Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Vienmēr ir patīkami, ja piemājas mauriņš ir ideālā stāvoklī. Kā vispareizāk laistīt zālienu un cik bieži mauriņš jālaista karstā laikā, skaidro stādaudzētavas "Dimzas" vadītājs Andrejs Vītoliņš
No 12. līdz 16. augustam Latvijas Dabas muzejā (LDM) norisināsies izstāde „Gladiolas 2020”, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa. Tajā būs apskatāmas vairāk nekā 100 ziedu šķirnes un to hibrīdi visās varavīksnes krāsās, kurus apmeklētāju vērtējumam sniegs Latvijas gladiolu selekcionāri un audzētāji.
Spānijas kailgliemeži šovasar vairs nav tikai mazdārziņu saimnieku bieds. Aizvien vairāk tie iekaro arī parkus un citas atpūtas vietas. Lai cīnītos ar nelūgtajiem viesiem, Bauskas novada Gailīšu pagastā kailgliemežu lasīšanā nodarbināti skolēni, un tiekot domāts arī par pagasta talku, bet Iecavā tiek izmantotas īpašas granulas.
Daļu tomātu audzētāju sarkanie augļi priecē jau kādu laiku, citiem nupat tie sākuši tikai sārtoties, taču ražas tuvums ir jaušams visiem. Šobrīd svarīgākais ir neaizmirst par siltumnīcu vēdināšanu un prātīgi atlapot tomātus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja dārzkope Mārīte Gailīte
Jau labu laiku dārzkopjus ar savu ražu priecē gurķi, taču daudzos dārzos var novērot, ka dārzeņi ir bāli un izbadējušies pēc mēslojuma. Arī ražas laikā nedrīkst aizmirst par piemērotu mēslojumu gurķiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope Mārīte Gailīte.
Augusta sākums ir laiks, kad pilnā krāšņumā zied flokši. Raiskuma pagasta „Jaunrūjās” jau par tradīciju ir kļuvis šajā laikā rīkot flokšu svētkus.
Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, perfekts zaļš mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā.
Katru rītu tās atver vienu ziedu, kurš pret vakaru jau vīst, bet nākamais rīts atkal priecē ar tikko plaukušu pumpuru. Vasaras nogales pieder dienziedēm. Talsu novada Laucienes pagasta “Mierkalnos” jau gadiem selekcionē un audzē dienlilijas. Jūlijā un augustā saimnieki atver krāšņo dārzu apskatei, lai puķumīļi var pamielot acis un iepazīt jaunas šķirnes.
Latvijas Dabas muzejā trīs dienas, no 30. jūlija līdz 1. augustam, norisināsies SIA „Hedera Pluss” un Latvijas dienliliju kolekcionāru organizētā dienziežu izstāde, kuras laikā katru dienu apmeklētāji varēs baudīt jaunus tikko plaukušus un grieztus ziedus, informēja muzeja pārstāve Baiba Krustiņa.
Viena no metodēm Spānijas kailgliemežu apkarošanai var būt to “pacienāšana” ar alu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) direktors dendrologs Andrejs Svilāns. Tiesa, šis paņēmiens būs iedarbīgs tikai tad, ja kailgliemežu invāzija dārzā nav milzīga.
Ar tradicionālo liliju izstādi, krāšņiem floristu darbiem un muzikāliem priekšnesumiem Vecumniekos aizvadīti piecpadsmitie liliju svētki. Cēlais zieds ir Vecumnieku novada simbols, kura popularitāti pirms daudziem gadiem atjaunoja selekcionārs un kolekcionārs Jānis Vasarietis.
Viens no Francijas Provansas reģiona simboliem – aromātiskā lavanda – pastāvīgi piesaista tūristus no visas pasaules. Arī Latvijai šis brīnišķīgais augs nav metis līkumu, daudzi zina par lavandu lauku Vidzemē pie Limbažiem. Tomēr sava miniatūrā Provansa ir arī Latgalē, un turp arī devās LSM.lv.
Lavijas Dabas muzejā no 15. līdz 19. jūlijam norisinās gadskārtējā rožu izstāde. Izstādē apskatāmas vairāk nekā 100 rožu šķirnes, stāstīja muzeja vecākā botāniķe Janta Meža. Izstādē var aplūkot dažādas krāsas un formas ziedus, savukārt īpašu uzmanību apmeklētājus aicina pievērst raibajām rozēm.
Tā vienmēr ir bijusi ziedu karaliene un šo godu iekarojusi gan ar krāšņumu, gan – ja vajadzējis – ar asiem ērkšķiem. Šiem ziediem cilvēks piedēvējis neskaitāmas nozīmes. Tā, protams, ir roze. Dabas muzejā atklāta rožu izstāde.
Šoreiz runa nav par krāšņo ziedu karalieņu dobi Rožu laukumā Liepājas sirdī. Bet gan par tikko atklāto rožu izstādi Liepājas Latviešu biedrības namā, kurā apskatāmas simtiem šķirņu šo lielisko ziedu, un kuru papildina gleznu izstāde “Rozes – alla prima”.
Daļā dārziņu, kur aug kabači un cukīni, prieks par ražas veidošanos tiek aizēnots ar bažām par novēroto puvi. No kabaču un cukīni ziediem attīstās glīti dārzeņi, bet no viena gala tie sāk pūt. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr. agr. Līga Lepse LSM.lv skaidro, ka puvi sekmējis siltais laiks apvienojumā ar tam sekojošo mitrumu.
Jūlija sākumā dārzā var atslābt un nedaudz paslinkot, tomēr jāsaglabā modrība, uzraugot, vai uz augiem neizplatās kādi kaitēkļi un slimības, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja dārzkopības speciālistes kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Pēc aizvadītās diennakts lietavām postījumus piedzīvojušas daudzas augstās dārza puķes. Kāršrozes, delfīnijas un citi ziedi šodien saguluši zemē vai sliktākajā gadījumā ir lietus sakapāti. Vai cietušos augus var glābt un kā nodrošināties pret līdzīgiem postījumiem nākotnē, LSM.lv skaidroja dārzniece Maruta Kaminska
Lai arī dārzā tagad tuvojas pilnbrieds, daudziem istabas augiem šis ir miera periods. Kā saprast, kādas rūpes šobrīd vajadzīgas katrai no puķēm, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktore Anita Sparinska, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, kā arī dārzniece Guna Rukšāne un selekcionārs, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Rukšāns.
Rozes bez ērkšķiem – tik tēlainu salīdzinājumu izpelnījušās peonijas, kas pašlaik piedzīvo īstu selekcijas revolūciju un atkal tiek celtas goda vietā. Reti kuru Latvijas dārzu nerotā peonijas, pujenes, pojenes – vienas no krāšņākajām dārza puķēm, kas atkal sāk iemantot lielu popularitāti. Aktīva šo ziedu selekcionāre ir kuldīdzniece Dagnija Voika.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
