Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Izturīgās ciklamenas ar košiem ziediem mūs priecē aukstajos gadalaikos. Tām miera periods – atšķirībā no lielākās daļas puķu – ir tieši vasarā, kad citas puķes zied pilnā krāšņumā. Par ciklamenu jaukšanu ar Alpu vijolītēm, audzēšanu Kurzemē un uzglabāšanu grieztā veidā stāsta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne.
Savas aktualitātes gadu no gada ir arī Ziemassvētku rotājumiem, kuros netieši atspoguļojas pasaules lielo modes zīmolu tendences, Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” atklāja dekoratore un vides stiliste Baiba Prindule-Rence. Taču, viņasprāt, Ziemassvētku laikā mode nav svarīgākais – eglīti var rotāt ar teju jebko. Iļģuciema Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” vadītāja Ineta Vēvere ieteica svētku rotas darināt no dabas materiāliem – arī tas paver plašas iespējas.
Lielā sniega sega nāk par labu laikus neapsegtajām rozēm, taču skujeņiem tā ir par smagu un var aplauzt zarus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Izvēloties logus savai mājai vai dzīvoklim, ieteicams griezties pie profesionāļiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls. Laiks, kas tiks veltīts, izpētot gan dokumentāciju, gan logu uzbūvi, atmaksāsies ilgtermiņā, uzsvēra šīs pašas asociācijas eksperts Atis Jumiķis.
Jebkuru laminātu ir svarīgi apstrādāt precīzi pēc norādēm instrukcijā, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" uzsvēra sertificēts būvinženieris un būveksperts Juris Biršs.
Ja jaunus koka būvmateriālus apsēduši koksngrauži, koksne jādezinficē ar antiseptisku līdzekli pret kukaiņiem, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Juris Biršs. Savukārt, lai izvairītos no šādas problēmas, jāizmanto pilnībā neskarti kokmateriāli, kā arī būves tuvumā nedrīkst uzglabāt nemizotus kokmateriālus.
Jaunzēlandes iedzīvotāja Kolina Kreiga-Brauna dārzā izaudzis pasaulē lielākais kartupelis. Saimnieks tupeni nejauši atrada, ravējot kādreizējo gurķu dobi.
Krizantēmas ir viena no senākajām un izplatītākajām puķu kultūrām pasaulē. Tam par iemeslu ir ziedu daudzveidība, dekorativitāte, ilgā saglabāšanās grieztā veidā un vēlais ziedēšanas laiks. Par krizantēmu lietošanu uzturā un tautas medicīnā, nozīmi Ķīnā un Japānā, kā arī šķirņu ar augstiem stublājiem balstīšanu stāsta krizantēmu kolekcijas glabātāja un selekcionāre, Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī pētniece Maija Krisberga.
Visizplatītākais kāpostaugu grupas dārzenis ir galviņkāposts, taču pie tās pieder arī brokoļi, lapu kāposti, ziedkāposti, dekoratīvie un citi. Par kāpostiem dažādu tautu virtuvēs, to skābēšanas vēsturi un Latvijā radītajām, bet izzudušajām šķirnēm stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Ja dārzā ir skaisti iekopts mauriņš, tad rudenī nesavāktas lapas var veicināt pūšanu un sabojāt to, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Vienlaikus pilnīgi visas lapas no dārza aizvākt nevajadzētu, jo tās dod iespēju pārziemot ezīšiem.
Arvien vairāk latviešu ēdienkartē iecienīta ir pasaulē lielākā oga – ķirbis. Tam piemīt liela krāsu, garšas, formas un izmēra dažādība. Ķirbis satur E, A, B un C vitamīnus un ir viena no retajām dārza veltēm, no kuras izmantojams un uzturā lietojams pilnīgi viss – gan miza, gan sēklas, gan, protams, mīkstums. Par mizas praktisko pielietojumu, ķirbja krāsu daudzveidību un uzglabāšanu stāsta ķirbju kolekcionāre un audzētāja Saiva Pekuse.
"Latvijas lielākā ķirbja čempionātā" šogad uzvaras laurus plūkusi Irina Badovska, kuras izaudzētā dižoga sasniegusi 294 kilogramu (kg) svaru. Savukārt otro un trešo vietu ieņēma Gatis Badovskis attiecīgi ar 263,5 kg un 183 kg smagiem ķirbjiem, informēja čempionāta rīkotāja "Maxima Latvija" pārstāvji.
Šoruden dārzā ieteicams vēl iestrādāt organisko mēslojumu, mulčēt augus, kā arī sagrābt un no augļu dārziem aizvākt kritušās lapas, Latvijas Radio norādīja Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Līdz oktobra beigām var pagūt iestādīt arī augļu kokus un ogulājus.
Kartupeļus visdažādākajos pagatavošanas veidos iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī daudzviet citur pasaulē. Pie mums kartupeļi lielākoties ir nogatavojušies septembrī, kad daudzās sētās tiek rīkotas talkas – sabrauc radu saime, lai novāktu ražu. Kartupeļus ir viegli audzēt, var iegūt lielu ražu, kā arī ilgi tos uzglabāt. Par kartupeļu ievešanu Eiropā, audzēšanu kā krāšņumaugu un to krāsu dažādību stāsta kartupeļu selekcionāre, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Tā kā šogad rudens ir vēsāks, Austrumlatvijā jau iestājies pēdējais brīdis ķiploku stādīšanai, Latvijas Radio norādīja Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Ābeles ir pirmie kultivētie koki pasaulē, un to augļi plaši tiek lietoti kulinārijā, gan gatavojot izsmalcinātus ēdienus, gan vadoties pēc paaudzēs mantotām, tradicionālām receptēm. Šīs rudens veltes novērtētas arī to veselīgā sastāva dēļ – ābolos ir vairāk nekā 50 dažādu vitamīnu. Par vienīgo ābeļu savvaļas sugu Eiropā, aktuālākajām kaitēm un ceturtdaļgadsimtu ilgo darbu līdz šķirnes tapšanai stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Svēra, mērīja, apbrīnoja un priecājās – šāda gaisotne sestdien valdīja Virkas muižas dārzā Kuldīgā. Te pirmo reizi sarīkoti "Ķirbju svētki", kuros noskaidroti arī dižākie ķirbji. To izaudzēšanā liela nozīme ir arī laikapstākļiem. Šī gada sausums tiem neesot bijis pa prātam.
Bosnietis Vojins Kušičs uzcēlis māju, kas rotē ap tās pamatiem. Viņš to paveicis, lai iepriecinātu sievu, kura nevarēja izlemt, kādu skatu vēlas redzēt pa logu.
Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatā notikušajā lielākā ķirbja čempionātā uzvaru guvis dārzkopis, kurš izaudzēja gandrīz 994 kilogramus smagu ogu. Kā panākuma “atslēgu” viņš minēja pareizu augsnes mēslošanu.
Ja vēlas krāsot virsmas, kas klātas ar krītu, vispirms krīts jānomazgā un jāapstrādā ar dziļumgrunti, uz kuras var klāt krāsu, vēlams uz ūdens bāzes, kas ir bez smakas un nesmērē, skaidroja inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Juris Biršs.
Populārākie
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
