ĪSUMĀ:
- Zemes var audzēt arī podos vai kastēs. Kā to labāk darīt?
- Labs palīgs zemeņu audzēšanā būs mulčējamā plēve.
- Mēslošanu dala trīs fāzēs – pirmsziedēšanas stadija, ziedēšana un laiks, kad stādi ražo ogas.
Zemenes podos vai kastēs
Modernos dārzos, kur ņem vērā to, ka zemenes vasaras otrajā pusē neizdaiļo dārzu, tās stāda podos vai kastēs. “Izvēloties kasti un vietu, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka zemene nepārkarsīs un nesadegs,” skaidroja zemeņu audzētājs. Viņš rekomendēja izmantot kastes, kas gatavotas no koka. Tās ir dārgākas un ne tik ilglaicīgas kā citi materiāli, bet koks nelaiž cauri karstumu.
Arī stādot zemenes kastē, jāmēģina saglabāt ieteicamo attālumu starp stādiem, kas ir 25 līdz 30 centimetri, minēja Dzērve.
Vēl viens risinājums ir koka paletes, kurām uzliek bortus, ieklāj plēvi un ieber zemi. Uz vienu zemeņu stādu nepieciešami trīs līdz četri litri zemes.
“Es rekomendēju izmantot konteinerstādus vai podiņstādus, jo tie, ieliekot paletē, ļoti veiksmīgi pēc nedēļas, divām sāk mosties un augt, ļoti labi arī iesakņojas, jo sakņu kamols ir liels un tie ir ļoti jaudīgi,” ieteica zemeņu audzētājs.
Palīgs zemeņu audzēšanā – mulčējamā plēve
“Jebkuru kasti, tai skaitā arī podu, mēs varam pārklāt ar mulčējamo plēvi, kura regulē mitrumu gan no augšas, gan - apakšas. Vienkāršāk sakot, regulēs to, ka liekais mitrums neies iekšā, bet vajadzīgais – neizgaros no augsnes,” skaidroja Dzērve, kā vēl vienu ieguvumu minot, ka ogas nesaskarsies ar augsni un būs sausumā. Tas palīdzēs arī izvairīties no puvēm.
“Ja stāda pavasarī, tad plēvi klāj ar melno pusi uz augšu, bet, ja vasarā, tad noteikti ar balto,” komentēja Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa. Plēve paredzēta vienai ražai.
Pētniece norādīja, ka ir šķirnes, kas veido salīdzinoši īsus ziednešus, piemēram, 'Limalexia' un ‘Sonata’, kurām ogas nemaz nesaskaras ar augsni. Turpretī šķirnes 'Malling Centenary’ ziedneši ir garāki un ogas, saskaroties ar augsni, bojājas.
Audzējot zemenes segtā platībā, lai tās neslimotu ar miltrasu vai pelēko puvi, jānodrošina, ka stādi ir veselīgi, pareizi uzglabāti un iestādīti, kā arī jāievēro pietiekami lielas atstarpes starp tiem, jānodrošina laba vēdināšana un mitruma un sausuma balanss – zemeņu “kājas” slapjumā, bet “galva” sausumā -, skaidroja Dzērve.
Mēslošanas trīs fāzes
Mēslošanu dala trīs fāzēs – pirmsziedēšanas stadija, ziedēšana un laiks, kad stādi ražo ogas. Pirmsziedēšanas periodā zemeņu audzētājs rekomendēja izmantot ūdenī šķīstošus minerālmēslus, piemērotāko devu aplūkojot literatūrā, jo tai jābūt precīzai, ņemot vērā kādā substrātā un vietā stādi aug – dobē, kastē vai podā. “Pirmajā fāzē ir zaļais mēslojums, kur slāpeklis, fosfors un kālijs (NPK) ir vienādās attiecībās,” teica Guntars.
Kad zemenes zied, pakāpeniski samazina slāpekļa daudzumu, palielina fosfora daudzumu, bet kālija devu nemaina. “Tad, kad zemenes ražo, es noņemu nost slāpekli un fosforu un atstāju tikai kāliju,” dalījās Dzērve.
“Vienam stādam vajadzīga apmēram glāze jeb 250 mililitri ūdens. Ja ir 100 stādi, tātad vajadzīgi 20 litri. Tātad tā būs viena liela kanna. Šajā kannā arī visu darām – sākam ar ūdeni, tad to paskābinām, tad pievienojam minerālbarības vielas, atbilstoši augšanas stadijai,” stāstīja Guntars. Ieteicamais ūdens PH līmenis ir no 5,5 līdz 6.
