Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Bumbieru–kadiķu rūsa ir sēne, kura uz inficētu kadiķu stumbriem, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, visā savā oranžajā krāšņumā parādās pavasarī. Šogad maijā sēne par sevi atgādināja visā Latvijas teritorijā, diemžēl – iznīcinot ne tikai skaistumkrūmus, bet arī bumbieres.
Siltinot vecu dārza māju, jāpatur prātā, ka reiz liktais siltinājuma materiāls pa gadiem ir nosēdies – ja tam vienkārši šūs virsū jaunu, tad augšpusē starp apdares dēļiem paliks spraugas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sacīja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Koka grīdā spraugas starp dēļiem tīra, izmantojot rokas leņķa slīpmašīnu ar dimanta disku, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica Latvijas Amatniecības kameras biedrs, apdares darbu meistars Normunds Lindemanis. Viņš nerekomendēja spraugas taisīt ciet, piemēram, ar špakteli, jo grīdas dēļi ir svārstīgi un ar laiku materiāls varētu izspraukties ārā.
Spožlapsenes un līmes vairogi ir labs veids, kā pasargāt dārzu no kaitēkļiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Turklāt maijs ir piemērots laiks, kad dārzā palaist spožlapsenes un izlikt līmes vairogus.
Līdz ar ceriņiem un ābeļziediem Latvijas dārzos šis ir arī vēlo tulpju laiks. Īpaši krāšņas tulpju šķirnes pilnziedā šajās dienās skatāmas Salaspilī, Nacionālajā botāniskajā dārzā.
Ja betona garāžai, kurai abās pusēs ir zemes uzbērumi, deformējušās sienas, vispirms zeme jānorok, tad bloki jāizlīdzina, visbeidzot jāliek virsū ģeomembrāna un atkal jāaizrok ciet zeme, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Dzīvoklim, īpaši pirmajā vai otrajā stāvā, vislabāk izvēlēties pildītas, smagas koka ieejas durvis ar siltinājumu no iekšpuses, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Maija sākums ir īstais laiks zemeņu stādīšanai. Ogu audzēšanu var atvieglot gan stādīšana podos vai kastēs, gan mulčējamās plēves izmantošana, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zemeņu audzētājs Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.
Izvēloties kapu apstādījumus, primāri jāpievērš uzmanība vietai – tā ir saulaina vai ēnaina. Mūsdienās jaunveidotos kapos, kur koki vēl nav izauguši lieli, visu dienu ir atklāta saule. Attiecīgi jāizvēlas – ēnainā vietā augi, kuriem labāk tīk ēna, saulainā – saulmīļi. Par modes tendencēm kapu iekopšanā un tam piemērotākajiem augiem stāstīja daiļdārzniece, Skaistiedarzi.lv ainavu arhitekte Dace Lukševica.
Koka mājai nav ieteicams logu spraugas aizpildīt ar putām, jo materiāls pēc pusotra līdz diviem gadiem jau būs novecojis un sliktāk veiks siltuma izolēšanas funkciju, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs.
Lai šajā pavasarī augus pasargātu no zemajām temperatūrām naktīs, siltumnīcās ir jādomā par papildu siltuma nodrošināšanu, savukārt augi jāpiesedz ar agrotīklu, Latvijas Radio norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Lai kā gatavotos pavasarim, nekad nebūsi gatavs – šādu gudrību pauž stādu audzētavas “Blīdene” izpilddirektors Jānis Rullis, kurš atklāj, ka stādu piegādāšana nekad neapstājas. Pieprasīts ir viss – sākot no sezonai aktuāliem ziediem un ziemcietēm un beidzot ar košumkrūmiem un lieliem kokiem. Turklāt šis ir otrais pavasaris, kad pieprasījumu “uzkarsē” Covid-19 pandēmijas sekas, kas šajā gadījumā ir pozitīvas. Cilvēki vairāk laika pavada mājās un brīvajos brīžos var nodoties dārza labiekārtošanai.
Bieži vien dārzā audzējam pupiņas vai kartupeļus, kuru sēklu esam nopirkuši nevis veikalā, bet tās iedevusi vecmāmiņa vai kaimiņiene. Izrādās, paši to nezinot, cilvēki tādā veidā saglabā kultūraugu daudzveidību. Šopavasar Latvijā veidojas augu un sēklu maiņas punkti un Ikšķilē tādu izveidojusi Sandra Stabinge.
Pienākot pavasarim, var apstādīt kādu zemes pleķīti un pašam izaudzēt pirmos zaļumus. Interneta vietnē "Pinterest" atrodami dažādi padomi, kā izaudzēt garšaugus, burkānus, tomātus ne tikai dārzā, bet arī rokas stiepiena attālumā – uz palodzes, savukārt popularitāti "Instagram" guvusi ēdiena pārpalikumu stādīšana. LSM.lv pēta, vai ir iespējams izaudzēt kvalitatīvus, ēdamus stādus no sēklām, kas veikalā pirkti kā dārzeņi.
Pirms pāris gadiem dārzkopība vēl nebija stilīga, taču nu arvien vairāk dārzniecības entuziastu sociālajos tīklos veido kopienas, kurās dalās ar pašu izaudzētajiem lepnumiem, efektīvākajiem mēslojuma veidiem, lētākajiem telpaugiem piemājas bodītēs. Viena no zināmākajām dārzkopības influencerēm ir satura mārketinga speciāliste un "Instagram" konta "@uz palodzes" veidotāja Ieva Reinholde, kura Rīgas mikrorajonā aprūpē desmitiem augu.
Augsni vislabāk mēslot, kad bērziem plaukst lapas, jo šobrīd, kad gaiss vēl nav iesilis, augi nespēj uzņemt vērtīgās vielas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” sacīja dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Siltināt ļoti biezus dabiskā akmens mūrus, kas veidoti uz kaļķa, būtu apmēram tas pats, kas "mājai uzvilkt jaciņu" – tas neko nedod, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” pauda būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Rīgas pilsētas būvvalde iecerējusi no šī gada 1. jūlija apsekot ēku fasādes gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs. Plānots no ielas puses novērtēt logu montāžu, elementus pie ēku fasādēm, kā arī aizstiklotos balkonus un lodžijas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Šobrīd dārzkopjiem tuvojas miera perioda darbu noslēgums, turpinās sēšana un ir pēdējais brīdis domāt par siltumnīcu sagatavošanu sezonai, par aktuālajiem dārza darbiem Latvijas Radio stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Pirmās pavasara vēsmas īpaši jūtamas lauku apkurināmajās siltumnīcās, kur izauguši pirmie tomātu stādi un uzziedējušas atraitnītes. Aizputes dārzniecībā vēl kādu laiku šogad turpinās audzēt sīpolu lokus un diedzēt dažādus mikrozaļumus, kas pēdējos gados palikuši iecienīti, bet pēc tam sāksies dažādu stādu laiks. Nekādas ekonomiskās sekas Covid-19 pandēmijai līdz šim audzētāji nav izjutuši.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
