“Siltumnīcās augi ir jāsedz, jādomā arī par papildu siltuma nodrošināšanu – iespējams, jāievieto ūdens tilpnes, kas pa dienu ir uzsilušas un pēc tam atdod siltumu. Slikti ir, ja nav saules un pēc tam pa nakti seko aukstums – tad ūdens nesasilst,” atzina Narvils.
“Aukstumu mīlošās kultūras būs pietiekami apsegt ar agrotīklu, tās būs sekmīgi pasargātas. Bet siltumu mīlošajām ar to var nepietikt – tāpat var apsalt,” norādīja eksperts.
Lai gan naktis ir aukstas, vietām līdz pat -4 grādiem, situāciju dārzā šogad glābj vēlais pavasaris, kad daudzi augļkoki ir pumpuru stadijā – līdz ar to ir lielāka izturība.
“Šobrīd ir grūti vērtēt, cik sniegs un sals ietekmēs visu. Ja agrajām Kaukāzu plūmēm vai citiem augiem sākusies ziedēšana, -4 grādi ir diezgan daudz un noteikti kādi bojājumi būs,” atzina Narvils.
“Sniegs pavasara gaitā nenodara neko īpašu, bet iespējamā skāde var parādīties tad, ja ziedpumpuri ir tuvu plaukšanai,” skaidroja speciālists.
Sētām kultūrām tas ir mazāk bīstami – ja zem sniega segas augi bija sadīguši, tad sekmīgi to ir pārcietuši. Nav jābažījas, ka varētu būt kāda ietekme, uzskata Narvils.
Savukārt dīgšanas laikā jebkura kultūra ir jūtīga un nelielas apsalšanas pazīmes var būt: “Tik agrā stadijā tas var ietekmēt attīstību, bet ļoti būtisku ietekmi uz ražu neatstās. Lielākoties ir sasēti aukstumizturīgie augi – zirņi, pupas, redīsi”.