Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Svēra, mērīja, apbrīnoja un priecājās – šāda gaisotne sestdien valdīja Virkas muižas dārzā Kuldīgā. Te pirmo reizi sarīkoti "Ķirbju svētki", kuros noskaidroti arī dižākie ķirbji. To izaudzēšanā liela nozīme ir arī laikapstākļiem. Šī gada sausums tiem neesot bijis pa prātam.
Bosnietis Vojins Kušičs uzcēlis māju, kas rotē ap tās pamatiem. Viņš to paveicis, lai iepriecinātu sievu, kura nevarēja izlemt, kādu skatu vēlas redzēt pa logu.
Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatā notikušajā lielākā ķirbja čempionātā uzvaru guvis dārzkopis, kurš izaudzēja gandrīz 994 kilogramus smagu ogu. Kā panākuma “atslēgu” viņš minēja pareizu augsnes mēslošanu.
Ja vēlas krāsot virsmas, kas klātas ar krītu, vispirms krīts jānomazgā un jāapstrādā ar dziļumgrunti, uz kuras var klāt krāsu, vēlams uz ūdens bāzes, kas ir bez smakas un nesmērē, skaidroja inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Juris Biršs.
Dzeltenās krāsas skābie un ar patīkamu aromātu apveltītie krūmcidoniju augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Par ziemeļu citroniem dēvētās cidonijas parasti nogatavojas no septembra sākuma līdz oktobra vidum. Par krūmcidonijām kā dekoratīvu augu, to pārstrādes iespējām un Latvijā reģistrētajām šķirnēm stāsta cidoniju audzētājs un "Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā" dibinātājs un vadītājs Nauris Jurgenbergs.
Sagrābātas lapas rudenī var salasīt mucās, uzlikt tām virsū nedaudz zemes, atstāt pārziemošanai un vasarā tur stādīt gurķus – ar šādu metodi dalījās gleznotāja Sigita Daugule, kura savā dārziņā Rīgā audzē gan dekoratīvus augus, gan dažādus dārzeņus.
Ja gaisa temperatūrai ir tendence pazemināties zem trīs gādiem, veicot būvniecības darbus, obligāti jāpievieno pretsala piedevas, skaidroja inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Juris Biršs.
Ja dzīvokļa sienas būs siltinātas, uz tām neveidosies mitrums un tās nepelēs, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris un būveksperts Juris Biršs.
Agnese Užāne jau vairākus gadus saimnieko Matkules pusē, “Saulēs”. Viņas māju rotā no stikla pudelēm celta siena un stikla balkons, savukārt pagalmu – neparasti mākslas objekti. To visu Agnese un viņas ģimene radījusi, izmantojot un atjaunojot dažādus ikdienā šķietami nevajadzīgus materiālus un priekšmetus.
Lai pagraba koka grīda nesapūtu, to drīkst ierīkot tikai uz betona pamatnes, nevis uz grunts, Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" sacīja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Ja ēku būvē no gāzbetona, jāuzmanās, lai tam nepiekļūtu mitrums, taču tam ir daudz labākas siltumizolācijas spējas nekā keramzītbetonam, kas ir lētāks materiāls, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Uz apsildāmās grīdas, kas ne reizi nav tikusi pieslēgta apkurei, var droši klāt flīzes, nebaidoties, ka tās var sākt plaisāt, jo flīzes ir viens no karstumizturīgākajiem materiāliem, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Ja mājas starpstāvu pārsegumā esošie izdedži un māli ar savu smagumu nav izliekuši sijas, veicot remontu, tos var atstāt, jo tie labi slāpē skaņu, to Latvijas Radio raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Seno paņēmienu, kad mūrējot kaļķu javai pievienoja vistu olas, var aizstāt ar daudz modernāku vielu un izmantot organiskas ķīmiskās piedevas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Privātmāju saimniekiem viens no ik rudens darbiem ir kritušo lapu savākšana. Bet kur likt sagrābtās lapas? Šis jautājums jo sevišķi aktuāls ir pilsētās, jo dedzināt tās nav atļauts un nav atļauts arī mest kopā ar sadzīves atkritumiem. Un kur likt kritušos un bojātos ābolus? Kā situāciju ar zaļajiem atkritumiem risina Vidzemē?
Siltināt vasarnīcas pamatus no iekšpuses nav nepieciešams, jāpievērš uzmanība tam, lai pagrabu pārsegumi būtu vēdināmi, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas "Ogulāji" autors Alfreds Ripa.
Mainot logus, nepieciešams padomāt par gaisa pieplūdes ierīkošanu, pretējā gadījumā ēkā veidosies mitrums, kas bojās konstrukcijas, un CO2, kas cilvēkiem liks justies nogurušiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls.
Ēkas pamatus var labot, apvelkot tos ar nerūsējošā tērauda sietu, apsmidzinot ar cementa un lateksa emulsiju, bet pēc tam to apmetot ar javu, Latvijas Radio 2 skaidroja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Vietā, kur agrāk gavilēja par hokeja spēlēs iemestajiem vārtiem, jau gadu norit rīdzinieku veidotais projekts "Sporta pils dārzi". Latvijas Radio uzrunātie dārziņu kopēji par projektu izteicās atzinīgi, norādot, ka kopīga darbošanās ilgi neapsaimniekotajā teritorijā stiprina sabiedrības veselību. Bet projekta idejas autore atzīmēja, ka pirmais no trim projektam paredzētajiem gadiem aizvadīts labāk, nekā sākotnēji prognozēts.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
