Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Pēc pēdējā laikā piedzīvotajām spēcīgajām vētrām daudzviet dzirdams par vēja norautiem jumtiem. Bieži vien pie vainas tam ir nevis slikti jumta materiāli, bet nekvalitatīvi izdarīts darbs, raidījumam “4. studija” atzina Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs Armands Liede.
Koka stāvbūves bojātos vainagbaļķa posmus vislabāk atjaunot ar keramiskajiem ķieģeļiem, nevis gāzbetona blokiem, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” norādīja sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Taizemē uzbūvēta pasaulē lielākā ēka no bambusa. Šķietami trauslais materiāls ir ļoti izturīgs, un ēkas no tā var kalpot vairāk nekā 50 gadus.
Lai arī saules daudzums janvāra debesīs liek domāt, ka pagaidām dēstīt zemē var tikai sīpolus, gada pirmā mēneša izskaņa ir piemērots laiks piparu, pētersīļu un leduspuķu jeb begoniju sēšanai, LSM.lv pastāstīja Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Siltumnīcas acālijas jeb Simsa rododendri ar dažāda lieluma un krāsu ziediem priecē gada aukstākajā un tumšākajā laikā. Agrās šķirnes uzplaukst jau oktobrī, taču lielākā daļa zied no februāra līdz aprīlim. Tieši tagad Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāk plaukt košas acāliju kupenas. Par acāliju kultūras uzplaukumu Latvijā LSM.lv stāst Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza acāliju speciāliste un kolekcijas uzturētāja Skaidrīte Matisone.
Pamest visu, lai dzīvotu kokā uzbūvētā mājiņā, bija vācu pāra Silvijas un Hansa Māsenu sapnis. Te kokā ieklāti, ja tā var teikt, pamati jau otrajai mājiņai.
Senām mūra ēkām ārsienu remontdarbos svarīgi izmantot apmetumu, nevis rīģipsi, Latvijas Radio 1 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” norādīja būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.
Izturīgās ciklamenas ar košiem ziediem mūs priecē aukstajos gadalaikos. Tām miera periods – atšķirībā no lielākās daļas puķu – ir tieši vasarā, kad citas puķes zied pilnā krāšņumā. Par ciklamenu jaukšanu ar Alpu vijolītēm, audzēšanu Kurzemē un uzglabāšanu grieztā veidā stāsta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne.
Savas aktualitātes gadu no gada ir arī Ziemassvētku rotājumiem, kuros netieši atspoguļojas pasaules lielo modes zīmolu tendences, Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” atklāja dekoratore un vides stiliste Baiba Prindule-Rence. Taču, viņasprāt, Ziemassvētku laikā mode nav svarīgākais – eglīti var rotāt ar teju jebko. Iļģuciema Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” vadītāja Ineta Vēvere ieteica svētku rotas darināt no dabas materiāliem – arī tas paver plašas iespējas.
Lielā sniega sega nāk par labu laikus neapsegtajām rozēm, taču skujeņiem tā ir par smagu un var aplauzt zarus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Izvēloties logus savai mājai vai dzīvoklim, ieteicams griezties pie profesionāļiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls. Laiks, kas tiks veltīts, izpētot gan dokumentāciju, gan logu uzbūvi, atmaksāsies ilgtermiņā, uzsvēra šīs pašas asociācijas eksperts Atis Jumiķis.
Jebkuru laminātu ir svarīgi apstrādāt precīzi pēc norādēm instrukcijā, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" uzsvēra sertificēts būvinženieris un būveksperts Juris Biršs.
Ja jaunus koka būvmateriālus apsēduši koksngrauži, koksne jādezinficē ar antiseptisku līdzekli pret kukaiņiem, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris Juris Biršs. Savukārt, lai izvairītos no šādas problēmas, jāizmanto pilnībā neskarti kokmateriāli, kā arī būves tuvumā nedrīkst uzglabāt nemizotus kokmateriālus.
Jaunzēlandes iedzīvotāja Kolina Kreiga-Brauna dārzā izaudzis pasaulē lielākais kartupelis. Saimnieks tupeni nejauši atrada, ravējot kādreizējo gurķu dobi.
Visizplatītākais kāpostaugu grupas dārzenis ir galviņkāposts, taču pie tās pieder arī brokoļi, lapu kāposti, ziedkāposti, dekoratīvie un citi. Par kāpostiem dažādu tautu virtuvēs, to skābēšanas vēsturi un Latvijā radītajām, bet izzudušajām šķirnēm stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Ja dārzā ir skaisti iekopts mauriņš, tad rudenī nesavāktas lapas var veicināt pūšanu un sabojāt to, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Vienlaikus pilnīgi visas lapas no dārza aizvākt nevajadzētu, jo tās dod iespēju pārziemot ezīšiem.
Arvien vairāk latviešu ēdienkartē iecienīta ir pasaulē lielākā oga – ķirbis. Tam piemīt liela krāsu, garšas, formas un izmēra dažādība. Ķirbis satur E, A, B un C vitamīnus un ir viena no retajām dārza veltēm, no kuras izmantojams un uzturā lietojams pilnīgi viss –gan miza, gan sēklas, gan, protams, mīkstums. Par mizas praktisko pielietojumu, ķirbja krāsu daudzveidību un uzglabāšanu stāsta ķirbju kolekcionāre un audzētāja Saiva Pekuse.
"Latvijas lielākā ķirbja čempionātā" šogad uzvaras laurus plūkusi Irina Badovska, kuras izaudzētā dižoga sasniegusi 294 kilogramu (kg) svaru. Savukārt otro un trešo vietu ieņēma Gatis Badovskis attiecīgi ar 263,5 kg un 183 kg smagiem ķirbjiem, informēja čempionāta rīkotāja "Maxima Latvija" pārstāvji.
Šoruden dārzā ieteicams vēl iestrādāt organisko mēslojumu, mulčēt augus, kā arī sagrābt un no augļu dārziem aizvākt kritušās lapas, Latvijas Radio norādīja Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Līdz oktobra beigām var pagūt iestādīt arī augļu kokus un ogulājus.
Tā kā šogad rudens ir vēsāks, Austrumlatvijā jau iestājies pēdējais brīdis ķiploku stādīšanai, Latvijas Radio norādīja Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
