Vienā ritmā

"Vienā ritmā 2". Muzikāls vingrošanas raidījums

Vienā ritmā

Vienā ritmā 2. Muzikāls vingrošanas raidījums. 14. sērija

Vienā ritmā 2. Muzikāls vingrošanas raidījums. 13. sērija

Aktīvā radio personība Māra Eglīte: Kokā uzkāpt man ir nieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mūžīgais dzinējs, atspole – tā Latvijas Radio personību Māru Eglīti raksturo viņas paziņas. Pat pensijas vecumā viņa joprojām kāpj kokos, kopā ar mazbērniem traucas karuseļos, ir mundra un kustīga. Varbūt noslēpums ir tajā, kā Māra sāk dienu, – desmit minūtes rāpo, tad iet kontrastdušā un pēc tās ķermeni norīvē ar linu dvieli.

Darbā no bērna kājas

Jau no bērnības Mārai patika dažādas, kā viņa pati saka, ēverģēlības: “Kur vien varēja uzkāpt, ielēkt, nolēkt, pārlēkt, es biju klāt.” Lielās aktivitātes dēļ diemžēl piekliboja viņas uzvedība skolā, bija pat reizes, kad tamdēļ nācās atstāt klasi. “4. klasē pat savam klasesbiedram zobu izsitu, jo man nepatika, ka viņš kaut ko man pateica. Es nezinu, ar ko es situ, bet zobs bija laukā, tātad spēks bija. Nu, lauku meitene,” saka Māra.

Vienā ritmā

Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!

Jau kopš ceturtās klases Māra aktīvi palīdzēja lauku darbos. Viņai bija iedalīts ravēt četras cukurbiešu vagas: “Tās bija divu kilometru garumā. Man uz visu mūžu atsita patiku uz ravēšanu. Tagad, kad vasarā aizbraucu pie draudzenes, es saku – visu darīšu, tikai ne ravēšu.”

Tolaik Māra gāja arī ganos, kas nozīmēja celšanos piecos no rīta. “Kad agri no rīta jādzen govis, nekas nevarēja būt foršāks, kā ar basām kājām iekāpt siltā govs pļeckā. Ak, cik silti, cik labi!” sajūtas, kuras joprojām atmiņā ir spilgtas, raksturo Māra. Viņa no darba nebijās jau toreiz un 6. klases laikā sāka strādāt slimnīcā par sanitāri. “Darbs mani nebiedē, arī ne fiziski grūts. Ja vajag, mēslus mēzīšu, slimniekus apkopšu, tikai nelieciet man ravēt,” viņa nosaka.

Ar viltību izvairās no sportošanas

Vidusskolas laikā jauniete trenējās riteņbraukšanā, arī piedalījās vietējās sacensībās. Mācoties tehnikumā Rīgā, spēlēja volejbolu. Studējot Pēterburgā, sportiskām aktivitātēm laika neatlika, jo ikdiena bija pakārtota mācībām un darbam.

Pēterburgā Māru viņai nezināmu iemeslu dēļ ielika mākslas vingrošanā, ko dumpinieciskā jauniete apmeklēja neregulāri. Turklāt vēl izveidojās konflikta situācija ar pasniedzēju, kura uzstādīja ultimātu – Māra uz šīm stundām nāks, bet stipendiju tāpat neredzēt. Māra iespītējās un nolēma – stipendiju dabūs, bet uz stundām gan neies. Ārsti no Stradiņa slimnīcas, kas tolaik stažējās Pēterburgā, ieteica samelot, ka ir paaugstināts spiediens un, kad to mēra, sasprindzināt kāju muskulatūru. “Es, kā sanitāre slimnīcā, saku: “Čaļi, pārbaudiet!” Jā, kā sasprindzinu kāju muskulatūru ikros, tā spiediens ir augšā! Kāda tur vairs fizkultūra? Tā es tiku vaļā no mākslas vingrošanas,” viltību atklāj Māra, sakot, ka pēc tam dzīvē šo paņēmienu vairs nav izmantojusi. Kamēr citi aktīvi darbojās mākslas vingrošanā, viņai bija jāstaigā. To gan viņa bija ar mieru darīt.

Katru rītu sāk ar rāpošanu

Reiz Mārai bija nopietnas problēmas ar muguru, ar kādām saskaras teju visi, sasniedzot zināmu vecumu. Reizēm viņa pilnīgi sastinga sāpēs, nevarot vairs pakustēties ne uz priekšu, ne atpakaļ. “Atceros, kā draugi Jūrmalā mani karināja pie trepēm, kas ved uz bēniņiem, lai nostiepjas mugurkauls. Un tieši tajā laikā es izlasīju avīzē [veselīga dzīvesveida piekritējas Ineses] Ziņģītes rakstu, kurā bija viņas dzīvesstāsts, kā viņa no paralizēta stāvokļa kļuva par dzīvespriecīgu cilvēku. Viņa rāpoja. Es domāju – parāpot no rītiem taču neko nemaksā!” teic Māra.

Sniegots vakars Mežaparkā
Sniegots vakars Mežaparkā

“Organisms kaut kā ir jāieeļļo, jāiekustina. Es jau gultā staipos un tad, kā ceļos, tā veļos uz grīdas rāpot uzreiz,” par savu rīta rituālu 18 gadu garumā stāsta Māra. Viņa rāpo, kamēr uzvārās kafija, kas ir apmēram desmit minūtes. Šajā laikā var paspēt aprāpot kādus 20 apļus pa dzīvokli. Kad kafijas kanna sāk šņākt, Māra uzlej kafiju un dodas dušā.

Protams, no malas varētu izskatīties mazliet jocīgi, bet, ja tas strādā, kāpēc ne? “Daudzus gadus vīrs par mani smīkņāja, un tad vienā reizē viņam muguru saķēra tā, ka viņš arī sāka rāpot,” teic Māra. Lai netraumētu ceļgalus, uz tiem liek ceļu sargus. Pa šiem gadiem nomainīti jau vairāki to pāri. Arī tad, kad viņi dodas ārzemju braucienos, līdzi ņem ceļu sargus, lai viesnīcas numuriņā dienu sāktu ar rāpošanu.

Pēc rāpošanas Māra dodas kontrastdušā, turklāt auksts ūdens viņai pat patīk un nerada nepatīkamas sajūtas – no sākuma atgriež remdenu un tad līdz galam aukstu. Pēc tam ķermeni norīvē ar linu dvieli un diena var sākties! “Sev es neko labāku nevaru iedomāties. Man liekas, ka ķermenis pamostas no rīta, kad es ar rupju linu dvieli norīvējos pēc aukstas dušas. Asinscirkulācija paātrinās. Tāpēc es joprojām eju kā atspole!” atzīst Māra, pastāstot ka darbdienās viņas rīts sākas piecpadsmit minūtes pirms sešiem, bet brīvdienās – pusseptiņos.

Brīvdienās pastaigāties

Pastaiga gar jūras krastu vējainā dienā
Pastaiga gar jūras krastu vējainā dienā

Jau divus gadus Māra kopā ar vīru regulāri brauc uz Mangaļsalu, lai pastaigātos: “Tur ir kolosāls koka ceļš, tā malā zirdziņi ganās. Viens ceļš ved līdz jūrai un pa otru mēs nākam atpakaļ. Tā mēs apmēram stundu lēnā garā staigājam.” Lai gan laulātajam pārim vienmēr atrodas, par ko parunāt, šīs brīvdienu aktivitātes laikā, iespējams, tiek pārrunāti ikdienai neierastāki temati. Māra ar vīru apsver domu uzsākt nūjošanu un, visticamāk, šopavasar tas arī notiks.

Šobrīd viņi ir rīdzinieki, bet reiz par savu dzīvesvietu sauca māju Jūrmalā. Tolaik jūras un dabas tuvums diži vairāk neiedvesmoja uz kustību, arī tagad, dzīvojot Rīgā, ir gana daudz, kur staigāt, piemēram, Mežaparkā, Doles salā. Visa pamatā ir vēlme to darīt, tad jau iespējas var atrast.

Adrenalīnu mīloša vecmāmiņa

Māras nerimstošā enerģija īpaši sajūsmina trīs mazbērnus, kuriem vecmāmiņa ir sabiedrotā galvu reibinošās izklaidēs. “Bijām Spānijas un Itālijas lielākajos atrakciju parkos, kur es izbraucu visas trakākās atrakcijas, kādas vien bija. Piemēram, par ''amerikāņu kalniņiem'' man pateica, ka neviens vairs nebrauks, tad es tā lepnā vientulībā braucu viena pati. Uz vieniem ''amerikāņiem'' man pievienojās vedekla, bet tad viņa teica, ka vairs nekad mūžā. Atrakciju, kur uzceļ augšā un tad met lejā, izbraucu kopā ar mazdēlu. Nu, kolosāli! Man vispār tādas ekstrēmas nodarbes patīk,” teic Māra, atzīstot, ja kāds piedāvātu nolekt no liela augstuma ar gumiju, viņa piekristu.

Mazkustīgums dara vecu

Māra nemaz nevar iedomāties citādāk, kā tikai to, ka cilvēkam ir jākustas, tas disciplinē cilvēku, ka arī tas, ka zināmā vecumā vēl daudz ko vari spēt, vari strādāt, rada sajūtu, ka esi vajadzīgs. “Es katru reizi ar Maestro [Raimondu Paulu] to pārrunāju. Viņš saka, ka jāmet tas darbs nost, jābeidz. Es saku, ka nekas nav jābeidz! Tā ir jūsu dzīve. Kamēr jūs šeit nākat katru dienu, jūs elpojat, jūs dzīvojat. Līdzko jūs sēdēsiet mājās, jums nebūs ko darīt, jūs būsiet pagalam viens divi,” saka Māra, paužot pārliecību, ka būšana kustībā nepieciešama arī dzīves pagarināšanai.

Aktīvā Māra Eglīte kokā
Aktīvā Māra Eglīte kokā

Kustība viņas dzīvē vienmēr bijusi klātesoša. “Es esmu laimīga, ka Dieviņš man devis spēju kustēties,” teic Māra, pastāstot, ka pēc gūžas operācijas jau trešajā dienā kāpa pa trepēm ar kruķiem, pēc pusotras nedēļas jau devās uz darbu, jo mājās vairs nebija iespējams nosēdēt. “Jaunībā es par to nedomāju, bet tagad es pilnīgi redzu lielu atšķirību starp cilvēkiem, kuri kustas un kuri to nedara. Mazkustīgie kļūst vecišķi,” teic Māra.

Fiziskas aktivitātes jūtami uzlabo viņas pašsajūtu un noskaņojumu: “Tāpēc jau man visi saka, ka esmu kā mūžīgais dzinējs. Un es pati esmu priecīga, ka vēl varu to un šito. Šobrīd man jau ir kauns… Es domāju – Māra, cik tev gadu? Bet kokā uzkāpt – tas man ir nieks!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti