Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Ķemeru vēsturiskais parks ieguvis otro vietu vienā no kategorijām starptautiskajā konkursā "Eiropas Dārza balva", ko organizē Eiropas Dārzu mantojuma tīkls un fonds "Schloss Dyck" Vācijā, informēja Jūrmalas valstspilsētas administrācija.
Rozes tiek uzskatītas par visu ziedu karalienēm, kuru ziedēšanas kulmināciju Latvijā sasniedz jūlija sākumā, lai gan tās zied no vasaras sākuma līdz rudenim. Par rožu greznību Senajā Romā, to paglābšanos klosteru dārzos kristietības pirmsākumos un Latvijā radītajām parka rozēm stāsta Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste un rožu audzēšanas eksperte Ilma Nereta.
Šovasar karstuma dēļ īpaši jārūpējas par dārza laistīšanu. Ja nav iespējas darīt to katru vakaru un rītu, dārzu var kārtīgi salaistīt un tad mulčēt. Mulča kādu laiku uzturēs augsni mitru. Vienlaikus dārzs jāuzmana arī no kaitēkļiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Dažu garāmbraucošo auto vadītāji tā aizskatās, ka tikko neieskrien priekšā braucošajā mašīnā. Cilvēki fotografējas, bet tuvējo māju iedzīvotāji nāk atpūsties paēnā. Tas ir stāsts par kādu rīdzinieci – par krāšņu rozi Purvciemā, kas pārsteidz ar savu izmēru.
Astilbes zied no jūnija līdz septembra sākumam, atgādinot gaisīgus pasteļtoņu pūku mākoņus. Par šo ziedu nosaukumiem tautas valodā, par nonākšanu Latvijā un Salaspilī apskatāmo kolekciju stāsta Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Marija Semerova.
No trim nejauši nopirktiem peoniju stādiem līdz pat 955 šķirnēm – tā astoņu gadu laikā Kocēnu pagastā ir veidojusies Silezeru dārza peoniju kolekcija. Pirmssvētku laikā un arī šajās brīvdienās tas ir apskatāms arī ikvienam interesentam.
Uzsākot jaunas mājas būvniecību, būtiskākais ir atbilstoša zemes gabala iegāde, kuras laikā noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. Māju pārbūvējot, svarīgi rēķināties ar to, kas paveikts līdz šim. Ja ēkai padomju laikos veiktās piebūves nav nodotas ekspluatācijā, to izdarīt nav sarežģīti, grūtāk ir ar jaunākām pārbūvēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja arhitektes Agate Eniņa un Gunta Ābele.
Par to, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos var izaudzēt un novākt valriekstus, ir pārliecinājies ne viens vien. Tomēr lielu valriekstu komercdārzu Latvijā nav. Lielākais tapis Kuldīgas novada Rendas pagastā. Pašlaik tur tiek testētas dažādas šķirnes, lai izvērtētu, kuras Latvijai būtu vispiemērotākās. Dārza saimnieks cer, ka tā attīstīsies par stabilu lauksaimniecības nozari un valrieksti kļūs par Latvijas nacionālo produktu.
Lai bagātinātu pilsētu zālājus un atjaunotu dabiskās pļavas, tādējādi palīdzot nodrošināt Latvijas dabisko pļavu nākotni, iedzīvotāji visu vasaru aicināti iesaistīties augu sēklu vākšanā, informēja Latvijas Dabas fonds (LDF).
Laputis ir nepatīkama problēma, ar ko saskaras daudzi dārznieki. Izmēģini apkarot šos kaitēkļus ar mājās pagatavojamu līdzekli pret laputīm, ko Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska!
Pēc četru gadu pārtraukuma Latvijas Nacionālajā dabas muzejā atkal sarīkota peoniju izstāde. Interese par šīm smaržīgajām ziedu bumbām pieaug, un puķu mīļotāji steidz izmantot iespēju uzzināt, kāda jauna šķirne ir jāmeklē, lai varētu to apjūsmot savā dārzā.
Jau kopš aprīļa Latvijā pastiprinās sausums, kas vissmagāk skāris valsts rietumu un centrālo daļu. Šī gada maijs Latvijā kļuvis par sausāko novērojumu vēsturē, turklāt jūnija pirmā dekāde bijusi divus grādus vēsāka nekā ierasts – pārspēti pieci aukstuma rekordi. Dārzeņu un augļu tirgotāji stāsta, ka ražu ietekmējis kā sausums, tā arī salnas, savukārt stādaudzētavas saimniece Antra Batraka uzsvēra, ka augi, kas pārdzīvojuši salu, nu varētu saskarties ar cita veida problēmām, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
1. jūlijā, rožu ziedēšanas laikā, Rundāles pils dārzā notiks tradicionālie Dārza svētki, kuros šogad īpaši tiks izcelta ūdens nozīme dārzā, informēja rīkotāji.
Lai gan uz lauka audzētās zemenes tik tikko sākušas krāsoties, siltumnīcās audzētās zemenes savu ražu dod jau kādu laiku. Nereti prieku par saldajām ogām var aizēnot pēkšņas augu infekcijas un slimības, tāpēc svarīgi veikt preventīvus pasākumus to novēršanai. Kā atpazīt zemeņu sērgas un tās novērst?
Latvijas dārzu karalieni, kas krāšņi sāk ziedēt ap saulgriežu laiku, šajās dienas varēs apskatīt vienā no lielākajiem peoniju kolekcijas dārziem Latvijā, kas tapis sešpadsmit gadu laikā. Kolekcionāre Dagnija Voika Kuldīgas novada Pelčos jau desmito reizi atver sava dārza durvis apmeklētājiem.
Teikās un nostāstos Rēzeknes pilsētas izveides vēsture ļoti bieži saistīta ar princeses Rozes vārdu, un kā īpaša tradīcija Latgales Kultūrvēstures muzejā ik vasaru notiek arī rožu izstāde. Šogad tajā varēja aplūkot aptuveni simts dažādas ziedu šķirnes, kas audzētas tepat Latvijā, Siguldas novadā – vienā no valstī lielākajām rožu stādu audzētavām.
Rīgā atklātas vairāk nekā 30 puķu dobes, kas šovasar veltītas Dziesmu un deju svētku 150. gadskārtai. Stādījumos iekļauti latviski simboli, raksti un motīvi, kas ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Diemžēl šogad "Rīgas mežu" iestādītos stādus arī daudz vairāk zog.
Vasaras sākums, kā ierasts, ir peoniju ziedēšanas laiks, un kuplā skaitā krāšņās puķes apmeklētājus priecē arī "Latvijas Valsts mežu" Kalsnavas arborētumā. Peonijas ir ilgdzīvotājas un pareizi koptas var augt pat 100 gadu, lielas rūpes neprasot, pastāstīja dendroloģe Liene Opincāne.
140 dažādu šķirņu ziedlapiņās spēlējas varavīksne, bet vējš tver liego aromātu. Klāt ziemeļu orhideju laiks! Latvijas Dabas muzejā skatāma īrisu izstāde.
Vienkāršākais veids, kā veicināt bioloģisko daudzveidību savā pagalmā, ir pārstāt regulāri pļaut zālienu, bet tā vietā iekopt dabisko pļavu. Lai to paveiktu, nepieciešama tikai pacietība un kādu pļavas ziedu sēklas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
