Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Elza Strupiša Jaunsardzē iestājās pirms septiņiem gadiem, kad viņa mācījās tikai 3. klasē. Viņa ir meitene, kura Jaunsardzei atdot sevi pilnīgi visu.
Edvards Gibons ir ASV majors, kurš pēdējos sešus mēnešus rotācijas kārtībā uzturējās Latvijā, sniedzot savu atbalstu Sauszemes spēku Mehanizētās kājinieku brigādes štāba komandvadībai. Viņš ir ASV 4. Drošības spēku brigādes komandas līderis. To, ka viņš pievienosies ASV armijai, Edvards izlēmis pirms divdesmit gadiem.
Lieldienām Evelīnas Strazdiņas ģimenē ir divas puses – tradicionālā, kad jāmeklē zaķa atnestās olas, un kristīgā, kad bērniem tiek skaidrots, kas šajās dienās notika ar Jēzu Kristu un ko tas mums māca šodien, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Monopols”.
Pienākumu ir daudz – no izlūkošanas operācijām līdz bataljona apgādes jautājumu risināšanai, taču lietā tiek liktas tās pašas zināšanas, kas daudzus gadus pielietotas darbā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tā par saviem pienākumiem, darbojoties brīvprātīgo bataljonā Ukrainas aizstāvībai, Latvijas Radio norādīja bijušais Saeimas deputāts Juris Jurašs ("Konservatīvie"), kurš izvēlējās nolikt deputāta mandātu, lai dotos palīdzēt aizstāvēt Ukrainu.
Dižkareive Laura Šlisere 22 gadu vecumā nolēma pievienoties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Viņa ir bruņumašīnas “Sultan” apkalpes komandiere. Savu ikdienas darbu Laura viegli apvieno ar spēlēšanu NBS Latvijas izlasē basketbolā, pārstāvot mūsu valsti starptautiskās militārās sacensībās.
Rāmavas Depkina muižā līdz šim uzturējušies jau 24 ukraiņu bēgļi, bet vēl viena ģimene ar 10 bērniem ir ceļā. Viņi vienkārši grib pabūt mierā un aptvert visu to, kas ir noticis, vienlaikus ukraiņu sievietēm ir cerība un pārliecība, ka drīz karš beigsies, Latvijas Radio raidījumā “Monopols” stāstīja Rāmavas Depkina muižas pārvaldniece Ilze Stefaņenkova.
Alūksnes novada domes pēkšņais lēmums likvidēt piecas pierobežā esošās pamatskolas vietējiem iedzīvotājiem liek zīmēt drūmas nākotnes ainas – kāds pa ceļam uz skolu pilsētā noklīdīs, daļai ģimeņu tas var kļūt par iemeslu pierobežas pamešanai, bet vēl kādam var zust vienīgā saikne ar latvisku vidi.
Mariupole ir kļuvusi par vienu no simboliem Krievijas nežēlībai. Ap 150 tūkstoši pilsētnieku tiek turēti aplenkumā – bez elektrības, gāzes, ūdens padeves un pārtikas piegādēm. Medikamentu trūkst pat slimnīcām. Ar kādu medmāsu, kam izdevies no Mariupoles izkļūt, sarunājās Latvijas Televīzija.
Bailes no signalizācijas un auto durvju aizciršanas – tādas sekas gandrīz mēnesi pēc Ukrainas pamešanas izjūt Tatjana kopā ar savas māsas bērniem. Viņa Latvijā ieradās 8. martā un izsaka milzīgu pateicību visiem cilvēkiem, kas viņas ģimenei snieguši palīdzīgu roku grūtajā brīdī.
Ukraiņu basketbolists Dmitrijs Krivenko ir vairākkārt viesojies arī Latvijā un piedalījies “slam dunk” sacensībās. Patlaban jaunais sportists uzturas Ukrainā, Ivanofrankivskā, kur darbojas kā brīvprātīgais uz vietas un palīdz koordinēt palīdzību arī tiem, kas evakuējas uz citām valstīm.
No kara postītās Ukrainas bēgļu gaitās kopā ar saimniekiem dodas arī mājdzīvnieki. Suņu audzētāja Tatjana un Veronika no Zaporižjas Latvijā ieradās ar 12 suņiem. Sievietes neesot biedējis tālais ceļš ar dzīvniekiem, jo viņas apzinājušās, ka daudz nežēlīgāka nākotne, iespējams, sagaida dzimtenē.
Mūžīgais dzinējs, atspole – tā Latvijas Radio personību Māru Eglīti raksturo viņas paziņas. Pat pensijas vecumā viņa joprojām kāpj kokos, kopā ar mazbērniem traucas karuseļos, ir mundra un kustīga. Varbūt noslēpums ir tajā, kā Māra sāk dienu, – desmit minūtes rāpo, tad iet kontrastdušā un pēc tās ķermeni norīvē ar linu dvieli.
Kopš gada sākuma Ādažu militārajā bāzē uz sešiem mēnešiem Latvijā ieradušies Kanādas bruņoto spēku kapelāni Gerijs Karamanokians un Džudsons Bridžvoters. Aktīvie un runīgie priesteri iemantojuši gan latviešu priesteru, gan Kanādas kareivju simpātijas.
Rīgas 40. vidusskolā tagad mācās arī padsmitnieks Kirils. Viņš no Ukrainas uz Latviju pārcēlās kopā ar mammu un jaunāko brāli, bēgot no kara. Latvijas skolā Kirils mācās jau divas nedēļas un atzinis, ka gan skolotāji, gan klasesbiedri ir ļoti draudzīgi.
Atbalstīt Ukrainu iespējams visdažādākajos veidos, reizēm pietiek vien ar nelielu izdomu. Šim nolūkam, izrādās, noder pat bērnu futbola kluba medaļu lentītes. Ziedojumu vākšanai atbalstam Ukrainai savu medaļu lentītes sācis atvēlēt Lielbritānijā dzīvojošais Luka un viņa ģimene, iedvesmojot šādi rīkoties arī pārējo komandu.
Divas draudzenes – Oksana un Aņa – kopā ar saviem bērniem Ukrainas pilsētā Harkivā desmit dienas pavadījušas pagrabā, slēpjoties no Krievijas karaspēka raidītajiem šāviņiem. Vienpadsmitajā dienā abas kopā devušās bēgļu gaitās un šobrīd nonākušas Latvijā.
Pirms četriem gadiem Rūdolfs Kalvāns iestājās Zemessardzē. Šobrīd viņš ir 19. kaujas nodrošinājuma bataljona kaprālis, kura pienākums ir apmācīt topošos zemessargus.
“Negribam dzīvot no pabalstiem,” pauda Vadims, kurš kopā ar savu sievu Marinu un trīs bērniem bēgļu gaitās no Ukrainas ieradies Latvijā. Nupat trīs bērnu ģimene no Ukrainas atradusi sev pastāvīgu dzīvesvietu, un tuvākajā laikā Vadims sāks strādāt Latvijas uzņēmumā.
Martins Dukurs savas emocijas neizrāda – nedz pozitīvās, nedz arī negatīvās. Arī mājās par skeletonu un savām sajūtām cenšas nerunāt, kas brīžiem var kaitēt. Viņš uzskata, ka jātiek pašam ar visu galā, tas esot darba pienākums, darba ētika. Skeletonista karjeras laikā ir bijuši gan kritumi, gan virsotnes, un grūtāk ir piecelties, kad esi nokritis. Un 2022. gada olimpiskās spēles varētu būt vienas no noslēdzošajām Dukura karjerā fizisku apsvērumu dēļ, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Martins Dukurs.
Pārtikas, medikamentu un ūdens tūkums Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē ir radījis pilsētā humāno katastrofu. Mirušie cilvēki guļ uz ielām un zem drupām, Latvijas Televīzijas stāstīja no Mariupoles izglābusies iedzīvotāja Ira.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
