Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Ja dzīvokļa sienas būs siltinātas, uz tām neveidosies mitrums un tās nepelēs, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris un būveksperts Juris Biršs.
Agnese Užāne jau vairākus gadus saimnieko Matkules pusē, “Saulēs”. Viņas māju rotā no stikla pudelēm celta siena un stikla balkons, savukārt pagalmu – neparasti mākslas objekti. To visu Agnese un viņas ģimene radījusi, izmantojot un atjaunojot dažādus ikdienā šķietami nevajadzīgus materiālus un priekšmetus.
Lai pagraba koka grīda nesapūtu, to drīkst ierīkot tikai uz betona pamatnes, nevis uz grunts, Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" sacīja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Ja ēku būvē no gāzbetona, jāuzmanās, lai tam nepiekļūtu mitrums, taču tam ir daudz labākas siltumizolācijas spējas nekā keramzītbetonam, kas ir lētāks materiāls, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Uz apsildāmās grīdas, kas ne reizi nav tikusi pieslēgta apkurei, var droši klāt flīzes, nebaidoties, ka tās var sākt plaisāt, jo flīzes ir viens no karstumizturīgākajiem materiāliem, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Ja mājas starpstāvu pārsegumā esošie izdedži un māli ar savu smagumu nav izliekuši sijas, veicot remontu, tos var atstāt, jo tie labi slāpē skaņu, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Seno paņēmienu, kad mūrējot kaļķu javai pievienoja vistu olas, var aizstāt ar daudz modernāku vielu un izmantot organiskas ķīmiskās piedevas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Privātmāju saimniekiem viens no ik rudens darbiem ir kritušo lapu savākšana. Bet kur likt sagrābtās lapas? Šis jautājums jo sevišķi aktuāls ir pilsētās, jo dedzināt tās nav atļauts un nav atļauts arī mest kopā ar sadzīves atkritumiem. Un kur likt kritušos un bojātos ābolus? Kā situāciju ar zaļajiem atkritumiem risina Vidzemē?
Siltināt vasarnīcas pamatus no iekšpuses nav nepieciešams, jāpievērš uzmanība tam, lai pagrabu pārsegumi būtu vēdināmi, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas “Ogulāji” autors Alfreds Ripa.
Mainot logus, nepieciešams padomāt par gaisa pieplūdes ierīkošanu, pretējā gadījumā ēkā veidosies mitrums, kas bojās konstrukcijas, un CO2, kas cilvēkiem liks justies nogurušiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls.
Ēkas pamatus var labot, apvelkot tos ar nerūsējošā tērauda sietu, apsmidzinot ar cementa un lateksa emulsiju, bet pēc tam to apmetot ar javu, Latvijas Radio 2 skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Vietā, kur agrāk gavilēja par hokeja spēlēs iemestajiem vārtiem, jau gadu norit rīdzinieku veidotais projekts "Sporta pils dārzi". Latvijas Radio uzrunātie dārziņu kopēji par projektu izteicās atzinīgi, norādot, ka kopīga darbošanās ilgi neapsaimniekotajā teritorijā stiprina sabiedrības veselību. Bet projekta idejas autore atzīmēja, ka pirmais no trim projektam paredzētajiem gadiem aizvadīts labāk, nekā sākotnēji prognozēts.
Visoptimālākais veids, kā siltināt dzīvokli no iekšpuses, – izmantot kokšķiedru plāksnes divās kārtās, pēc tam uz plāksnēm veidot apmetumu uz kaļķa vai māla bāzes, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Ja privātmāja atrodas uz zemes gabala, kur ir augsts gruntsūdens līmenis, jātīra vai jāpadziļina novadgrāvji, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būvniecības eksperts Juris Biršs.
Rundāles pils baroka stila franču dārzs nominēts Eiropas dārzu balvai. Ceremonijā Dikas pilī Vācijā Rundāles pils vadība piektdienas vakarā saņēmusi galveno balvu kategorijā "Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība". Tas ir liels gods un panākums, jo dārzs konkurēja ar Francijas un Lielbritānijas dārziem. Kas tik īpašs ir Rundāles 10 hektāru plašajā dārzā?
Būvējot ēku, pamatu konstrukcijai arhitektiem jāpiedāvā dažādi varianti, nevis tikai skrūvpāļi, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Izmantojot siltumsūkni mājas apsildei, svarīgi, lai varētu iegūt lētu elektrību, piemēram, izvietojot uz jumta saules baterijas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Mitrums mājās var veidoties dažādu iemeslu dēļ. Lai tiktu vaļā no mitruma, ir daudz un dažādi paņēmieni, taču Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs kā pirmo minēja, ka visās telpās jāveido ļoti laba regulējama ventilācija, tādā veidā mitro gaisu aizvadot prom.
Pārāk biezs putupolistirola jeb putuplasta slānis siltajās grīdās var veicināt grīdas pāragru nokalpošanu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” norādīja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
