Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Dārzs un mājas
Smārdes pagasta zemnieku saimniecībā "Viduļi" piecās siltumnīcās aug puķu, dārzeņu un garšaugu stādi. Ņemot vērā, ka šogad auguši izdevumi gan par sēklām, gan jaunstādiem, gan apkuri, cenas stādiem diemžēl nāksies celt neizbēgami, Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti” stāstīja uzņēmuma saimnieki – Elita Behmane un viņas meita Gunita Behmane-Rudzīte ar vīru Jāni.
Sava dārziņa kopšana spēj atveldzēt nogurušos un steidzīgos pilsētniekus. Iespēja rušināties zemē nodrošina pauzi, kas nepieciešama, lai pārāk neuzkurinātu sevī agresiju, dusmas un neapmierinātību, sarunā ar Rvīnu Vardi podkāstā “Zaļgalvis” saka Sporta pils dārzu idejas autore un kuratore Renāte Lagzdiņa.
Vairākas dienas Latvijā valdošais aukstums dārza augiem nav tik bīstams, jo tie vēl nebija paspējuši pamosties, skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālists Māris Narvils, iesakot pagaidām vēl nesteigties ar stādīšanu.
Šobrīd vēl nevajadzētu steigties un strauji atpakot apsegtos kokus un krūmus, lai pasargātu tos no ziemas sala. Toties drīkst apgriezt spireju šķirnes, kas zied vasaras vidū. Ja kādā siltumnīcā jau pamodušās baltblusiņas, pret tām jāiegādājas speciāli dzeltenie ekrāniņi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica dārzkopības ekspertes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska.
Ja dzīvokļa īpašnieks vēlas likumīgi sakārtot patvaļīgi pārbūvētu lodžiju, ir nepieciešams dzīvojamās mājas kopīpašnieku saskaņojums, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova.
"Šogad būs lielāks atbalstīto organizāciju skaits nekā iepriekšējos gados," tā saka Borisa un Ināras Teterevu fondā. Tas kopš 2017. gada īsteno labdarības programmu "Pats savam saimes galdam". Programma palīdz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai citām grūtībām pašam izaudzēt sev nepieciešamo. Šobrīd tās biedrības, kuras iesaistījušās, jau sākušas apzinātajiem cilvēkiem dalīt sēklas, stādus, arī mēslojumu un dažādus dārza piederumus.
Visā Eiropā tuvojas pavasaris, un daudzviet Lielbritānijā uzziedējušas narcises. Krāšņas šo ziedu kompozīcijas vērojamas arī galvaspilsētas Londonas parkos.
Izvēloties granulu katlu, jāņem vērā mājas konstrukcija, atrašanās vieta un platība, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu projektētājs Uldis Jansons.
Saulespuķu audzēšanai nav vajadzīgas lielas dārzkopja iemaņas, taču tām ir svarīga silta vasara un ne pārāk mitra augsne, Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” stāstīja Nacionālā botāniskā dārza kolekciju kurators Andrejs Svilāns.
Ceturtdien, 24. martā, sākas akcija "Saulespuķes vienotai Eiropai kopā ar Ukrainu", kurā ikviens cilvēks, organizācija un darba kolektīvs aicināti sēt saulespuķes un stādiņus lolot līdz 9. maijam – Eiropas dienai –, kad plānota saulespuķu stādīšanas talka, informēja akcijas organizatori Latvijas Pilsoniskā alianse.
Itālijas galvaspilsētā Romā turpina attīstīties tā dēvēto urbāno dārzu kustība. Īpaši populāri tie kļuva Covid-19 pandēmijas apstākļos, jo sniedza cilvēkiem papildu savstarpējās komunikācijas iespēju.
Marta otrajā pusē svarīgi apgriezt un atsiet skuju kokiem sniega aplauztos zarus, ar vēdekļa grābekli pāriet pāri sniega pelējuma pleķiem zālājā un apgriezt ne agri ziedošos košumkrūmus. Mēslošanai un darbiem siltumnīcā vietām Latvijā šobrīd vēl ir par agru, toties ir īstais laiks tomātu sēšanai, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja dārzkopības ekspertes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska.
"Visos dārzos šogad stādīsim saulespuķes!" – šādu aicinājumu izteikuši dārzkopības entuziasti, rosinot nostāju pret karu Ukrainā paust ar ziedošu saulespuķi, kas ir viens no Ukrainas valsts simboliem. Rosinājums jau guvis atbalstu sabiedrībā.
Ja daudzstāvu ēkā ap logiem veidojas pelējums, problēmu var risināt, no iekšpuses apšujot visas ārsienas ar 25 milimetru biezām mīkstajām kokšķiedras plāksnēm, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Plaisas ēkā nebūt neliecina par to, ka ēka ir sliktā stāvoklī, – tās nav bīstamas, ja vien neprogresē, Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā “Revidents” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes profesors Raitis Brencis. Savukārt vislielāko iespaidu uz jebkuru ēku atstāj mitrums – gan sniegs, gan lietus, gan arī mitrums, kas veidojas neventilētās telpās.
Būvējot jaunu daudzdzīvokļu namu, siltumsūknis ir piemērota apkures sistēma, kamēr jau esošā paneļu mājā situācija ir daudz sarežģītāka, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zviedru firmas „Nibe” pārstāvis Stefans Vestbergs. SIA „Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas” valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars norādīja, ka Latvijā šāda iespēja drīzāk ir, tikai būvējot jaunu ēku.
Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā uzziedējusi acāliju kolekcija, informēja dārza pārstāve Dainuvīte Anna Roginska.
Sēšana jāsāk ar to, ka augsne kārtīgi jāsalej, tad jāpieblietē, un tikai tad jāsēj. Pēc tam vairs nelaista, tikai viegli rasina, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Siltumsūkņi mūsdienās spēj patstāvīgi nodrošināt siltumu apkures vajadzībām arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja SIA „Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas” valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars. Taču ir jāizvēlas piemērotas iekārtas un tās pareizi jāekspluatē, eksperts uzsvēra.
Pēc pēdējā laikā piedzīvotajām spēcīgajām vētrām daudzviet dzirdams par vēja norautiem jumtiem. Bieži vien pie vainas tam ir nevis slikti jumta materiāli, bet nekvalitatīvi izdarīts darbs, raidījumam “4. studija” atzina Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs Armands Liede.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
