noskaidroti 2023. gada Latvijas brangākie ķirbji – šogad lielāko ķirbi izaudzējusi Ingrīda Kuzmicka no Dobeles novada. Tas svēris 290,5 kilogramus (kg) un apkārtmērā sasniedzis 3,61x3,10 metrus, informēja pasākuma rīkotāji.
No 25. līdz 29. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiks gadskārtējā rudens ražas izstāde izstādi "Ķirbjaugi un paprika 2023", kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubu "Tomāts", vēstīja muzejā.
Augi ir pielāgojušies dzīvot mainīgos apkārtējās vides apstākļos. Viens no faktoriem, kas ietekmē augu ziedēšanu, ir dienas gaišās daļas garums jeb fotoperiods. Ja arī citi faktori ir labvēlīgi, tad pavasarī ziedoši augi var uzziedēt rudenī, jo dienas garums ir līdzīgs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš un botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) uzstādīts jauns pasaules lielākā ķirbja rekords. Gigantiskā oga svēra 1247 kilogramus.
Francijas puķkopji izlolojuši jaunu dāliju šķirni par godu Parīzes olimpiskajām spēlēm, kas notiks nākamā gada jūlijā. Unikālās krāsas zieds radīts laboratorijā, un tas simbolizēs olimpisko uguni.
Ar talku pie Juglas Strazdupītes 15. oktobrī pulksten 11 Latvijas Dabas fonds (LDF) sāks šī rudens pilsētas pļavu talkas, kuru laikā Rīgā tiks ierīkotas astoņas jaunas savvaļas augu saliņas, informēja LDF, norādot, ka uz pļavu talkām tām aicināti visi interesenti.
Tūkstošiem hortenziju ziedu vienuviet, 70 dažādu šķirņu – Vidzemē kāda dārzniece pirms pāris gadiem saņēma negaidītu zvanu ar piedāvājumu kopt plašu dārzu. Tagad "Augustes iedvesmas dārzs" Pabažos kļuvis gan par ģimenes darba vietu, gan par atpūtu, gan par iespēju jebkuram smelties iedvesmu gan savu dārzu veidošanai, gan citu sapņu īstenošanai.
Nokritušās koku lapas var izmantot gan augu segšanai, gan kompostam, taču jārēķinās, ka tā pastāv risks dārzā ienest sēņu slimības. Ja lapas ir vēlme kompostēt, jālieto biokompostētājs, kas sēņu sporas iznīcina, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Lai gan šogad rudens vairāk atgādinājis vasaru, dārza rudens darbi turpinās – joprojām dārzus var mēslot, apkopt un gatavot tiem kompostu.
Vides risinājuma institūta speciāliste un bioloģe Rūta Abaja savās dzimtas mājas Kolkā izveidojusi permakultūras dārza paraugu un šogad kļuvusi par pirmo diplomēto latvieti permakultūrā, kura savu diplomdarbu aizstāvēja Igaunijā, taču mācījusies no dažādu valstu speciālistiem. Līdz šim Latvijā ar šādu diplomu varēja lepoties tikai vācietis Tomas Krīgers (Thomas Krüger), kas ir viens no permakultūras aizsācējiem Latvijā. Lai attīstītu savas prasmes un zināšanas, Rūta Abaja vairāku gadu garumā ir mācījusies, izstrādājusi permakultūras dizaina projektu kādā īpašumā Vidzemē un pati praksē izmantojusi permakultūras principus, veidojot savu dārzu.
Dārza darbi ar rudens iestāšanos nebeidzas, gluži otrādi, daudz kas vēl jāpagūst izdarīt pirms ziemas, jāpabeidz novākt raža, sakārot siltumnīca, kā arī jāveic citi sakopšanas darbi. Nereti pilsētās privātmāju un dārzu saimniekiem rodas problēmas, kur likt zaļos atkritumus, kritušos ābolus un rudens lapas. Kā šos un citus rudens darbu jautājumus risina Vidzemē?
Ābeles ir pirmie kultivētie koki pasaulē, un to augļi plaši tiek lietoti kulinārijā, gan gatavojot izsmalcinātus ēdienus, gan vadoties pēc paaudzēs mantotām, tradicionālām receptēm. Šīs rudens veltes novērtētas arī to veselīgā sastāva dēļ – ābolos ir vairāk nekā 50 dažādu vitamīnu. Par vienīgo ābeļu savvaļas sugu Eiropā, aktuālākajām kaitēm un ceturtdaļgadsimtu ilgo darbu līdz šķirnes tapšanai stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Lielas un mazas, tumšas un gaišas vīnogas, turklāt arī neierastās formās sestdien, 16. septembrī, varēja apskatīt un nogaršot Bauskas pils pagalmā – izstādē. Vīnogu audzēšana Baltijas reģionā pēdējo gadu laikā kļuvusi arvien populārāka, un tiem, kas uzdrīkstējušies audzēt vīnogas, izdevies arī pierādīt, ka mūsu klimata zonā var izaudzēt ne tikai skābas, bet arī ļoti saldas ogas. Ražu un garšas kvalitāti gan ietekmē laikapstākļi, kas šogad ogām nav bijuši tie labvēlīgākie.
"Mārtiņmājas 1" ir Babru ģimenes miera oāze Rēzeknes novada Maltas apvienības Feimaņu pagastā. Saime tiešām ir ļoti kupla – mamma Veronika, trīs meitas un divi brāļi jau katrs ar savām atvasēm. Ikdienā mājā dzīvo mamma un vecākais brālis Ivars, bet meita Skaidrīte ar ģimeni šeit pavada brīvdienas, ko velta nevis atpūtai, bet gan radot jaunas idejas pagalma labiekārtošanai un puķu dobēm, uzturot dārzu un siltumnīcu, kā arī ģimenes mazo muzeja stūrīti. Kopā visa kuplā saime mājās sapulcējas svētkos, lai baudītu jauku un ģimenisku kopābūšanu.
Ludzas novada Auziņos, Kristīne un Armands Ģēģeri nu jau 13 gadus nodarbojas ar ziedu stādu biznesu, kas patiesībā kļuvis ne tikai par iztikas avotu, bet arī sirdij tīkamu vaļasprieku. Redzot iedzīvotāju interesi par puķēm, šoruden saimnieki piedāvā ciemiņiem apskatei košu asteru lauku hektāra platībā.
Viena par otru krāšņāka, un visās krāsās, izņemot zilu – Latvijas Dabas muzejā sākusies gadskārtējā dāliju izstāde.
Trauslie un ar reibinošu aromātu apveltītie puķuzirņi zied visu vasaru, un, ja vēlāk iestādīti, to ziedēšanas laiks iestiepjas līdz pat pirmajai rudens salnai. Par puķuzirņu selekcijas pirmsākumiem Anglijā, šķirņu lēno attīstību un augšanu Latvijas klimatā stāsta puķkopības entuziasts, puķuzirņu selekcionārs un kolekcionārs Mārtiņš Maltenieks.
Dobeles novadā, kur pirms mēneša gāja pāri postošā vētra ar milzu krusas gabaliem, tagad daudzviet uzziedējuši stihijas skartie augļu koki, ievas, ceriņi un kastaņas. Vietējie iedzīvotāji spriež, ka šādi daba atjaunojas, taču ekspertiem ir cits skaidrojums. Nozares lietpratēji arī norādīja, ka patlaban vērojamā otrreizēja ziedēšana nenotiek tikai Dobeles pusē.
Krāšņās rudens vēstneses dālijas parasti rotā dārzus no jūlija līdz pirmajām salnām. Par iespaidīgā garuma stublājiem, ziedu krāsu daudzveidību un saudzēšanu no vēja stāsta dāliju selekcionārs un kolekcionārs Aivars Baroniņš.
Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Armuškās, iebraucot mazā meža celiņā, negaidīti aiz līkuma paveras skats uz kuplu lazdu aleju, kurai tālāk seko skaista, sakopta un košumkrūmu ieskauta "Lazdu māju" teritorija. Tur jau vairākus desmitus gadu saimnieko Rita Ikauniece ar ģimeni. Lai arī viņas profesija nav saistīta ar dārzkopību, Rita atrod pareizo pieeju jebkurai puķei, krūmam vai kociņam.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
