Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Spānijas kailgliemeži šovasar vairs nav tikai mazdārziņu saimnieku bieds. Aizvien vairāk tie iekaro arī parkus un citas atpūtas vietas. Lai cīnītos ar nelūgtajiem viesiem, Bauskas novada Gailīšu pagastā kailgliemežu lasīšanā nodarbināti skolēni, un tiekot domāts arī par pagasta talku, bet Iecavā tiek izmantotas īpašas granulas.
Daļu tomātu audzētāju sarkanie augļi priecē jau kādu laiku, citiem nupat tie sākuši tikai sārtoties, taču ražas tuvums ir jaušams visiem. Šobrīd svarīgākais ir neaizmirst par siltumnīcu vēdināšanu un prātīgi atlapot tomātus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja dārzkope Mārīte Gailīte
Jau labu laiku dārzkopjus ar savu ražu priecē gurķi, taču daudzos dārzos var novērot, ka dārzeņi ir bāli un izbadējušies pēc mēslojuma. Arī ražas laikā nedrīkst aizmirst par piemērotu mēslojumu gurķiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope Mārīte Gailīte.
Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, perfekts zaļš mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā.
Katru rītu tās atver vienu ziedu, kurš pret vakaru jau vīst, bet nākamais rīts atkal priecē ar tikko plaukušu pumpuru. Vasaras nogales pieder dienziedēm. Talsu novada Laucienes pagasta “Mierkalnos” jau gadiem selekcionē un audzē dienlilijas. Jūlijā un augustā saimnieki atver krāšņo dārzu apskatei, lai puķumīļi var pamielot acis un iepazīt jaunas šķirnes.
Viens no Francijas Provansas reģiona simboliem – aromātiskā lavanda – pastāvīgi piesaista tūristus no visas pasaules. Arī Latvijai šis brīnišķīgais augs nav metis līkumu, daudzi zina par lavandu lauku Vidzemē pie Limbažiem. Tomēr sava miniatūrā Provansa ir arī Latgalē, un turp arī devās LSM.lv.
Daļā dārziņu, kur aug kabači un cukīni, prieks par ražas veidošanos tiek aizēnots ar bažām par novēroto puvi. No kabaču un cukīni ziediem attīstās glīti dārzeņi, bet no viena gala tie sāk pūt. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr. agr. Līga Lepse LSM.lv skaidro, ka puvi sekmējis siltais laiks apvienojumā ar tam sekojošo mitrumu.
Jūlija sākumā dārzā var atslābt un nedaudz paslinkot, tomēr jāsaglabā modrība, uzraugot, vai uz augiem neizplatās kādi kaitēkļi un slimības, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja dārzkopības speciālistes kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Pēc aizvadītās diennakts lietavām postījumus piedzīvojušas daudzas augstās dārza puķes. Kāršrozes, delfīnijas un citi ziedi šodien saguluši zemē vai sliktākajā gadījumā ir lietus sakapāti. Vai cietušos augus var glābt un kā nodrošināties pret līdzīgiem postījumiem nākotnē, LSM.lv skaidroja dārzniece Maruta Kaminska
Lai arī dārzā tagad tuvojas pilnbrieds, daudziem istabas augiem šis ir miera periods. Kā saprast, kādas rūpes šobrīd vajadzīgas katrai no puķēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktore Anita Sparinska, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, kā arī dārzniece Guna Rukšāne un selekcionārs, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Rukšāns.
Rozes bez ērkšķiem – tik tēlainu salīdzinājumu izpelnījušās peonijas, kas pašlaik piedzīvo īstu selekcijas revolūciju un atkal tiek celtas goda vietā. Reti kuru Latvijas dārzu nerotā peonijas, pujenes, pojenes – vienas no krāšņākajām dārza puķēm, kas atkal sāk iemantot lielu popularitāti. Aktīva šo ziedu selekcionāre ir kuldīdzniece Dagnija Voika.
Kopš 2008. gada, kad Latvijā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus, invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā, un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli?
Ik vasaru pirmsjāņu laikā Raiskuma pagasta "Jaunrūju" dārzā tradicionāli ir atvērto durvju dienas jeb peoniju ziedēšanas svētki. Uz tiem interesenti ir aicināti arī svētdien. Tā kā interese par peonijām šobrīd ir ļoti liela, tad saimnieki tās skatīt aicināja arī aizvadītajā svētdienā, taču tad vēl liela daļa šķirņu bija pumpuros. Šonedēļ karstais laiks ir viesis korekcijas un pasteidzinājis uzziedēšanu.