Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Ukraiņu draudzenes ar bērniem bēg uz Latviju

Pēc desmit dienām pagrabā nolēma bēgt. Ukraiņu draudzenes ar bērniem nonākušas Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Divas draudzenes – Oksana un Aņa – kopā ar saviem bērniem Ukrainas pilsētā Harkivā desmit dienas pavadījušas pagrabā, slēpjoties no Krievijas karaspēka raidītajiem šāviņiem. Vienpadsmitajā dienā abas kopā devušās bēgļu gaitās un šobrīd nonākušas Latvijā.

Oksana un Aņa viena otru pazīst jau gadus divdesmit. Līdz šim kopā ar savām ģimenēm dzīvojušas Ukrainas pilsētā Harkivā. Sākoties karam, desmit dienas sēdējušas pagrabā, līdz nolēmušas kopā doties bēgļu gaitās.

“Kad 24. februārī viss sākās, mēs vēl desmit dienas tur bijām. 4. martā aizbraucām prom. Sākumā ar vilcienu uz Ļvivu, pēc tam uz Poliju. No Varšavas tālāk uz Rīgu,” stāstīja Oksana.

Ceļš līdz Latvijai aizņēmis piecas dienas. Pie Polijas robežas izstāvējušas astoņu stundu garu rindu. Oksana Rīgā ieradusies ar trīs bērniem, Aņa – ar diviem. Bērnu tēti palikuši Ukrainā.

“Katru dienu sazināmies pa telefonu. Sakari ar Ukrainu ir bez maksas. Katru dienu sazvanāmies un zinām, kas un kā,” sacīja Oksana.

Aņa raizējas, ka kara plosītajā Harkivā palikusi viņas mamma. Cer, ka viss būs kārtībā un karš ātrāk beigsies: “Viņa palika Harkivā. Sēž pagrabā, diemžēl… Nevarēja braukt. Jāparūpējas par māsu, kurai ir problēmas pārvietoties. Palika kopā ar viņu.”

Latvijā sievietes ieradušās, jo Oksanai šeit dzīvo onkulis. Pagaidām abas ģimenes uzturas Rāmavas Depkina muižā, kur kopš kara sākuma patvērumu raduši vairāk nekā 20 ukraiņi.

“Muižā ir vairākas istabiņas, kuras ir nodalītas. Katra ģimene var ērti justies. Paldies cilvēku atsaucībai. Atveda jaunu veļas mašīnu, lai var izmazgāt veļu. Mums ir virtuve, kur viņi var taisīt ēst. Būtībā brīvi justies, var teikt – kā mājās,” sacīja Rāmavas Depkina muižas saimniece Ilze Stefaņenkova.

Abas māmiņas stāstīja, ka bērni Latvijā jūtas labi, taču vaicā, kad dosies mājās un kad beigsies karš. Tomēr gandrīz mēnesi pēc piedzīvotajām kara šausmām sekas ir jūtamas gandrīz katru dienu.

“Vecākais dēls nedaudz reaģē uz trokšņiem, piemēram, uguņošanu. Nesen bija salūts, man sametās nedaudz bail un viņam arī. Tagad pamazām pierodam un ir vieglāk. Uz lidmašīnām, protams, arī reaģē. Redz baltās strīpas aiz tām, un prasa, mammu, kas tas ir. Stāstu, ka tās ir pasažieru lidmašīnas, nevis kaut kas cits,” stāstīja Aņa.  

Oksana un Aņa Latvijā priecājas par mieru un laipnajiem cilvēkiem. Abas cer atrast darbu, lai pašas varētu parūpēties par savām ģimenēm. Oksana Ukrainā strādājusi par rentgenologa palīgu, bet Aņa par izklaides pasākumu organizatori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti