Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Kulturālo kartupeļu lauks Kuldīgā ir stāsts par kultūras un dabas satuvināšanos, kas tapa, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa grāmatas “Kurzemīte”. Šis ir trešais lauka dzīves gads, bet Kolorado vaboļu lielās apetītes dēļ kartupeļu lauks ir iznīcināts. Izmantojot Imanta Ziedoņa vārdus “tik un tā”, pie tukšā lauka tapusi ekspozīcija, kurā varam aplūkot kartupeļu nedienas.
Vīnogas Latvijā sekmīgi audzē jau labu laiku, taču, lai tās nestu ražu, jāizvēlas piemērotas šķirnes un regulāri par vīnkokiem jārūpējas, tostarp nodrošinot slimību profilaksi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zemnieku saimniecības "Skāduļi" dārzniece Jana Drēviņa un vīnogu audzētājs no Tērvetes Edgars Zihmanis.
Pērtuves sienas siltināšanai pirtī jāizmanto akmens vai stikla minerālvate 10 centimetru biezumā, Latvijas Radio 2 raidījumā „No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būvniecības eksperts Juris Biršs.
Ārsienas siltina no ārpuses, lietojot minerālvates, no iekšpuses ēku siltina, izmantojot uz koka bāzes veidotu siltumizolāciju, tikai pēc tam var siltināt pagrabu vai cokolu, savukārt apkures ierīkošana jāsāk ar skursteņa novērtēšanu pie skursteņlauķa, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 22. līdz 24. jūlijam apskatāma izstāde “Dienlilijas 2021”, kuras laikā katru dienu apmeklētāji var baudīt jaunus, tikko plaukušus un grieztus ziedus, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Lai arī Latvijā vasaras kļūst siltākas, tomēr līdz olīvkoku un mandarīnkoku audzēm vēl ir tālu, par eksotisko augu audzēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos Latvijas Radio 1 ēterā pauda Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Uz betona grīdas var likt koku tikai tad, ja vispirms uz tā uzklāj tā dēvēto ģeomembrānu, kas veido gaisa spraugu starp betonu un koka grīdu, neļaujot pūt koka konstrukcijām, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” atbildēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Sava mazā Rundāle – tā varētu raksturot rožu kolekcijas dārzu, kas tapis Jāņa Treimaņa sētā Staicelē. Rūpīgi veidotajās dažādu formu dobēs pat šīs vasaras karstumā bagātīgi zied 130 šķirņu rozes. Dārzs ir ceļmalā, un tagad pie tā piestāj gan garāmbraucēji, gan tūristu grupas.
Lai ēkas vannas istabā būtu patīkami uzturēties, tā jāsiltina no iekšpuses ar putupolistirolu vai ķieģeļiem, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) ceturtdien, 15. jūlijā, atklāta izstāde. Šos ziedus dēvē par dārza karalienēm, kuras cilvēku simpātijas izpelnījušās ar milzīgajiem, košajiem ziediem un majestātisko aromātu. Tās ļoti atgādina karalienes kroni un rotā senus ģerboņus.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā (LNDM) no 15. līdz 17. jūlijam norisināsies izstāde „Cēlās lilijas 2021”, kurā biedrības „Lilium Balticum” liliju audzētāji plašākai sabiedrībai demonstrēs šī gada sasniegumus, informēja muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Ideju vai ierosinājuma dobes – tā varētu raksturot Brīvzemnieku pagasta sieviešu kluba „Naktsvijoles” īstenoto projektu „Palīdzi pats sev”, un tā pamatdoma ir mudināt maznodrošinātās ģimenes, kā arī tos novada cilvēkus, kuriem nav sava mazdārziņa un nav iespēju tam iegūt zemi, tomēr rast risinājumu, lai paši izaudzētu zaļumus, garšaugus un dārzeņus. Dobes, kas var noderēt ierosmei, ir izvietotas vairākās nu jau bijušā Alojas novada vietās.
Pirmajos Dobeles atjaunotās pils dārza svētkos atklāts hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzs. Pašreiz apzināti piecdesmit augi, kas 17. gadsimtā auguši hercogienes dārzā. Apmēram puse no tiem jau iestādīti arī jaunizveidotajās dobēs.
Vairāk nekā 100 dažādu riekstu krūmu un koku savā dārzā Priekules pusē Gramzdā audzē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Vecas mājas sienas siltinot, ar akmens vati nav jāskopojas, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” sacīja tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs.
Lieli koki, kas ieskauj māju, ir jāaprūpē kokkopim jeb arboristam, kurš spēs profesionāli novērtēt, vai tie neapdraud īpašumu. Par lielo piemājas liepu, ozolu, lapegļu un citu senatnes liecinieku kopšanu Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” stāstīja arborists Jānis Vilks.
Augu mīļotāji "pieredzes apmaiņas" forumos nereti uzdodas par ekspertiem, iesakot pret kaitēkļiem izmantot līdzekļus, kas nobeidz ja ne pašus augus, tad liekot ciest arī vērtīgajiem kukaiņiem. Tāpēc drošus padomus, kā apkarot augļkoku un košumkrūmu kaitēkļus, sniedza dārzkopības ekspertes – Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Kopš peonijas atkal tiek atzītas par modernām puķēm, tās ne tikai aug piemājas dobēs, bet aizvien biežāk tiek veidoti arī apskates dārzi un tām ir arī savi svētki. Savu peoniju dārzu, kurā jau iestādītas 400 šķirnes krāšņo ziedu, veido arī ''Romju'' saimniece Laila Leja Tukuma novadā. Par godu vecmāmiņai tas gan būšot nevis peoniju, bet gan pujeņu jeb pojeņu dārzs.
“Altum” jaunajai atbalsta programmai privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai var pieteikties tie, kuru apgādībā ir un kopā dzīvo vismaz trīs bērni vai trešais tiek gaidīts, vai, ja privātmāja atrodas ārpus Rīgas un Jūrmalas un tām piegulošo novadu – Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu – administratīvās teritorijas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
Skudras uz peonijām atrodas divu iemeslu dēļ – tās ēd laputis un tām patīk ziedu saldais nektārs, LSM.lv skaidroja dārzniece Maruta Kaminska
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
