Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Kopš 2008. gada, kad Latvijā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus, invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā, un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli?
Ik vasaru pirmsjāņu laikā Raiskuma pagasta "Jaunrūju" dārzā tradicionāli ir atvērto durvju dienas jeb peoniju ziedēšanas svētki. Uz tiem interesenti ir aicināti arī svētdien. Tā kā interese par peonijām šobrīd ir ļoti liela, tad saimnieki tās skatīt aicināja arī aizvadītajā svētdienā, taču tad vēl liela daļa šķirņu bija pumpuros. Šonedēļ karstais laiks ir viesis korekcijas un pasteidzinājis uzziedēšanu.
"Es esmu Līga Eglīte, Cēsu viduslaiku pils dārzniece, Un gandrīz katru rītu dodos uz Cēsu pili, slēdzu vaļā lielos vārtus, tad dodos uz savu namiņu iekurt pavardu, paņemu darbarīkus un eju apskatīt savus pavalstniekus - kā labi gulējuši, kā jūtās. Un sākas darba diena. Var gaidīt tūristus," stāsta Cēsu viduslaiku pils dārzniece Līga Eglīte.
Tūrisma projekts “Dārza pērles” jau otro vasaru stāsta par privātiem dārziem un muižu parkiem Latvijā un Igaunijā, ko ekskursantiem iespējams apmeklēt. Projekta mērķis ir popularizēt abas valstis kā vienotu dārza tūrisma galamērķi.
Pienācis laiks, kad iespējams bez bažām gan siltumnīcā, gan dārzā izstādīt augus. Kā rūpēties par stādiem, lai tie atalgotu ar bagātīgu ražu, un kad rūpes, īpaši pārmērīga mēslošana, augiem var nodarīt ļaunu, Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” skaidroja dārzniecības „Neslinko” saimnieces Elga Bražūne un Saiva Pekuse.
Veco logu nomaiņa pret jauniem nodrošinās mazākus apkures rēķinus un siltuma ziņā komfortablāku vidi telpās. Kā neapjukt plašajā logu piedāvājumā, skaidroja speciālisti.
Covid-19 pandēmijas laikā daļa Latvija iedzīvotāju izveidojuši pārtikas produktu uzkrājumus ļoti ilgam laikam. Taču nekustinātos un nepareizi uzglabātos pārtikas krājumos var savairoties dažādu kukaiņu un grauzēju kolonijas. Kā pasargāt savus produktus no nevēlamajiem viesiem?
Kukaiņi dārzniekiem mēdz sagādāt lielas raizes, taču jāatceras, ka visi no tiem nav apkarojami un daļa var sniegt labumu. Kā cīnīties ar kaitēkļiem, neiznīcinot derīgos kukaiņus, Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot” stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožkalne un kokaudzētavas „Dzērves” saimniece Maruta Kaminska.
Maijā pasaulei savus ziedus ver dažādi augi, tai skaitā maijpuķītes, kas apreibina ar trauslo skatu un brīnišķo smaržu. Kā maijpuķītes ieaudzēt savā dārzā un kā par tām rūpēties, stāsta dārzkopības profesionāļi.
Žurnāliste Sandra Kropa atkritumus šķiro jau vairākus gadus, jo tas ir parocīgi un videi draudzīgi. Turklāt viņa dzīvo mājā, kur atkritumu šķirošanu atbalsta arī pārējie kaimiņi – tas rada vēlmi būs sociāli atbildīgam.
Katru gadu, tuvojoties dārzkopības sezonai, aktuāli kļūst jautājumi par augsnes ielabopšanu un stādu stādīšanu. Atbildes uz tiem Latvijas Televīzijas raidījumā „4. studija” sniedza Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Klausot valsts galvenā infektologa ieteikumam vairāk uzturēties ārā, protams, ievērojot distanci, var vēl paspēt izbaudīt pavasara puķu krāšņumu. Rundāles pils franču dārzā tās saplaukušas visdažādākajās krāsās un priecē apmeklētājus.
Ārkārtējās situācijas ierobežojumi mainījuši arī dārznieku paradumus. Ierasto dārzniecību apmeklējumu klātienē nereti aizstāj stādu iegāde attālināti, saņemot pirkumus ar pakomāta starpniecību. Šāda iepirkšanās ir fiziski droša, taču attālināta iegāde var ietekmēt augu kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja “Aldermaņa dārzniecības” direktore Vija Rožukalne.
Tiem, kas pasteigušies ārā izstādīt vasaras puķes, bargie laika apstākļi dobēs varētu būt nodarījuši postījumus. Kā saprast, vai salnas skartas vasaras puķes iespējams glābt, skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcas vadītāja Laima Ozoliņa.
Gunta un Marko Rasi ir nule sākuši saimniekot mazdārziņā Spilvē. Kā izvairīties no iesācēju kļūdām, un ko noteikti būtu vērts paveikt pirmajā mazdārziņa sezonā? Padomus jaunajiem dārzniekiem Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” sniedza dārzniece Maruta Kaminska.
Ja šodien pa gaisu lido ābeļziedi, tad rīt to vietā var griezties sniegpārslas. Meteoroloģiskā prognoze tuvākajam laikam ir dārzniekus satraucoša - tiek solīts sniegs un salnas. Kā bargajiem laika apstākļiem sagatavot plaukstošo dārzu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja profesionāli dārznieki.
''Latvijas Valsts mežu'' (LVM) Smiltenes kokaudzētavā šis pavasaris iesācies īpaši rosīgi, jo, ņemot vērā aicinājumu palikt mājās, cilvēki īpaši aktīvi iekopj savus dārziņus. Šogad pieprasījums audzis gan pēc dzīvžogu, gan augļu koku stādiem.
Urbānā dārzkopība pasaulē kļūst arvien populārāka, bet Latvijas lielākajās pilsētās iespējas tikt pie mazdārziņa ir samērā ierobežotas. Dažās no lielākajām Latvijas pilsētām brīvi pieejamas ir tikai uz vienas vai divu roku pirkstiem saskaitāmas platības. Dažviet nav pat neviena brīva zemes pleķīša, kur pilsētniekam rosīties, audzēt dārzeņus un ziedus.
Daļai dārznieku pirmā siltumnīcas iemītniece ik gadu ir virza. Dārzkopības “Neslinko” vadītāja Elga Bražūne uz virzu aicina palūkoties no pozitīvās puses – tā liecina, ka jūsu siltumnīcā ir laba augsne. Kā no dzīvīgā nezāles atbrīvoties, dārzniece skaidroja Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot”.
Dārznieki pirms tomātu un gurķu stādīšanas tiem izraktajā bedrē mēdz iebērt mēslojumu. To var darīt, bet ar saprātu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzniecības “Neslinko” vadītāja Elga Bražūne. Kā vērtīgu un drošu stādu piebarošanas veidu viņa ieteica reņģu ierakšanu augsnē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
